G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Muzeja vēsture

       Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam ir visai sarežģīta vēsture, kas ar juridiski korektiem dokumentiem ne vienmēr ir pierādāma.

      1818.gadā privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība – izveidoja Kurzemes Provinces muzeju.

Gandrīz pilnus 100 gadus muzejs darbojās netraucēti, sakrājot Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku kolekciju. 20.gs. politiskie satricinājumi - kari, cīņa par varu, autoritārisms, nacionalizācija un centralizācija utt. smagi skāra arī Kurzemes provinces muzeju. Valdot visai nedraudzīgai attieksmei pret vācbaltiem, tika realizēti vairāki represīvi pasākumi - 1935.gadā konfiscēja un nodevā Valsts arhīvam biedrības un muzeja arhīvu kolekcijas, bet 30-to gadu beigās ar nolūku traucēt vācbaltu politisko biedrošanos, no muzeja vadības lika aiziet tā direktoram V.Šlauam. Tika likti šķēršļi biedrības pārreģistrācijai. Šajos gados valstī prioritāti ieguva centralizācijas ideja - zem Latvijas Vēsturiskā muzeja “karoga” ar nodaļas tiesībām bija nodomāts pakļaut visus ārpus Rīgas esošos Latvijas muzejus. Izmantojot vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Kurzemes Provinces muzeju likvidē un 1940.gada 29.maijā Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija izdod Rīkojumu par muzeja kolekcijas nodošanu Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā. Bet pēc nepilniem diviem mēnešiem šo jau likvidēto muzeju padomju varas iestādes pasludina par nacionalizētu(!). Bet savu “guvumu” negrib atlaist arī Latvijas Vesturiskais muzejs - 1940.gada decembrī tas paziņo, ka pārņem savā īpašumā visus dažādo organizāciju muzejus provincē, tātad arī Jelgavā. Vai tas ir “saskaņots” ar nacionalizāciju - nav zināms. Padomju varas pastāvēšanas periods bija par īsu, lai nostabilizētos kādas pārmaiņas muzeju jomā. Pieejamo dokumentu analīze apliecina, ka Jelgavā pirmajā Padomju Savienības okupācijas periodā (1940-1941) nebija juridiski formulēta Jelgavas pašvaldībai piederoša muzeja.

     Vācu okupācijas(1941-1944) laikā 1943.gadā novembrī Jelgavā atzīmē Kurzemes Provinces muzeja dibināšanas 125.gadadienu. Kurzemes provinces muzeja ēkā ir atvērta izstāde, kuru sagatavojusi Vēstures muzeja Jelgavas nodaļa. No Rīgas atceļo atpakaļ savulaik pārņemtie likvidētā Kurzemes Provinces muzeja eksponāti un - lielākā daļa no Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas ir atkal vienkopus savā vēsturiskajā vietā un ēkā. Nav ziņu par to, ka Vēstures muzejs būtu reorganizējis savu struktūru un Jelgavas nodaļa kļuvusi par patstāvīgu muzeju.

      1944.gada vasaras kaujas par Jelgavu šo pilsētu pārvērta gruvešos. Liela drupu kaudze bija arī vietā, kur savulaik atradās muzeja ēka. Kas noticis ar muzeja kolekciju? Precīzu atbildi uz šo jautājumu nezin neviens. Divus mēnešus pilsētā saimniekoja Padomju armija un zinot, ka šajā armijā bija ļoti aktīvas t.s. trofeju vākšanas komandas, var tikai pieņemt, ka pie viņu rokām “pielipa” arī drupās atrastās muzejiskās vērtības. Katrā ziņā tad, kad pilsētā atļāva atgriezties civiliedzīvotājiem un daži interesenti skolotājas Marijas Akermanes vadībā pārmeklēja muzeja drupas, daudz tur nekā nebija. Pilnīgi iespējams, ka arī vācu okupācijas iestāžu varasvīri, pametot Jelgavu, ”piemiņai no senču zemes” paņēma kādu “suvenīru”, vēlāk pievienojot tos jau agrākajos gados legāli un nelegāli aizvestajiem eksponātiem. Valsts Ārkārtējā komisija vēlāk konstatēja, ka no Kurzemes Provinces muzeja nelikumīgi uz Vāciju ir aizvesta ap 6500 eksponātu liela arheoloģisko priekšmetu kolekcija (to Jelgavas Novadpētniecības muzejam atdeva 50-to gadu sākumā).

