Iesākot 2025., atskatījāmies uz gadu paveikto un 22. janvārī aicinājām uz tikšanos ar rakstu krājuma “Latvijas vēsturiskā zeme Zemgale” autoriem. Kuplā interesentu lokā pateicāmies visiem grāmatas tapšanā iesaistītajiem.
Muzejam pagājušais gads bija patiesi ražīgs, īsteno divus projektus Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās mērķprogrammas “Latvijas vēsturisko zemju attīstības programma”, “Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2024” ietvaros.
Muzejs izdeva bagātīgi ilustrētu rakstu krājumu ar vairāk ievērojamu Zemgales pētnieku līdzdalību. Varam lepoties, ka esam pirmie no Latvijas vēsturiskajām zemēm, kuri, sekojot bijušā Valsts prezidenta Egila Levita kunga iniciatīvai un “Latviešu vēsturisko zemju likuma” garam, pieteikuši savas lokālās identitātes apzināšanu, stiprināšanu un popularizēšanu ar padziļinātiem pētījumiem un nopietnu publikāciju.
Otra projekta ietvaros tika izveidota vēlā dzelzs laikmeta zemgaļu sētas makets “Zemgaļu sētas rekonstrukcijas replika”, kas kalpo par uzskates materiālu radošām muzeja pedagoģiskajām nodarbībām.
Abi projekti īsteno ar lielu cieņu un mīlestību pret Zemgali, cenšoties gan veicināt zemgaliešu sakņu apzināšanos, gan arī parādot citiem, ka mums ir ar ko lepoties.
Pasākumā uzrunu teica viens no rakstu autoriem, zemgalietis, vēsturnieks un arheologs Guntis Zemītis. Savā runā viņš saimniekzīmēja Zemgales mantojuma vārdu zūdošās vērtības – zemgaliskas izcelsmes māju, ko jauniei mēdz neapdomīgi mainīt. Tāpat Zemīša kungs norāda uz to, cik maz palicis dzimtu, kas paaudzēs būtu zemgalieši un glabātu piederības sajūtu šai teritorijai. Arī šīs ir neapzinātas vērtības, ko būtu vērts pētīt un saglabāt. Zemgales nemateriālajam kultūras mantojumam draud vēl straujāka iznīcība, nekā materiālajām liecībām, un mēs aktīvi nerīkosimies jau šodien.
Zemgales vēsturiskās sabiedrības pārstāvis un raksta “Ro zemestušanas tradīcijas Zemgalē dzelzs laikmetā” autors Normunds Jērums aicināja turpināt iesākto darbu un ap Jelgavas muzeju kā pētniecības centru pulcināt gan Latvijas, gan arī Lietuvas zemgaļu un Zemgales pētniekus.
Arī pasākuma saviesīgajā daļā aizrautīgas sarunas un radošu ideju apmaiņa nerima, viešot cerību, ka Zemgales vēsturiskās zemes mantojuma apzināšanā un iedzīvināšanā patiesi varētu būt sagaidāms jauns pacēlums.
Jāpiebilst, ka rakstu krājums ir pārdodams muzeja kasē, tā cena ir 5 EUR.
Vēsturniece, pētniece Zenta Broka-Lāce
