Ziemas prieki Jelgavā

Jelgava (senāk Mītava), vienmēr bijusi pateicīga vieta arī ziemas prieku un sporta veidu baudīšanai. Lai arī mums nav pakalnu kā Tukuma puses Milzkalnē, tomēr arī sniegotie klajumi un aizsalušās ūdenstilpnes tuvu pilsētas vēsturiskajam centram vienmēr bija labi priekšnoteikumi aktīvai ziemas baudīšanai Zemgales metropolē Jelgavā.

Lielupes tilts ziemas saullēktā. I. Veiliņa foto

19. gs. otrajā pusē un arī 20. gadsimtā sniegs uzsniga agri un ziemas bija bargas un sniegotas. Aukstums un sniegs bieži iestājās jau novembrī. Pilsētniekiem vajadzēja atrast kādas interesantas izklaides īsajām ziemas dienām un garajiem, tumšajiem vakariem.

Mītavā bija gana daudz skolu un tātad arī aktīvu jauniešu, kas nodarbojās ar ziemas sportu. Ļoti populāra bija slidošana, jo Lielupe un Driksa kārtīgi aizsala un, ja notīrīja sniegu, bija varen labi noderēja slidskriešanai. Slidot gribētāju bija daudz un tāpēc, lai visiem pietiktu vietas un nebūtu pārāk liela burzma, katrai skolai bija atvēlēts kāds placis uz upes, kuru zēni notīrīja un uzturēja kārtībā visu ziemu. Slidoja kā nu kurš – ar lepnām tērauda slidām, kas piestiprinātas pie zābakiem, cits ar koka, kam metāla sliece piekniedēta, bet pašas pie zābaka ar siksniņu piesietas, vēl kāds ar metāla sliecīti, ko vietējais kalējs izkalis. Vēl bija t.s. slidkrēsli – koka krēsls ar rokturiem pie atzveltnes un uz sliecēm. Tajā varēja pavizināties arī lepna dāma, kas pati neslidoja, vajadzēja tikai dūšīgu stūmēju, kurš varēja būt, bet varēja arī nebūt uz slidām.

 Ātrslidošanas trase pie Jelgavas pils. 20. gs. 20. gadi.   Foto no JVMM krājuma

 Jelgavas skolu audzēkņi slido 20. gs. s. Foto no JVMM krājuma

Slidotāji uz Driksas ledus. 1916. g. Pastkarte no JVMM krājuma

Ja kādam bija slēpes, tad varēja likt lietā arī tās. Pa šaurajām pilsētas centra ieliņām gan tā īsti nevarēja paslēpot, taču bija vēl Jēkaba kanāls (tagadējā Dambja iela), kas ātri aizsala un uz tā sasnigusī sniega kārta veidoja labu slēpju trasi. Un te nu varēja demonstrēt lielu veiklību, izvairoties no mazajiem tiltiņiem, kas gāja pāri kanālam uz namnieku vasarnīcām.

1930.g.JVMM pastkartē Dambja iela ziemā

3. Jelgavas kājnieku pulks izmantoja ziemu kareivju apmācībām slēpošanā un taktikā ziemas apstākļos. Muzeja krājumā ir ne mazums fotogrāfiju, kas par to liecina.

3. Jelgavas kājnieku pulka karavīru grupa uz slēpēm fiziskās audzināšanas nodarbības laikā. Pulka apmācību laukumā pie kazarmām Vašingtona prospektā. 20. gs. 30. gadu vidus. Foto no JVMM krājuma

