P. BRĪVS
O. 10:00 - 17:00
T. 10:00 - 17:00
C. 10:00 - 17:00
P. 10:00 - 17:00
S. 10:00 - 17:00
Sv. 10:00 - 17:00

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Par muzeju

Par muzeju

Viena no retajām senajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies pēc 2. pasaules kara, ir Academia Petrina majestātiski skaistā ēka.

Tās sienas rotā vairākas plāksnes, kas vēstī par to, ka šī ir pirmā augstskola Latvijas teritorijā (1775), ka 1815. gadā te nodibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība – pirmā zinātniskā biedrība Baltijā, kuras biedri 1818. gadā nodibināja otro vecāko muzeju Latvijā – Kurzemes Provinces muzeju, kas, savukārt, bija pirmais muzejs ārpus Rīgas.

Stāvot ārpusē, jau uzzinām, ka šajā mācību iestādē zinības apguvuši trīs prezidenti, bet, atverot pamatīgās ārdurvis, saprotam, ka mūsdienās ēkā saimnieko muzejs, kas jau vairāk nekā 40 gadus lepojas ar izcilā latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa vārdu. Skolēni un studenti turpina šurp nākt, lai iepazītos ar vēstures peripetijām no aizvēstures līdz mūsdienām un to, ar ko slavena Jelgava Latvijā un Eiropā.

1. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ( turpmāk tekstā – Ģ.Eliasa Jelgavas VMM) administrācija ir:

Ģ.Eliasa Jelgavas VMM direktore, direktores vietnieks zinātniskajā darbā, direktores vietniece darbā ar sabiedrību un Muzeju likumā noteiktajā kārtībā galvenais krājuma glabātājs ir ar direktores vietnieka tiesībām attiecībā uz muzeja krājuma pārvaldību.

1.1 Direktores vietnieks zinātniskajā darbā –
direktores vietnieks zinātniskajā darbā ir muzeja Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, izstrādā muzeja zinātniski pētnieciskā darba stratēģiju un politiku, pamatekspozīciju zinātnisko koncepciju, organizē un vada zinātniski pētniecisko darbu muzejā, koordinē muzeja zinātniski izglītojošo darbu.

1.2. Direktores vietniece darbā ar sabiedrību –
atbild par muzeja tēla veidošanu un apmeklētāju piesaisti muzejam, izstrādā projektus un piesaista sponsorus projektu realizēšanā, organizē reklāmas kampaņas, ir muzejā darbojošos komisiju ( izņemot Krājuma komisiju) priekšsēdētāja. Direktores vietniece darbā ar sabiedrību pārrauga lekciju zāles “Ateneum”darbību.

1.3. Galvenais krājuma glabātājs –
atbild par Muzeju likumā noteikto prasību krājuma darbā ievērošanu, ir Krājuma komisijas priekšsēdētājs.

2. Ā.Alunāna memoriālā māja –
ir Ģ.Eliasa Jelgavas VMM filiāle, kas darbojas uz muzeja direktora apstiprināta nolikuma pamata un realizē patstāvīgu krājuma komplektēšanas, zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu. Filiāles vadītājs ir muzeja pamatdarbības realizēšanai izveidoto komisiju loceklis.

3. Muzeja pamatfunkciju izpildi nodrošina muzeja speciālistu darbība 2 nodaļās:

3.1. Vēstures un izglītojošā darba nodaļa –
ir Ģ.Eliasa Jelgavas VMM zinātniski pētnieciska un izglītojoša struktūrvienība. Tās darbinieki vāc, glabā, pēta un popularizē vēsturiskās un kultūras vērtības un liecības par Jelgavas pilsētu un novadu no vissenākiem laikiem līdz mūsu dienām, organizē un nodrošina muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai. Nodaļā ir 4 muzeja darba speciālisti – 2 pamatā veic pētniecisko darbu un 2 – vairāk iesaistīti izglītojošā darba programmās. Nodaļas vadītājs ir muzeja pamatdarbības realizēšanai izveidoto komisiju loceklis.

