Karš un karavīri ir cilvēku sabiedrības vēstures mūžīgie pavadoņi no civilizācijas rītausmas līdz pat mūsdienām. Karš izšķir ģimenes, draugus un paziņas, karš izposta tagadni un ietekmē nākotni. Visos militārajos konfliktos parasti piedalījās kara rosinātāji – karaļi, hercogi, imperatori, kuru rīcību noteica viņu politiskās un ekonomiskās intereses, un vietējie iedzīvotāji – līvi, latgaļi, kurši, sēļi, zemgaļi, latvieši, vācbaltieši, visi, kuriem piederība vai dzimtene kādā dzīves posmā bija Latvijas teritorijā, bija spiesti reizēm kļūt par karavīriem, lai aizstāvētu savu ģimeni, tautu, valsti. Karavīram bija savs ekipējums un formastērps, katram vēstures laikmetam atšķirīgs un atbilstošs militāro tehnoloģiju attīstībai. Zobens, bultas, vairogs, bruņas, muskete, hercogistes laika burinieks, lielgabals, šautene, ložmetējs, Pirmā un Otrā pasaules kara formastērps, tie ir tikai daži eksponāti, kas ilustrē militārās vēstures specifiku – lokālās tradīcijas un kopīgās tendences. Mūsu vēsturiskajā atmiņā paliekošu vietu ir atstājušas zemgaļu varonīgās cīņas pret vācu krustnešiem un viņu vēstures viens no simboliem – Tērvetes pilskalna rekonstrukcija, Ložmetējkalna makets, kas aicina aizdomāties par latviešu strēlnieku fenomenu un leģendu Pirmā pasaules kara kontekstā notikušajā Ziemassvētku kaujās.
Senlatviešu karavīrs, vikings, bruņinieks, algotnis, latviešu strēlnieks, kādas armijas kareivis – leģionārs, katram bija savi nosacījumi, kāpēc viņam bija jāņem rokās ieroči – iekarot vai aizstāvēties. Latvijā notikušo un apzināto karu vēsturi mēs varam skatīt visas Eiropas ģeopolitiskās vēstures kontekstā un lokāli, izceļot Latviju un tās kultūrvēsturisko reģiona – Zemgali. No aizvēstures cauri Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes, Krievijas impērijas guberņas, abu pasaules karu un Latvijas valsts attīstības lokiem līdz pat mūsdienām vienmēr uz vēstures skatuves bija karavīrs no kura drosmes, pārliecības vai ticības bija atkarīga jebkura militāra konflikta iznākums. Stāsts par kariem mums katram dod iespēju pārdomāt, vai vēl aizvien ir populāri saukļi – “kas nebaro savu armiju, baro svešu” un “baudi karu, jo miers būs briesmīgs” un katrā no tiem ir daudz vēsturiskās patiesības.
Muzeja piedāvātā ekspozīcija ir vien neliels ieskats karu uzskaitē un notikumu hronoloģijā, kas reiz skārušas Latvijas teritoriju. Uz mums ekspozīcijā raugās senais zemgaļu karavīrs, interaktīvajā ekspozīcijas daļa atdzīvojas seno zemgaļu un vācu bruņinieku tēli, Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures notikumi un Jelgavas piedzīvoto karu stāsts cauri vēstures lokiem. Ekspozīcijas autori cer, ka tā sniegs emocionāli spilgtu un saturiski virzītu vēstījumu, kas veltīts kariem Zemgales reģionā un Jelgavas vēsturē, īpaši akcentējot latviešu karavīra dalību nacionālajos formējumos no aizvēstures līdz mūsdienām, asociatīvi piedzīvojot pārtapšanu no mierīga iedzīvotāja par karotāju.
Ekspozīcijas koncepcijas autors – Marjus Zaļeckis
Ekspozīcijas dizains – Mārīte Leimane, Marjus Zaļeckis
Mākslinieki – Mārīte Leimane, Uldis Zuters
