Hercogs Jēkabs

Nezināma mākslinieka hercoga Jēkaba portrets. 18. gs. sākuma kopija.
Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610–1682, valdīja 1642–1682) bija un ir Latvijas vēsturē bieži pieminēta sava laikmeta politisko eliti reprezentējoša personība, kurš gribēja un varēja savu pārvaldīto hercogisti izvirzīt Eiropas attīstīto valstu avangardā un atstāt pēctečiem pārtikušu un starptautiskajās attiecībās respektētu valsti, bet 17. gadsimta Eiropas ģeopolitika un citu valstu politiskās un ekonomiskās ambīcijas un teritoriālās pretenzijas diemžēl neļāva to īstenot. Hercogs Jēkabs bija laikmeta pārstāvis, varbūt neordināra personība savā pārliecībā un aktivitātēs par hercogvalsts attīstību, iespējams arī brīžam tāds pats kā lielākā daļa Eiropas valdnieku, bet viņa paveiktais un arī nepaveiktais vēl aizvien ir ne tikai vēsturnieku diskusiju, bet arī sabiedrības nerimstošas intereses vērts objekts.

Hercogs Jēkabs nebija latvietis, viņš nebija arī zemnieku draugs, viņa dibinātās un pārvaldītās pilsētas savulaik vien bija lieli miesti pēc Eiropas mērogiem, viņa aizokeāna kolonijas nekad nav bijušas Latvijas kolonijas, bet hercogs Jēkabs mēģināja sekot sava laikmeta saimnieciskajām novitātēm, un ideju viņam netrūka, tikai viņa komandas – galma iespējas bija ierobežotas laikā un telpā, ne vienmēr viss izdevās kā iecerēts, tomēr Jelgava ieguva modernas jauno laiku Eiropas pilsētām raksturīgās arhitektoniskā ansambļa un administratīvā centra simbiozes iezīmes, kopš 1642. gada Jelgava bija vienīgā hercoga rezidences pilsēta (hercogistes galvaspilsēta), hercoga īpašumos uzbūvēja manufaktūras, hercoga flote varēja kuģot ne tikai Baltijas jūrā, bet šķērsot arī okeānus, Eiropas lielo valstu valdnieki lieliski zināja, kur atrodas hercogiste un kas ir tās hercogs, hercogistē iepazina jaunas Eiropas kultūras un modes tendences, pat mūsdienās ikdienas ēdienkartē tik ierastais kartupelis parādījās Latvijas teritorijā hercoga Jēkaba laikā.