P.   SLĒGTS
 O.  11 - 18
 T.  11 - 18
 C.  11 - 18
 P.  11 - 18
 S.  11 - 18
 Sv.  11 - 18

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Muzejā glabājas gana daudz eksponātu – dokumentu, fotogrāfiju, gleznu un dažnedažādu priekšmetu. Bieži vien tos inventarizē, norādot tikai pielietojumu, izcelsmi, saglabātības pakāpi, datējumu.

Bet vai tas ir viss?

Veicot izpēti, redzam, ka  muzeja priekšmeti var pastāstīt  ļoti daudz, jo katrs no tiem glabā informāciju ne tikai par sevi, bet arī par laiku, dzīves veidu, pasaules uztveri, sakariem un, protams, cilvēkiem.

Gaisma ir viens no cilvēka eksistences stūrakmeņiem. Uguns atklāšana un izmantošana bija cilvēces svarīgākais atklājums un turpmāk dažādos veidos cilvēks mēģināja pakļaut uguni, lai tā būtu droša un kalpotu, nevis iznīcinātu.

Šogad aprit 200 gadi kopš Jelgavā uzsākta vērienīga hercoga Jēkaba kanāla rekonstrukcija, kuras rezultātā mūsu pilsēta ieguva toreiz modernāko hidrotehnisko būvi Baltijā. Atmiņu par šo notikumu glabā mūrnieka ķellīte, kas atrodas muzeja ekspozīcijā.

2020.gadā Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs turpina saņemt vērtīgus dāvinājumus. Šoreiz vēlos pastāstīt par kādu retu Jelgavā izdotu grāmatu, kuru muzejam 19.martā uzdāvināja Ozolnieku iedzīvotājs Guntars Akmentiņš. 

Vincenta Smakauska gleznas "Kapitulācija pie Vilagosas, 1849.gads" I daļā iepazinām garo stāstu, kas pavadīja šo gleznu - notikumu, pasūtītāju, mākslinieku un restaurācijas darbu. II daļā muzeja restauratore Saiva Kuple izpēta formas tērpus, to vēsturi, pievēršot uzmanību vissīkākajai detaļai vērienīgajā batālijā, kas mums, lasītājiem, ļauj labāk iepazīt un izprast attēloto notikumu. 

 

Glezna ,,Kapitulācija pie Vilagosas, 1849.gads ” ir pagātnes notikumu un kultūras lieciniece, tā bija daļa no Kurzemes Provinces muzeja ekspozīcijas, ir viena no retajām batālijām Latvijas kultūras mantojumā, un ir vērtība, kas satur virkni saistošu stāstu par 19.gadsimta vidus Krievijas impēriju un Baltijas guberņu.

Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas – tā mēs saucam pavasara atnākšanas svētkus, kas svinēti sensenos aizlaikos un ko svinam arī mūsdienās.

Cilvēce jau sen ir izgudrojusi “laika mašīnu”, kas spētu aizraut ar iztēli apveltītu indivīdu uz gadsimtiem senu pagātni.

Sensenos laikos, kad Latvijā bija t.s. mazais ledus laikmets (14.-19.gs.) un ziema iestājās novembra vidū un dažreiz pat oktobrī (1856.-1858.g.), Jelgavā vai toreiz vēl Mītavā sasniga daudz sniega un pilsētniekiem vajadzēja atrast kādas interesantas izklaides īsajām ziemas dienām un garajiem, tumšajiem vakariem.

Akmensmasu jeb mālu ar saberzta špata un kvarca piejaukumu pazina jau pirms tūkstošiem gadu Ķīnā un Japānā.