Sniegotas un bargas ziemas turpinājās arī pēc Otrā pasaules kara.  Skolu programmās bija  fizkultūras stundas (tagad sporta nodarbības), kurās ziemas sezonā aktīvi bija jāslēpo vai jāslido. Slēpošanas trases atradās Garajos kalnos, Būriņu mežā un, visbiežāk,  Pārlielupes birzītē un bijušās Zorgenfreijas rajonā, kur mūsdienās atrodas Ledus halle un Valdekas tirdzniecības centrs. Vecā pļava pie Rīgas šosejas ar grāvjiem, ieplakām un līdzeniem posmiem bija ideāla trase slēpošanas krosam. Parasti distance bija 2-4 km un slēpošana notika laika normatīvu ietvaros. Bez slēpošanas krosa ieskaites ceturkšņa atzīmi fizkultūrā nevarēja saņemt. Ikdienā visbiežāk slēpošana sporta stundās notika apkārt skolas stadionam un tuvējā teritorijā. 20. gs. 70.–80. gados skolēnu un pieaugušo vidū populāras bija Igaunijā ražotās slēpes, kuras retāk lūza un labāk slīdēja. Katrs sevi cienošs slēpotājs zināja, kad un kā lietot attiecīgo slēpju smēri.

Jelgavas Pedagoģiskās skolas audzēkņi 1948. gada 16. janvārī. Foto no JVMM krājuma

Jelgavas pilsētas čempions slēpošanā – 1. vidusskolas audzēknis H. Kress. 1955. gads. Foto no JVMM krājuma

Pērnavā ražotās ”Visu” slēpes JVMM krājumā

Slidošana bija mazāk izplatīta, tomēr notika arī slidošanas sacensības uz upju ledus. Piemēram, 1952. gadā uz Lielupes ledus norisinājās Jelgavas un Kazdangas ātrslidotāju sacensības.

Ātrslidošanas slidas un zābaks JVMM krājumā. 20. gs. vidus

Driksa ziemā. 2007. g.  I. Veiliņa foto

Jelgavas pilsētas bezmaksas slidotava skvērā aiz pilsētas kultūras nama. 2012. g. I. Veiliņa foto

20. gs. 90. gados un 21. gadsimtā Jelgavā parādījās jauns, pat ekstrēms ziemas sporta veids – ziemas peldēšana. Izveidojās stabila tradīcija Jelgavā rīkot ziemas peldēšanas čempionātus, kas laika gaitā kļuva starptautiski. Tā, piemēram, 2005. gadā zelta medaļu ieguva Jelgavas kluba “Pārlielupes roņi” dalībnieki.

Zelta medaļa un kauss JVMM krājumā

21. gs. jelgavniekus priecē Starptautisks Ledus skulptūru festivāls – šogad tas notiek jau 27. reizi. Ledus skulptūras atmirdz visās krāsās daudzviet pilsētā, un festivālam ir plaša kultūras programma. Jelgavnieki šajā festivālā plūkuši uzvarētāju laurus ne reizi vien.

Viss sākās sen ar iedvesmu no Harbinas Starptautiskā Ledus un sniega skulptūru festivāla (Ķīnā), kas ir viens no pasaulē lielākajiem ledus un sniega mākslas notikumiem, kas kopš 1985. gada ik ziemu pulcē tūkstošiem mākslinieku no visas pasaules. Latvijas mākslinieki uz Harbinu pirmo reizi devās 2006. gadā, taču pirmo godalgu Latvijai 2011. gadā ieguva Kārlis Īle un Mintauts Buškevics, ledū attēlojot stāstu par Alisi Brīnumzemē. Godalga – kauss, medaļa un diploms glabājas Jelgavas muzeja krājumā. 2025. gadā M. Buškevics uzdāvināja muzejam vēl vairākas godalgas un citus vēsturiskus materiālus par Jelgavas un Latvijas mākslinieku dalību vairākos sniega un ledus skulptūru festivālos gan Japānā, gan ASV (Aļaskā) un citur.

Dalībnieki no Latvijas (Kārlis Īle, Mintauts Buškevics, Maija Puncule, Ainars Zingniks) XXIX Starptautiskajā Ledus un XX Sniega skulptūru festivālā Harbinā (Ķīna).  2015. g. Foto no JVMM krājuma

Izgaismotā ledus skulptūra. I. Veiliņa foto.

Jelgavnieku 25.Harbinas (Ķīna) Starptautiskajā Ledus skulptūru čempionātā 2011. g. janvārī iegūtais pasaules kauss. No JVMM krājuma

Autors: A. Barševskis, galvenais krājuma glabātājs