3.2. Krājuma nodaļa –
ir Ģ.Eliasa Jelgavas VMM zinātniski pētnieciska un izglītojoša struktūrvienība. Tā darbojas galvenā krājuma glabātāja pārraudzībā un pamatā veic darbu, kas saistīts ar krājuma saglabāšanu, izmantošanu vai pārvietošanu. Nodaļā ir 2 muzeja darba speciālisti un restaurētājs. Nodaļas vadītājs ir muzeja pamatdarbības realizēšanai izveidoto komisiju loceklis.

4. Citi speciālisti – mākslinieks, dizainers, fotogrāfs piedalās muzeja pamatfunkciju izpildes nodrošināšanā un darbojas visu muzeja speciālistu interesēs – mākslinieks iesaistās muzeja izstāžu darbības plānošānā, atbild par muzeja vizuālo tēlu; dizainers (datorgrafiķis) gatavo reklāmas materiālus.

5. Tehniskais un apkalpojošais personāls – saimnieks, šoferis, kasieris, eksponātu uzraugi, apkopēji, sētnieki – nodrošina vispārējo iestādes funkcionēšanu.

Grozījumi ar

 24.05.2012. Domes lēmumu Nr.8/10

 

APSTIPRINĀTS

Ar Jelgavas domes

2006.gada 20.aprīļa

lēmumu Nr.6/3

 

Ģ.ELIASA JELGAVAS VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJA

N  O  L  I  K  U  M  S

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs (turpmāk tekstā – Jelgavas muzejs) ir Jelgavaspilsētas domes (turpmāk tekstā – Dome) izveidota Jelgavas pilsētas pašvaldības (turpmāk tekstā – pašvaldība) iestāde, kuras darbību kontrolē pašvaldības izpilddirektors.

1.2. Jelgavas muzejs organizē darbu saskaņā ar Kultūras institūciju likumu, Muzeju likumu, citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Muzeju padomes atzinumiem, Domes lēmumiem un šo nolikumu.

1.3. Jelgavas muzejam ir juridiskas personas triesības. Tam ir savs karogs, zīmogs ar emblēmu un pilnu muzeja nosaukumu, kā arī norēķinu konti iestādēs.

1.4. Jelgavas muzeju dibina, apstiprina tā nolikumu, reorganizē vai likvidē Dome, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.

1.5. Jelgavas muzejam ir  filiāle – Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs (māja), kas atrodas Jelgavā, Filozofu ielā 3, kas darbojas  uz Jelgavas muzeja direktora apstiprināta nolikuma pamata.

1.6. Jelgavas muzeja juridiskā adrese ir Akadēmijas iela 10, Jelgava, Latvijas Republika, LV-3001.

2. Jelgavas muzeja uzdevumi, funkcijas un kompetence

2.1. Jelgavas muzeja darbības mērķis (misija) ir: saglabājot, papildinot, pētot un interpretējot tā pārziņā esošās kolekcijas, sekmēt Zemgales novada kultūrvēsturiskā mantojuma, pagātnes un šodienas pieredzes nepārtrauktu apriti mūsdienu un nākotnes sabiedrības izglītībai, attīstībai un izklaidei.

2.2. Jelgavas Muzejam ir šādas funkcijas:

2.2.1. Jelgavas pilsētas un novada materiālās un nemateriālās kultūras vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana;

2.2.2. muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība;

2.2.3. sabiedrības izglītošana, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus.

2.3. Jelgavas muzejs atbilstoši kompetencei:

2.3.1. sniedz maksas pakalpojumus;

2.3.2. saņem ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finansiālo palīdzību, piedalās projektu konkursos finanšu līdzekļu pie­saistei;

2.3.3.  sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām Jelgavas muzeja darbības jautājumos;

2.3.4. veic ekspertīzes, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību, pie­dalās nozares darbinieku apmācībā;

2.3.5. veic iepirkumus Jelgavas muzeja krājuma papildināšanai;

2.3.6. īsteno citas Muzeju likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

2.3.7. izgatavo, iepērk, pieņem uz realizāciju suvenīrus un tiem pielīdzinātus priekšmetus, nosakot to realizācijas cenu.

