Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Grundmanis

Virsleitnants Aleksandrs Grundmanis (LKO Nr.3/274)

Aleksandrs Grundmanis piedzima 1897. gada 9. aprīlī Bērzmuižas “Silindriņķu–Grundmaņu” mājās. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.

1915. gada augustā brīvprātīgi pieteicies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, kur jau dienēja viņa vecākais brālis Nikolajs. Komandēts uz kara skolu, 1916. gada maijā beidzis Kijevas praporščiku skolu, tad pārcelts uz Latviešu rezerves pulku. 1916. gada decembrī iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka sakaru komandas priekšnieku. Kā minētā strēlnieku pulka 5. rotas virsnieks piedalījies Ziemassvētku kaujās. Par kaujas nopelniem 1916. gada 24. decembrī pie Mangaļiem un 1917. gada 17. janvārī pie Ložmetējkalna apbalvots ar  Sv. Annas IV šķiras ordeni ar uzrakstu “Par drošsirdību” un Staņislava III šķiras ordeni. Par kaujām pie Rīgas 1917. gada 20.–24. augustā Aleksandram Grundmanim piešķīra Sv. Annas III šķiras ordeni. Pēc 1917. gada oktobrī lielinieku īstenotā apvērsuma neatbalstot lielinieku ideoloģiju un izvērsto propagandu latviešu strēlnieku pulkos, atstājis pulku un kādu laiku dzīvojis Tartu ar cerību atgriezties dzimtenē. 1918. gada martā, mēģinot atgriezties dzimtenē no Veļikije Luki caur Polocku, tika saņemts vācu karavīru gūstā, no kura atbrīvots 1918. gada 1. maijā.

1918. gada 20. decembrī A. Grundmanis iestājās Latvijas bruņotajos spēkos, 1919. gadā laikā no 15. februāra līdz 3. martam, atbrīvojot Kurzemi no lieliniekiem, piedalījies vairākās kaujās. Lāčplēša Kara ordenis viņam piešķirts par kaujām pie Rīgas tiltiem Bermonta armijas uzbrukuma laikā. Varoņdarba laikā viņa dienesta pakāpe bija virsleitnants, bet 1920. gadā viņam par nopelniem kaujās tika piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe – tāda pati kā brālim Nikolajam.

Aleksandrs Grundmanis nomira 1920. gada 28. jūlijā Daugavpils Kara slimnīcā no ievainojuma radītajām komplikācijām un 31. jūlijā tika apglabāts blakus savam brālim Nikolajam Rīgas Brāļu kapos.

Tehnisku iemeslu dēļ Nikolaja un Aleksandra tēvs nevarēja saņemt ordeņa diplomus, tiklīdz tas bija iespējams, tā Lāčplēša Kara ordeņa domes sekretariāts 1923. gada 10. augustā nosūtīja vecākiem vēstuli Nr.4506¹: 

 

Augsti godātam Grundmaņa kungam! Bērzmuižas “Siliņdriķu-Grundmaņos”, Līvbērzes ciemā. Pērno gadu, kad Jūs ieradāties Lāčplēša Kara ordeņa domē saņemt savu nelaiķa dēlu Nikolaja un Aleksandra ordeņa diplomus, mēs nevarējām tos izsniegt, jo neparedzētu apstākļu dēļ tie nebija vēl pilnīgi sagatavoti. Tagad jau labu laiku minētie diplomi ir gatavi un saņemami šeit sekretariātā Rīgas pilī Nr. 3. Varbūt pie gadījuma Jūs ierastos tos saņemt.

Abi brāļi savu dzīves ceļu sāka ar izglītības apgūšanu, ņemt rokās ieročus piespieda Pirmais pasaules karš, un atkal sabruka cerības, sapņi un izgaisa domas kara vētru radītajā nebūtībā un nekurienes vidū. Dzimuši vienā ģimenē, mācījušies vienā pilsētā, dienējuši pat vienā latviešu strēlnieku karaspēka daļā, arī aizsaukti mūžībā, viņi palika kopā guļot savās kapu kopiņās Rīgas Brāļu kapos – latviešu strēlnieku un Latvijas Neatkarības kara varoņu piemiņas vietā.

Autors
Gints Putiķis
Direktores vietnieks zinātniskajā darbā

¹ LNA LVVA 1304.f., 1.apr., 510.l., 1lp.