Jelgavas muzejs
Cepumu kārba “Einem”
Cepumu kārba EINEM, JVMM 33719
19. gadsimta vidū tika dibinātas pirmās šokolādes fabrikas Krievijas impērijā. Maskavā šokolādes ražošana sākotnēji atradās francūža Ādolfa Siu un vācieša Teodora Ferdinanda fon Einema rokās. 1851. gadā Maskavā Einems atvēra nelielu darbnīcu, kas gatavoja šokolādes konfektes un kurā strādāja 4 cilvēki.
Ar laiku mazā darbnīca izauga līdz fabrikai (1867), kas ražoja šokolādes konfektes, šokolādi, pastilas, marmelādi, marcipānu, glazētus augļus, kakao dzērienus, biskvītu, prjaņikus un tējas cepumus. Einems bija arī slavens mecenāts. No katras pārdoto cepumu mārciņas Einems ziedoja labdarībai 5 kapeikas sudrabā – puse no summas tika ziedota Maskavas labdarības iestādēm, bet 2, 5 kapeikas pienācās Maskavas Vācu nabagu un bāreņu skolai. 1876. gadā pēc T. F. Einema nāves fabrikas vadību pārņēma viņa kompanjons Jūliuss Heiss, kurš arī turpmāk saglabāja slaveno Einema vārdu. 1900. gadā Einema fabrikas produkcijai Parīzes Vispasaules izstādē tika piešķirts Grand Prix, bet 1913. gadā – goda nosaukums “Viņa Imperatora Augstības Galma piegādātājs” (Поставщик Двора Его Императорского Величества). Tas nozīmēja, ka produkcija bija vislabākās kvalitātes un pienācīgi novērtēta visaugstākajās Krievijas impērijas aprindās. Einema fabrikas produkcija bija pazīstama un iecienīta visā Krievijas impērijā, protams arī Rīgā, kur bija Einema fabrikas filiāle. Einema fabrikas produkcijas iepakojums bija ļoti pārdomāts – šokolādes kārbas bija tapsētas ar samtu, zīdu un ādu. Dizainu izstrādāja mākslinieki Vrubels, Biļibins, Benua. Turklāt katrā kārbā bija pārsteigums, piemēram, kādas melodijas notis – valsis “Monpansjē” vai tango “Galops”. Melodijas pēc Einema pasūtījuma komponēja Karls Feldmans – romances “Vedēj, nedzen zirgus” (Ямщик, не гони лошадей) autors. Einema fabrika bija pirmā, kura bērniem domātās produkcijas iepakojumā ievietoja pārsteigumu, līdzīgi kā mūsdienu Kinder suprise. Einema fabrikas pārsteigums bija salokāmās papīra rotaļlietas. Pērkot saldumus, rezultātā veidojās kolekcijas – tauriņi, zivtiņas, putni, krievu mākslinieki un viņu gleznas. Fabrika gatavoja krāsainas marcipāna figūriņas – gurķi, burkānu, rāceni, nereti tās tika izmantotas arī kā Ziemassvētku eglīšu rotājumi. Tika ražotas tortes “Iemīli mani” dažāda fasējuma un par atškirīgām cenām, tādēļ bieži vien veikalā varēja dzirdēt: “Lūdzu, iemīli mani par trīs rubļiem”. Iepakojums bija tik skaists, ka bieži pēc produkta patērēšanas tas tika glabāts kā skaists priekšmets. Pēc 1917. gada notikumiem fabriku nacionalizēja un 1922. gadā tai tika piešķirts nosaukums “Krasnij Oktjabrj” (Красный Октябрь – Sarkanais Oktobris). Ar šo nosaukumu bijusī Einema fabrika ‘turpina strādāt arī mūsdienās. Padomju varas gados tā turpināja ražot daļu no cara laiku saldumiem, kas bija radīti Einema fabrikā, piemēram, konfekte “Lācītis ķepainītis”, “Dienvidu nakts”, īrisa konfekte “Kiss – Kiss” un citas. Muzeja ekspozīcijā “Jelgava – Kurzemes guberņas citadele” savu vietu ir atradusi to laiku lieciniece – Einema fabrikas jūgendstila cepumu kārba ar vienkāršu uzrakstu Einem. Krievijas impērijas mazā ģerboņa izmantošana uz iepakojuma liecināja par produkcijas kvalitāti un popularitāti.