3. Jelgavas muzeja struktūra un pārvalde

3.1. Jelgavas muzeja darbu vada Jelgavas muzeja direktors (turpmāk tekstā – direktors), kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dome pēc pašvaldības izpilddirektora ierosinājuma, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.

3.2. Jelgavas muzeja amatu sarakstu apstiprina direktors, saskaņojot to ar pašvaldības izpilddirektoru.

3.3. Direktoram var būt vietnieki, kurus pieņem darbā un atlaiž no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka direktors.

3.4. Direktors Jelgavas muzeja uzdevumu un funkciju realizēšanai var izveidot darba nodaļas, kā arī konsultatīvās padomes un komisijas, kuras darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu.

3.5. Direktors savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu nosacījumiem:

3.5.1. organizē Jelgavas muzeja darbu un ir materiāli un juridiski atbildīgs par tā darbību;

3.5.2. rīkojas ar Jelgavas muzeja finanšu līdzekļiem un atbild par to ekonomisku un lietderīgu izmantošanu saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem;

3.5.3. atbild par Jelgavas muzeja apsaimniekošanā nodotā pašvaldības kustamā un nekustamā īpašuma saglabāšanu un citu materiālo vērtību racionālu izmantošanu;

3.5.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Jelgavas muzeja intereses visās valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās un citās organizācijās;

3.5.5. nodrošina darba drošības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības un citu normu ievērošanu Jelgavas muzeja darbībā;

3.5.6. nodrošina statistikas, finanšu atskaišu un citu normatīvajos aktos noteikto ziņu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām;

3.5.7. nodrošina personāla, lietvedības un citas dokumentācijas iekārtošanu, izpildi un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem;

3.5.8. pieņem darbā un atlaiž no darba Jelgavas muzeja darbiniekus, nosaka tiem darba pienākumus;

3.5.9. izdod rīkojumus, pilnvaras, instrukcijas un citus iekšējos normatīvos aktus Jelgavas muzeja uzdevumu un funkciju izpildei;

3.5.10. Jelgavas muzeja vārdā slēdz saimnieciskos un sadarbības līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī nekustamā īpašuma nomas līgumus Domes noteiktajā kārtībā;

3.5.11. veic citus pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvo aktu nosacījumiem.

3.6. Dirtektors nodrošina Jelgavas muzeja darbības tiesiskumu.

4. Jelgavas muzeja finanšu līdzekļi

4.1. Jelgavas muzeju finansē no pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

4.2. Jelgavas muzejam var būt arī citi ieņēmumi, kas iegūti no sniegtajiem maksas pakalpojumiem,suvenīru un tiem pielīdzināto priekšmetu realizācijassadarbības programmām un projektiem, kā arī juridisko un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem, kas tiek izlietoti saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

4.3. Jelgavas muzeja grāmatvedības uzskaite tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Par tās organizāciju atbild direktors.

G.Grase Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam ir visai sarežģīta vēsture, kas ar juridiski korektiem dokumentiem ne vienmēr ir pierādāma.

1818.gadā privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība – izveidoja Kurzemes Provinces muzeju.