      Lai gan atjaunotā padomju okupācijas vara nebija ieinteresēta pagātnes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, muzeju tradīcijas pilsētā bija spēcīgas. Bez Kurzemes Provinces muzeja 30-to gadu beigās Jelgavā tika noorganizēts vēl viens - Zemgales mākslas muzejs, tā organizētāja bija Jelgavas pašvaldība. Vēlāk šis muzejs labprātīgi (?) savu kolekciju nodeva Vēstures muzeja Jelgavas nodaļai un Latvijas Kara muzejam. Vācu okupācijas laikā Zemgales muzejs atjaunoja savu darbību vairāk vai mazāk kā privāts – Zemgales muzeja biedrības – muzejs.

    Pēc vācu okupācijas karaspēka atkāpšanās no Jelgavas, te atgriezās un atjaunoja darbu Padomju Savienības teritorijā uzturētās padomju okupācijas iestādes.Par šo periodu ir saglabājies ļoti maz arhīva dokumentu, tie ir fragmentāri un nedod iespēju izsekot atsevišķām parādībām, tajā skaitā arī muzeja darbības uzsākšanai, juridiskajiem aspektiem šajā sakarā utt. visā pilnībā.Par muzeja darbību, tā juridisko statusu iespējams spriest analizējot pastarpinātus dokumentus.

     Tā 1944.g.21.novembra pilsētas IK sēdē, apspriežot 1945.gada paredzēto jaunbūvju titulsarakstu – tajā figurē “Jelgavas pilsētas muzeja un bibliotēkas ēka Uzvaras un Dzirnavu ielas stūirī t.t. bij.Kurzemes provinces muzeja ēkas vietā ( vēlāk muzeja vajadzībām paredz atjaunot Pētera Akadēmijas ēku). Vietējā laikrakstā “Zemgales Komunists” 1944.g. 16.decembrī parādās informācija, ka “.. Jelgavā atkal nodibināts vēsturiskais muzejs…, “.. direktores pienākumi uzticēti vēsturniecei M.Akermanei..”.. Bet 1952.gada decembrī muzejs tiek izvietots atjaunotajā Academia Petrina ēkā.

     Tā kā par muzeju IK sēdēs ziņo IK Tautas izglītības nodaļas vadītājs tad var secināt, ka muzejs ir šīs nodaļas struktūrvienība un speciāls dibināšanas dokuments tātad nav bijis nepieciešams. (Arhīvā nav saglabājušies dokumenti par šīs nodaļas darbību, tādēļ detalizētāka analīze nav iespējama, secinājums izdarīts uz analoģijas pamata).

      No dažādu dokumentu analīzes, kuros vienmēr tiek lietots termins “atjaunojis darbību..” ir noprotams, ka Jelgavas pilsētas vadība šo muzeju neuzskata par kaut ko jaunizveidotu, bet par bijušā Kurzemes provinces muzeja ( ne Latvijas Vēstures muzeja Jelgavas nodaļas!) darba turpinātāju. To apliecina arī 1968.gadā ļoti plaši atzīmētā Kurzemes provinces muzeja 150-gades svinēšana – svētkus rīkoja un apsveikumus pieņēma Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, neļaujot šaubīties par tiesību pēctecību. Atskaitot gadījumu, kad Jelgavas muzejam nodeva uz Vāciju izvestās un vēlāk atgūtās Kurzemes provinces muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcijas daļu – 6500 vienības, pilsētas vadība nav pieteikusi savas tiesības vai izrādījusi interesi par to Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas daļu, kas atrodas Latvijā citu muzeju krājumā.

      Muzeja pārvēršana par sociālisma ”sasniegumu” slavinātāju bija neizbēgams noteikums ne tikai Jelgavas muzejam vien. Pateicoties muzeja ilggadējai direktorei Skaidrītei Siliņai, muzeja kolektīvs vairākkārt saņēmis augstus novērtējums dažādās muzeju darba skatēs. Līdzās padomju perioda materiālu vākšanas un krāšanas darbam, muzeja krājums vienmēr ir papildinājies ar t.s. pirmspadomju perioda kultūras vērtībām. Muzejā strādājošajiem vienmēr ir bijusi privilēģija zināt vairāk un dziļāk - neļaujot aizmirst noieto ceļu.

    1975.gadā muzejam piešķīra novadnieka gleznotāja Ģ.Eliasa vārdu un muzejā ar īpašu LPSR KM pavēli nonāca gandrīz viss mākslinieka radošais mantojums.

