Jelgavas muzejs

Iestatījumi
Fonta izmērs
Kontrasts
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
LV
RU EN
Sākums JaunumiŠogad aktuāliKomunistiskā genocīda upuru piemiņas diena – 25. marts

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena – 25. marts

2024. gada 25. martā aprit 75 gadi kopš notika PSRS okupācijas varas īstenotā lielākā civiliedzīvotāju deportācijas akcija Latvijā un vienlaikus noziegums pret Latvijas tautu.

2024. gadā no 25. līdz 30. martam no Jelgavas apriņķa tika deportētas 2062, no Jelgavas pilsētas – 25 personas, bet pavisam no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 4777 cilvēki. No Latvijas 1949. gada 25.–30. martā izsūtīja 42 125 cilvēkus.

Deportācijas un to izraisītās sekas skaidri parādīja padomju režīma prettiesisko dabu:

  1. Intensīva kolektivizācija, kolhozu dibināšana.

  2. Ievērojami tika apgrūtināta nacionālo partizānu turpmākā pretošanās padomju varai. Tomēr nacionālo partizānu kustība Latvijā pastāvēja līdz pat 1956. gadam.

  3. Zemnieku labklājības līmeņa pazemināšanās.

  4. Etniskā sastāva pārmaiņas Latvijas PSR. Forsēta Latvijas rūpniecības attīstība radīja pieprasījumu pēc papildu darbaspēka ievešanas Latvijas PSR, kas ilgtermiņā būtiski mainīja etniski demogrāfisko situāciju.

  5. Deportācija un tai sekojošā kolektivizācija mainīja Latvijas lauku tradicionālos lauksaimniecības darba organizācijas modeļus, lielā mērā ietekmējot lauku iedzīvotāju dzīvesveidu un saimniekošanas ieradumus.

  6. Darba fronte” pret “kulakiem” neizveidojās. Vairākums zemnieku juta līdzi uz aizvestajiem.

  7. Pēc deportācijas, risinot darbaspēka trūkuma problēmu, bijušajās turīgo zemnieku saimniecībās Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļvidzemē nereti tika ievesti zemnieki no Krievijas un Baltkrievijas.

  8. Viens no deportāciju galvenajiem mērķiem bija okupācijas varas vēlme neitralizēt zemniecības ekonomiski izglītotāko daļu, kurai bija pietiekami daudz zināšanu, resursu un saimniekošanas prasmju,

  9. 1949. gada 25.–30. deportācijas bija nopietns lūzuma punkts Latvijas vēsturē, kur līdzās tūkstošiem izsūtīto no sociāli ekonomiskā viedokļa tika iznīcināta latviešu zemniecība.

 Atcerēsimies šo drūmo Latvijas vēstures lappusi, pieminot komunistiskā genocīda upurus, un novērtēsim, cik svarīga ir valsts neatkarība, cilvēku brīvība un dzīvība.

Gints Putiķis, direktores vietnieks zinātniskās pētniecības darbā