Gandrīz pilnus 100 gadus muzejs darbojās netraucēti, sakrājot Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku kolekciju. 20.gs. politiskie satricinājumi – kari, cīņa par varu, autoritārisms, nacionalizācija un centralizācija utt. smagi skāra arī Kurzemes provinces muzeju. Valdot visai nedraudzīgai attieksmei pret vācbaltiem, tika realizēti vairāki represīvi pasākumi – 1935.gadā konfiscēja un nodevā Valsts arhīvam biedrības un muzeja arhīvu kolekcijas, bet 30-to gadu beigās ar nolūku traucēt vācbaltu politisko biedrošanos, no muzeja vadības lika aiziet tā direktoram V.Šlauam. Tika likti šķēršļi biedrības pārreģistrācijai. Šajos gados valstī prioritāti ieguva centralizācijas ideja – zem Latvijas Vēsturiskā muzeja “karoga” ar nodaļas tiesībām bija nodomāts pakļaut visus ārpus Rīgas esošos Latvijas muzejus. Izmantojot vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Kurzemes Provinces muzeju likvidē un 1940.gada 29.maijā Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija izdod Rīkojumu par muzeja kolekcijas nodošanu Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā. Bet pēc nepilniem diviem mēnešiem šo jau likvidēto muzeju padomju varas iestādes pasludina par nacionalizētu(!). Bet savu “guvumu” negrib atlaist arī Latvijas Vesturiskais muzejs – 1940.gada decembrī tas paziņo, ka pārņem savā īpašumā visus dažādo organizāciju muzejus provincē, tātad arī Jelgavā. Vai tas ir “saskaņots” ar nacionalizāciju – nav zināms. Padomju varas pastāvēšanas periods bija par īsu, lai nostabilizētos kādas pārmaiņas muzeju jomā. Pieejamo dokumentu analīze apliecina, ka Jelgavā pirmajā Padomju Savienības okupācijas periodā (1940-1941) nebija juridiski formulēta Jelgavas pašvaldībai piederoša muzeja.

Vācu okupācijas(1941-1944) laikā 1943.gadā novembrī Jelgavā atzīmē Kurzemes Provinces muzeja dibināšanas 125.gadadienu. Kurzemes provinces muzeja ēkā ir atvērta izstāde, kuru sagatavojusi Vēstures muzeja Jelgavas nodaļa. No Rīgas atceļo atpakaļ savulaik pārņemtie likvidētā Kurzemes Provinces muzeja eksponāti un – lielākā daļa no Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas ir atkal vienkopus savā vēsturiskajā vietā un ēkā. Nav ziņu par to, ka Vēstures muzejs būtu reorganizējis savu struktūru un Jelgavas nodaļa kļuvusi par patstāvīgu muzeju.
1944.gada vasaras kaujas par Jelgavu šo pilsētu pārvērta gruvešos. Liela drupu kaudze bija arī vietā, kur savulaik atradās muzeja ēka. Kas noticis ar muzeja kolekciju? Precīzu atbildi uz šo jautājumu nezin neviens. Divus mēnešus pilsētā saimniekoja Padomju armija un zinot, ka šajā armijā bija ļoti aktīvas t.s. trofeju vākšanas komandas, var tikai pieņemt, ka pie viņu rokām “pielipa” arī drupās atrastās muzejiskās vērtības. Katrā ziņā tad, kad pilsētā atļāva atgriezties civiliedzīvotājiem un daži interesenti skolotājas Marijas Akermanes vadībā pārmeklēja muzeja drupas, daudz tur nekā nebija. Pilnīgi iespējams, ka arī vācu okupācijas iestāžu varasvīri, pametot Jelgavu, ”piemiņai no senču zemes” paņēma kādu “suvenīru”, vēlāk pievienojot tos jau agrākajos gados legāli un nelegāli aizvestajiem eksponātiem. Valsts Ārkārtējā komisija vēlāk konstatēja, ka no Kurzemes Provinces muzeja nelikumīgi uz Vāciju ir aizvesta ap 6500 eksponātu liela arheoloģisko priekšmetu kolekcija (to Jelgavas Novadpētniecības muzejam atdeva 50-to gadu sākumā).

Lai gan atjaunotā padomju okupācijas vara nebija ieinteresēta pagātnes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, muzeju tradīcijas pilsētā bija spēcīgas. Bez Kurzemes Provinces muzeja 30-to gadu beigās Jelgavā tika noorganizēts vēl viens – Zemgales mākslas muzejs, tā organizētāja bija Jelgavas pašvaldība. Vēlāk šis muzejs labprātīgi (?) savu kolekciju nodeva Vēstures muzeja Jelgavas nodaļai un Latvijas Kara muzejam. Vācu okupācijas laikā Zemgales muzejs atjaunoja savu darbību vairāk vai mazāk kā privāts – Zemgales muzeja biedrības – muzejs.

