Arī lielajos gadatirgos Jelgavā neiztika bez slavenajām Zīslaka piparkūkām un gardajiem kliņģeriem. Visu Jelgavas jaunatni saviļņoja vizuļojošie gadatirgi. Ai, šīs “jarmarkas”! Kā tik tur nebij’! Karuselis un dancojošs lācis, brīnumārsti, zīlētāji, Kanāriju putniņš, kas pasniedza laimes zīmīti, kumēdiņu rādītāji, jokupēteri, kas smīdināja ļaudis, pat ceļojošs cirks. Cik saldi smaržoja vīnogu un arbūzu grozi, ap kuriem rosījās pārdevēji rožainos kreklos un lakotos stulmu zābakos! Citā rindā Jelgavas maiznieki smukās, vakarā aizslēdzamās būdiņās pārdeva visvisādu sugu piparkūkas, sākot ar maziem “piparriekstiem” un beidzot ar lielām, raibām spožām piparkūku sirdīm, jātniekiem, puišiem, meitām, zirgiem utt. Cik mākslīgi bija izgatavotas slavenās Zīslaka piparkūkas, cik gardi viņa kliņģeri! Tāli pāri Jelgavas robežām – visā Baltijā, pat visā cariskā Krievijā bija iecienītas Zīslaka “Jelgavas piparkūkas”. Kad vakaros lampas un vēlāk spuldzes apgaismoja Miķeļa vai Māras tirgu, no tā nāca tik burvīgas skaņas un smaržas, kādas vēlāk esmu jutusi tikai, nakti Venēcijā iebraucot. Kādu laiku mēs dzīvojām iepretī tirgus laukumam, un tādos vakaros nevarēja noturēties mājās (pēc Prāvesta Jāņa Reinharda (1860-1944), Elzas Stērstes (1888-1906), Aleksandra Strekāvina (1889-1971) atmiņām). Slaveno Jelgavas piparkūku receptes joprojām ir noslēpumiem apvītas, taču ļoti iespējams, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pavārgrāmatās iekļautās piparkūku receptes ir stipri tuvas tām, pēc kādām tika ceptas plaši iecienītās senajā Jelgavas tirgū nopērkamās visvisādu sugu piparkūkas. Rosinām ielūkoties senāku laiku padomos piparkūku mīklas pagatavošanai un kūku cepšanai.