     Sākoties 3.Atmodai muzeja kolektīvs vienmēr ir bijis aktīvs – gan ar savām LR Prezidentiem veltītajām izstādēm, gan K.Jansona “Lāčplēša” meklējumos, pilsētas ielu pārdēvēšanā utt. Arī šobrīd muzejs ir rosinātājs dažādām aktivitātēm pilsētas mērogā – Pilsētas svētkiem, IV Vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku 100-gades atcerei, Pilsētas atbrīvošanas no bermontiešiem atcere 21. novembrī utt.

Gita Grase
JVMM direktore

MUZEJA VĒSTURE GADSKAITĻOS

 1815.g

PĒTERA AKADĒMIJAS PROFESORI DIBINA (IZVEIDO) KURZEMES LITERATŪRAS UN MĀKSLAS BIEDRĪBU (KLMB).

1818.g
6.febrārī

ŠĪS BIEDRĪBAS 10. SĒDĒ J.F.REKKE IZVIRZA DOMU PIE TĀS IZVEIDOT MUZEJU UN LEKTORIJU. PIEMĒRI IR – PĒTERBURGAS KUNSTKAMERA, ARĪ TEPAT RĪGĀ UZ DABASZINĀTNIEKA HIMZEĻA KOLEKCIJAS BĀZES JAU NO 1773.GADA DARBOJAS MUZEJS.

1818.g
4. martā

PĒTERA AKADĒMIJAS PROFESORS G.M.PAUKERS IEPAZĪSTINA AR JAUNDIBINĀMĀ MUZEJA DARBĪBAS PLĀNU. 

1818.g
jūnijā

J.F.REKKE UN G.M.PAUKERS SĀK IZSTRĀDĀT MUZEJA STATŪTUS.

1818.g
3.oktobrī

PĒTERA AKADĒMIJAS SĒŽU ZĀLĒ DIBINĀTĀJI PARAKSTA KURZEMES PROVINCES MUZEJA STATŪTUS. PAR MUZEJA DIREKTORU IEVĒL J. F .REKKI (1764 -1846)KONSERVATORI (KRĀJUMA GLABĀTĀJI) - G.M.PAUKERS (1787-1855) UN J.H. LIHTENŠTEINS (1787-1848)

1818.g
8.novembrī

RĪGAS KARA GUBERNATORS UN VIDZEMES, IGAUNIJAS UN KURZEMES ĢENERĀLGUBERNATORS MARĶĪZS F.PAULUČI PARAKSTA KURZEMES PROVINCES MUZEJA UN ATENEUM BIEDRĪBAS STATŪTUS.

1837.g
februārī

KLMB UN KPM NOLEMJ SARĪKOT MĀKSLAS UN AMATNIECĪBAS IZSTĀDI BIEDRĪBAS ZĀLĒ UN TO ATKLĀT PAR GODU KRIEVIJAS TROŅMANTINIEKA LIELKŅAZA ALEKSANDRA NIKOLAJEVIČA VIZĪTEI JELGAVĀ 1838.GADA APRĪLĪ.

1886.g
maijā

TIEK SARĪKOTA KULTŪRVĒSTURISKA IZSTĀDE, KAS VELTĪTA FRANCIJAS KARAĻA LUDVIGA XVIII UZTURĒŠANĀS PERIODA JELGAVĀ ATCEREI. PIRMO REIZI SPECIĀLS STENDS PĒC MĀCĪTĀJA AUGUSTA BĪLENŠTEINA IEROSINĀJUMA TIEK VELTĪTS LATVIEŠU KULTŪRAS UN DZĪVES VEIDA DEMONSTRĒJUMAM.

 1919.g

PADOMJU VARA KPM NACIONALIZĒ. SARKANĀ TERORA UPURIS IR MUZEJA DARBINIEKS EVANS.

1920.g-1940.g

KURZEMES PROVINCES MUZEJS IR ATJAUNOJIS SAVU DARBīBU, TAČU TĀ AKTIVITĀTES VAIRS NESASNIEDZ AGRĀKO GADU LĪMENI. 1935. GADĀ KONFISCĒ UN NODOD VALSTS ARHĪVAM KLMB UN KPM ARHĪVU KOLEKCIJAS. POLITPĀRVALDE NO MUZEJA DIREKTORA AMATA LIEK ATKĀPTIES BALTVĀCU POLITISKĀS BIEDROŠANĀS AKTĪVISTAM V.ŠLAUAM.

