Atskats uz konferenci “Academia Petrina (1775–1801) augstskolas statusā”

3. jūlijā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā norisinājās 3. pasākums no cikla “Academia Petrina 250”– konference “Academia Petrina (1775–1801) augstskolas statusā”.

Konferences atklāšanu kuplināja Lielplatones vēsturisko deju kolektīvs “Senvedere” un Grietiņas dziesmas dziedāja Jelgavas teātra aktrise (Alunāna muzeja vadītāja) Elīna Skutele koncertmeistara Kārļa Krusta pavadījumā. Šo dziesmiņu (latviešu valodā) mūzikas un vārdu autori ir Pētera akadēmijas absolventi.

Konferences dalībniekus sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Konferenci ievadīja Dr. philol. P. Daijas referāts par Kurzemes intelektuālo ainavu Pētera akadēmijas izveidošanās laikā. Tam sekoja arhitektes L. Markovas referāts par ēkas restaurāciju (Academia Petrina ēkai taču šogad arī aprit 250!) turpinājumā klausījāmies referātus gan par Pētera akadēmijas studentiem (muzeja vēsturnieks pētnieks Mg. art. E. Umbraško), gan par zināmajiem un nezināmajiem brīvmūrniekiem un viņu ietekmi uz Akadēmijas izveidi (Dr. med. V. Pīrāgs), gan par skolām Jelgavā pirms Akadēmijas atvēršanas (muzeja krājuma glabātāja T. Putna), gan Pētera akadēmijas bibliotēku (Ph.D. K. Zaļuma), gan par izglītības saturu Apgaismības laikmetā (muzeja galv. krājuma glabātājs Mg. hist. A. Barševskis), gan par Academia Petrina un filozofiem (Dr. phil. R. Bičevskis). Talsu muzeja kolēģis iepazīstināja ar K. F. Amendas un L. van Bēthovena draudzības saitēm (R. Mālmeisters), iepazināmies ar referātu par dejošanu kā izglītības un kultūras sastāvdaļu (muzeja vēsturniece pētniece Mg. hist. I. Grūbe-Vilne). Noslēgumā Dr. med. psych. A. Millere pastāstīja, ko par hercogu Pēteri liecina viņa rokraksts.

Visas dienas garumā vairākkārt atgriezāmies pie atziņas – Jelgava un Kurzemes un Zemgales hercogiste nebija Eiropas nomale. Šai kontekstā Pētera akadēmijas ieguldījumu nevar novērtēt par augstu.