Pēc vācu okupācijas karaspēka atkāpšanās no Jelgavas, te atgriezās un atjaunoja darbu Padomju Savienības teritorijā uzturētās padomju okupācijas iestādes.Par šo periodu ir saglabājies ļoti maz arhīva dokumentu, tie ir fragmentāri un nedod iespēju izsekot atsevišķām parādībām, tajā skaitā arī muzeja darbības uzsākšanai, juridiskajiem aspektiem šajā sakarā utt. visā pilnībā.Par muzeja darbību, tā juridisko statusu iespējams spriest analizējot pastarpinātus dokumentus.

Tā 1944.g.21.novembra pilsētas IK sēdē, apspriežot 1945.gada paredzēto jaunbūvju titulsarakstu – tajā figurē “Jelgavas pilsētas muzeja un bibliotēkas ēka Uzvaras un Dzirnavu ielas stūirī t.t. bij.Kurzemes provinces muzeja ēkas vietā ( vēlāk muzeja vajadzībām paredz atjaunot Pētera Akadēmijas ēku). Vietējā laikrakstā “Zemgales Komunists” 1944.g. 16.decembrī parādās informācija, ka “.. Jelgavā atkal nodibināts vēsturiskais muzejs…, “.. direktores pienākumi uzticēti vēsturniecei M.Akermanei..”.. Bet 1952.gada decembrī muzejs tiek izvietots atjaunotajā Academia Petrina ēkā.

Tā kā par muzeju IK sēdēs ziņo IK Tautas izglītības nodaļas vadītājs tad var secināt, ka muzejs ir šīs nodaļas struktūrvienība un speciāls dibināšanas dokuments tātad nav bijis nepieciešams. (Arhīvā nav saglabājušies dokumenti par šīs nodaļas darbību, tādēļ detalizētāka analīze nav iespējama, secinājums izdarīts uz analoģijas pamata).

No dažādu dokumentu analīzes, kuros vienmēr tiek lietots termins “atjaunojis darbību..” ir noprotams, ka Jelgavas pilsētas vadība šo muzeju neuzskata par kaut ko jaunizveidotu, bet par bijušā Kurzemes provinces muzeja ( ne Latvijas Vēstures muzeja Jelgavas nodaļas!) darba turpinātāju. To apliecina arī 1968.gadā ļoti plaši atzīmētā Kurzemes provinces muzeja 150-gades svinēšana – svētkus rīkoja un apsveikumus pieņēma Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, neļaujot šaubīties par tiesību pēctecību. Atskaitot gadījumu, kad Jelgavas muzejam nodeva uz Vāciju izvestās un vēlāk atgūtās Kurzemes provinces muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcijas daļu – 6500 vienības, pilsētas vadība nav pieteikusi savas tiesības vai izrādījusi interesi par to Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas daļu, kas atrodas Latvijā citu muzeju krājumā.

Muzeja pārvēršana par sociālisma ”sasniegumu” slavinātāju bija neizbēgams noteikums ne tikai Jelgavas muzejam vien. Pateicoties muzeja ilggadējai direktorei Skaidrītei Siliņai, muzeja kolektīvs vairākkārt saņēmis augstus novērtējums dažādās muzeju darba skatēs. Līdzās padomju perioda materiālu vākšanas un krāšanas darbam, muzeja krājums vienmēr ir papildinājies ar t.s. pirmspadomju perioda kultūras vērtībām. Muzejā strādājošajiem vienmēr ir bijusi privilēģija zināt vairāk un dziļāk – neļaujot aizmirst noieto ceļu.

1975.gadā muzejam piešķīra novadnieka gleznotāja Ģ.Eliasa vārdu un muzejā ar īpašu LPSR KM pavēli nonāca gandrīz viss mākslinieka radošais mantojums.

Sākoties 3.Atmodai muzeja kolektīvs vienmēr ir bijis aktīvs – gan ar savām LR Prezidentiem veltītajām izstādēm, gan K.Jansona “Lāčplēša” meklējumos, pilsētas ielu pārdēvēšanā utt. Arī šobrīd muzejs ir rosinātājs dažādām aktivitātēm pilsētas mērogā – Pilsētas svētkiem, IV Vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku 100-gades atcerei, Pilsētas atbrīvošanas no bermontiešiem atcere 21. novembrī utt.

Gita Grase
JVMM direktore