Ziemassvētku kaujām 100

Apmeklētāji redzēs arī priekšmetus no muzeja krājuma – durkļus, mācību šauteni (tā ļaus gūt priekšstatu par to, ar kādu ieroci pamatā bija apbruņoti latviešu strēlnieki tajās tālajās dienās pirms 100 gadiem), metāla bruņu plāksni ar šaušanas ambrazūru no Ložmetējkalna vācu pozīcijām un strēlnieku izgatavotos priekšmetus – pelnu traukus, gredzenu, šķiltavas. Apskatāmas arī dzeloņdrāšu griežamās šķēres un pats dzeloņdrāšu fragments, kā arī zobens. Minētie priekšmeti muzeja krājumā nonākuši 20. gs. 60.–70. gados. Tie, protams nav visi ar 1.pasaules karu saistītie priekšmeti muzejā, bet mēs izvēlējāmies raksturīgākos, kas tiešāk saistīti ar Ziemassvētku kaujām, Ložmetējkalnu, Tīreļpurvu.

Pārējo var aplūkot ekspozīcijā par Jelgavu Kurzemes guberņas laikā muzeja 1.stāvā. Vitrīnās līdzās priekšmetiem eksponētas tā laika fotogrāfiju un pastkaršu digitālās kopijas, izprintētas uz papīra. Būtībā šie attēli un priekšmeti ir kā fons, kas raksturo notikumus mūsu novadā 1915.–1918. gadā. Gan Ziemassvētku kaujas, gan latviešu strēlniekus, gan Antantes valstu, gan Vācijas un Austroungārijas armiju apbruņojumu. Liela daļa no attēliem stāsta par Jelgavu vācu okupācijas laikā (1915–1918) – pastkartes, fotogrāfijas, sagrautās ēkas, vācu karavīri un medicīnas personāls, “soldatenheimi”, mūsu pilsētas pirmās aerofotogrāfijas, arī objekti, ko atjaunoja vai uzbūvēja no jauna vācu okupācijas laikā (attēlos redzam Driksas koka tilta (t.s. Ķeizara tilts) būvi un atklāšanu, dzelzceļa tiltu atjaunošanu un pirmā pastāvīgā tilta pāri Lielupei būvi). Interesenti un kolekcionāri tādas fotogrāfijas vēl joprojām var atrast interneta vietnēs un portālos.

Ir zīmīgas ainas no Vācijas ķeizara Vilhelma un kroņprinča vizītes Jelgavā 1916. un 1917. gadā. Frontes fotogrāfi Jelgavu jeb Mītavu, kā toreiz vācieši un citi to dēvēja, bija visai pamatīgi iemūžinājuši visos 4 gadalaikos – arī slavenos 1917. gada plūdus. Ir arī vienas unikālas 1915. gada fotogrāfijas kopija – Jelgavas brīvprātīgie ugunsdzēsēji 1915. gadā dežūrā Jelgavas ielās, lai pasargātu pilsētu no nodegšanas pirms vācu karaspēka ienākšanas pilsētā. Pie aerofotogrāfijām eksponēts rets oriģināls foto no muzeja krājuma ar Jelgavas panorāmu, kas uzņemta 4 m virs zemes ar vācu aerofoto izlūkošanas kameru 1. pasaules kara gados no aerostata groza. Panorāmā pie katras augstākas ēkas silueta vācu valodā pievienots paskaidrojošs uzraksts.   Ieroči (durkļi) izstāžu zālē novietoti pēc karojošo pušu piederības principa – pa labi no ieejas zālē Vācijas, Austroungārijas un to sabiedroto armijās lietotie.

Zāles pretējā pusē netālu no logiem ir Antantes valstu aukstie ieroči un strēlnieku fotogrāfijas pie tiem. Latviešu strēlnieki bija bruņoti ar Krievijas un pārējo Antantes valstu ieročiem (Anglija, Francija, ASV, Kanāda (kā teritorija Britu impērijā), Japāna). Daži durkļi ir reti un to modeļi ir izstrādāti jau 19. gs. 70.–80. gados (ne visai ilgi pēc Franču-prūšu kara). Skatītāji var aplūkot arī slaveno vācu roboto durkli, kura nēsātājam draudēja pamatīgas (letālas) nepatikšanas no mūsu strēlnieku vai, piemēram, franču kareivju puses. Šādi gadījumi aprakstīti E.M.Remarka slavenajā romānā “Rietumu frontē bez pārmaiņām” un A.Grīna “Dvēseļu putenī”, tāpat arī strēlnieku atmiņu stāstos. Izstādes plakāta fonā ir attēls ar kritušajiem strēlniekiem no 4. Tukuma pulka pēc Ziemassvētku kaujām. Vitrīnās redzami mūsu strēlnieku t.s. kabineta foto un arī skati no pozīcijām Ložmetējkalnā un Olaines rajonā.

Tā ir tikai daļa no tā, ko par šiem 100 gadus senajiem notikumiem glabā Jelgavas muzeja kolekcijās atrodamās vēstures liecības.

A.Barševskis, muzeja galvenais krājuma glabātājs