“Latviešu avīzēm” 200 gadi!

5. janvārī aprit 200 gadu, kopš Jelgavā Stefenhāgenu apgādā iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”. Sākumā tā bija maza avīzīte (mazāka par A4 lapu), bet tā bija latviešu valodā – savdabīgā, mūsdienās brīžiem pat ne uzreiz saprotamā. Taču tā veicināja periodisko izdevumu latviešu valodā iznākšanu. Bībele, dziesmu grāmata, ābece un kalendārs vairs nebija vienīgā pieejamā literatūra. Ja līdz “Latviešu Avīzēm” cilvēki informāciju viens otram nodeva mutiski, tad tagad no mājas uz māju ceļoja avīze, kurā varēja uzzināt gan par to, kas notiek pašu zemē, gan lasīt ārzemju ziņas un noderīgus padomus.

Tā līdz 19. gadsimta beigām latvieši kļuva ne vien par nāciju, bet par izglītotu un lasošu nāciju, īsā laikā sasniedzot citu kultūrtautu līmeni.

Tā kā laikraksta izdošanas tiesības piederēja Academia Petrina, kā arī šajā ēkā Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā nolēma avīzi izdot un arī pirmais redaktors K. F. Vatsons bija KLMB biedrs, tad šī notikuma atcere ir iemūžināta piemiņas plāksnē. Sākam “Latviešu Avīžu” gadu, ik dienas ar plāksni, vides reklāmu un plakātu atgādinot par šo īpašo kultūrvēsturisko parādību Latvijas vēsturē. Šis izdevums bija ne vien pirmais, bet arī līdz šim visilgāk iznākušais preses izdevums Latvijā.

Mēs varam būt lepni gan par to, ka laikraksts visus 93 gadus iznāca Jelgavā, gan par to, ka šajā ziņā esam apsteiguši abas kaimiņzemes – Lietuvu un Igauniju, kur viņu pirmie laikraksti iznāca krietni vēlāk nekā pie mums.

Autors
Marija Kaupere
Direktores vietniece darbā ar sabiedrību