Jelgavas muzejs
Hercogs Ernsts Johans
Ernsts-Johans Nezināma mākslinieka kopija pēc L. Karavaka gleznas. 18. gs. 30. gadi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Saksijas Morica pēctecis hercoga amatā bija Ernsts Bīrons (Bīrens, 1690–1772, valdīja 1737–1740 un 1763–1769) – vācietis, kurš pat nepiederēja pie bruņniecības, bet, būdams Krievijas imperatores Annas (1730–1740) favorīts pēc Ferdinanda Ketlera nāves tika iecelts par Kurzemes hercogu. Viņa desmitgade Annas favorīta statusā Krievijas vēsturē vēl aizvien ir iecienīts vēsturnieku diskusiju objekts. Viņš bija viens no retajiem hercogiem, kurš pēc Jēkaba mēģināja atgriezt hercogistei tās saimniecisko spozmi un atbilstoši laikmeta tendencēm savos īpašumos lika būvēt greznas pilis. Latvijā un pasaulē pazīstamas pēc Frančesko Bartolemeo Rastrelli projekta celtās Jelgavas un Rundāles pilis. Latvijas kultūrvēsturiskajā piļu mantojumā nozīmīgas arī citas viņas rezidences – Zaļenieku, Lustes, Vircavas un Svētes pilis. Viņa personisko galma greznību un absolūtisma tendences nesaprata Krievijas politiskā elite pēc Annas nāves, un 1740. gadā Ernsts Bīrons tika izsūtīts trimdā, no kuras, pateicoties Katrīnas II labvēlībai, 1763. gadā viņš atgriezās hercoga tronī.
Gandrīz 19 gadus hercogistei nebija sava hercoga (1740–1759), daži muižnieki vēlējās pievienot hercogisti Polijas–Lietuvas valstij, kādi Krievijai vai Prūsijai, citi palika uzticīgi Ernstam Bīronam.