 1939.g

SĀKAS VĀCU TAUTĪBAS PILSOŅU IZCEĻOŠANA. VIŅI AIZVED SEV LĪDZI DAĻU NO KPM KOLEKCIJAS.

1939 .g– 1945.g

OTRAIS PASAULES KARŠ UN DIVAS OKUPĀCIJAS – TO PAMATOTI VAR UZSKATĪT PAR JUKU LAIKIEM – ARĪ MUZEJAM. ŠAJĀ LAIKĀ KPM MAINA SAVU STATUSU.

1940.g
29.maijs

LR SABIEDRISKO LIETU MINISTRIJA IZDOD RĪKOJUMU PAR KPM LIKVIDĒŠANU UN MUZEJA KOLEKCIJAS NODOŠANU VALSTS VĒSTURISKĀ MUZEJA ĪPAŠUMĀ, KURAM UZ TĀS BĀZES JĀVEIDO LATVIJAS VĒSTURISKĀ MUZEJA JELGAVAS NODAĻA.

1940.g
1.augusts

PADOMJU VARA NACIONALIZĒ JAU ULMAŅLAIKOS LIKVIDĒTO KURZEMES PROVINCES MUZEJU. TO VAR UZLŪKOT KĀ TĪRI FORMĀLU SAVAS VARAS APLIECINĀJUMU, JO PRAKSĒ TURPINĀS KPM KOLEKCIJAS PĀRŅEMŠANA VĒSTURES MUZEJA JELGAVAS NODAĻAS IZVEIDOŠANAI.

 1943.g
novembris

JELGAVĀ AR PLAŠU IZSTĀDI VALSTS VĒSTURISKĀ MUZEJA JELGAVAS NODAĻA ATZĪMĒ KPM DIBINĀŠANAS 125. GADADIENU.

1944.g
jūlijs

DIVĀM OKUPĀCIJAS VARĀM CĪNOTIES , KAUJU LIESMĀS LĪDZ AR VISU PILSĒTU IET BOJĀ ARĪ MUZEJA ĒKA, DRUPĀS APROKOT MUZEJA KOLEKCIJU. TOREIZ UZSKATĪJA, KA VISU, TAGAD ZINĀM, KA TĀ NEPAVISAM NAV.

1944.g
Rudens, Ziema

SKOLOTĀJAS MARIJAS AKERMANES VADĪBĀ DRUPĀS ATROD DAŽĀDUS PRIEKŠMETUS GAN NO BIJUŠĀ KPM KOLEKCIJAS, GAN NO SAGRAUTAJĀM BAZNĪCĀM U.C. MUZEJS ATJAUNO SAVU DARBĪBU M.AKERMANES PRIVĀTMĀJĀ RĪGAS IELĀ 16.

 

1948. g– 
1953.g

MUZEJA DIREKTORE IR ANNA KLEĶERE, DIREKTORS ARNOLDS BRIĢIS, VIKTORS VĪTOLS

1953 .g–
1981.g

MUZEJA DIREKTORE IR SKAIDRĪTE SILIŅA. 1975. MUZEJAM PIEŠĶIR Ģ.ELIASA VĀRDU. MUZEJA KOLEKTĪVS IR SASNIEDZIS AUGSTU PROFESIONALITĀTES LĪMENI, TO APLIECINA IEGŪTĀS UZVARAS DAŽĀDĀS MUZEJU DARBA SKATĒS. PIE MUZEJA NODIBINA TĒLOTĀJAS MĀKSLAS PULCIŅU – TAS IR AIZSĀKUMS PROFESIONĀLAJAI MĀKSLINIEKU ORGANIZĀCIJAI JELGAVĀ. PIE MUZEJA IZVEIDOJAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS PULCIŅŠ, KURŠ 1965.G. IEGŪST NOSAUKUMU TLM STUDIJA “ATSPOLE”. 1975. GADA 23.FEBRUĀRĪ MUZEJAM PIEŠĶIR Ģ.ELIASA VĀRDU.1968. IZVEIDOJAS Ā.ALUNĀNA SABIEDRISKAIS MUZEJS, KURŠ KĻŪST PAR JELGAVAS MUZEJA FILIĀLI.

1981 .g– 
1995.g

DIREKTORS IR IVARS MOROZS, DIREKTORE LĪGA MELDERE. MUZEJA SAŅEM Ģ.ELIASA RADOŠO MANTOJUMU.

No 1996.g

MUZEJA DIREKTORE IR GITA GRASE.