Jelgavas Cukura fabrika 50 gadu jubilejā saņem dāvanu no Šepetivkas Cukura fabrikas

Jelgavas Cukura fabrika 50 gadu jubilejā saņem dāvanu no Šepetivkas Cukura fabrikas

Jelgavas cukurfabrikas pastāvēšanas 50 gadu jubilejā, kuras svinības notika 1976. gada 26. novembrī Jelgavas kultūras namā, bija ieradušies draudzīgās Šepetivkas Cukura fabrikas (Ukraina, Hmeļnickas apgabals) pārstāvji ar dāvanu – porcelāna vāzi, kuru rotāja uzraksts ar sveicienu jubilejā, ko ieskāva ziedu ietvars. Vēlāk vāze nonāca Jelgavas Cukura fabrikas muzejā, bet pēc uzņēmuma slēgšanas tā rada mājvietu Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.

Jelgavas Cukura fabrika

Cukura rūpniecība 20. gs. 20. un 30.gados piedzīvoja strauju attīstību. 1923. gada beigās tika organizēta iniciatīvas grupu ar Jāni Laži priekšgalā, kurš sāka popularizēt cukura ražošanas iespējas un meklēt ieinteresētās personas. 1924. gadā Latvijā parādījās 13 cukurbiešu lauki, iegūto ražu novērtēja kā labu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Cukurbietes veda pārstrādāt uz Vāciju.

1925. gada 8. janvārī notika akciju sabiedrības “1. Latvijas Cukura fabrika” pilnsapulce, kurā pieņēma lēmumu cukura fabriku būvēt Jelgavā. Cukura fabrikas ražošanas kompleksa arhitekts bija Eižens Laube. 1925. gada 18. jūnijā Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste pie Lielupes Straumes muižā iemūrēja Jelgavas Cukura fabrikas pamatakmeni.

Tika veikti priekšdarbi – cukurbiešu sējumu paplašināšana, iekārtu iepirkšana, dzelzceļa līnijas ierīkošana, pa kuru no Lielupes var vest cukurbietes uz fabriku.

1926. gada 14.novembrī notika Jelgavas Cukura fabrikas svinīgā atklāšana.
Darbības sākumā Jelgavas Cukura fabrika piedzīvoja finansiāli mazāk veiksmīgus laikus, bija gadi, kas fabrikai nesa tikai zaudējumus. Lai nepieļautu Cukura fabrikas bankrotu, Latvijas valsts 1927. gada aprīlī pārņēma akciju sabiedrību savā īpašumā, vienlaikus sākot ļoti aktīvu vietējā cukura reklāmu Latvijā. Vēl tagad vecākā paaudze atceras teicienu, ka tējai vai kafijai jāpievieno trīs karotītes cukura – par katru fabriku viena.
1932. gadā Jelgavas Cukura fabrika kļuva par valsts uzņēmumu. Latvijā darbību 1932. gadā sāka Liepājas, 1933. gadā – Krustpils Cukura fabrika.

Jau 1934. gadā Latvija pilnībā nodrošināja iekšzemes patēriņu ar Latvijas zemnieku saimniecībās izaudzēto cukurbiešu cukuru, bet 1935. gadā Latvija kļuva par cukura eksportētājvalsti.
Jelgavas Cukura fabrikā cukuru pārtrauca ražot 2007. gadā. Veikalu plauktos redzamajam cukuram ar marķējumu “Jelgavas cukurs” ar Jelgavu nekāda sakara nav.

Jelgavas Cukura fabrikas sadraudzības uzņēmums –Šepetivkas Cukura fabrika (kombināts)
Pirmā cukura ražotne Ukrainā tika atvērta jau 1824. gadā, bet līdz 19. gs. vidum klāt bija nākušas vēl trīs. Cukurfabrika Šepetivkā tika uzbūvēta pie Huskas upes.

Šepetivka pazīstama kā akmens laikmeta apdzīvota vieta, vēlāk tās vārds saistās ar skitu un sarmātu apmetnēm, atrodami arī to kurgāni. Pirmo reizi rakstītos avotos Šepetivka pieminēta 1594. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1619. gadā. 19. gs. laikā tā izveidojas par pilsētu ar samērā attīstītu rūpniecību. Šepetivkas Cukura fabrika (kombināts) visus padomju varas gadus turpina strādāt, eksportējot produkciju galvenokārt uz vietām, kur kultivē citus kultūraugus, piemēram, Uzbekiju, Turkmēniju, Tadžikiju un citur. Draudzība ar Šepetivkas Cukura fabriku turpinājās gadu desmitiem ilgi.

Abu cukura fabriku sadarbība un draudzība, kā arī sacensība par labākajiem darba rezultātiem, ir palikusi pagātnē. Tomēr vēsture ir saglabājusi vienu no Jelgavas un Šepetivkas Cukura fabrikas kontaktu liecībām – vāzi, trauslu priekšmetu, kas saglabājies tādēļ, ka 1969. gadā Jelgavas cukurfabrikā izveidoja muzeju par pirmo cukurfabriku Latvijā.

Inese Deksne,
vēsturniece, pētniece