2025. gadā aprit 50 gadi kopš Jelgavas muzejs lepojas ar Ģederta Eliasa vārdu.
Visai drīz pēc mākslinieka aiziešanas viņsaulē (29.01.1975.) muzejam tika piešķirts Ģederta Eliasa vārds. Tas mums nereti ir palīdzējis gan nodrošināt plašāku atpazīstamību, gan uzlicis lielu atbildību, jo Eliasa vārds (nedrīkst nepieminēt Eliasu dzimtu un tai piederīgos) ir kas līdzīgs kvalitātes zīmei, garantijai, ka muzejā vienmēr ir apskatāma plaša un kvalitatīva latviešu glezniecības vecmeistara Eliasa darbu ekspozīcija.
Tā kā muzejam jau bija Eliasa vārds (un ne tikai tāpēc), te nonāca arī mākslinieka mantojums, kas ir vesela bagātība, kas Jelgavas muzejam ir teju vienīgā eksporta prece, ar ko esam priecējuši skatītājus ārzemju izstādēs, ar viņa darbiem un austrumu mākslas kolekcijas priekšmetiem esam varējuši bagātināt citu Latvijas muzeju rīkotās izstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Nākotnē jāpievērš vēl lielāka uzmanība Eliasa mantojuma popularizēšanai starptautiski, jo ar mākslinieka Ģederta Eliasa vārdu ne tikai muzejs, bet arī Jelgava var nodrošināt plašu publicitāti.
Eliasa vārdam ir svars, tam ir droša vieta Latvijas mākslā, Latvijas Kultūras kanonā un mākslas cienītāju sirdī un prātā.
Ģederts Eliass ar savu dzīvesgājumu, glezniecību un pedagoģisko darbu Latvijas Mākslas akadēmijā aptver veselu laikmetu gan pirmajā Latvijas brīvvalsts periodā, gan padomju okupācijas laikā. Viņa dzīvesstāsts lielā mērā ir Latvijas sarežģītās, tostarp politiskās vēstures stāsts, kas turpinās Jelgavas muzeja pēdējo 50 gadu vēstījumā, kas turpinās.
Marija Kaupere, muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību
