1236. gada 22. septembris –
|
notiek Saules kauja, kurā galīgi tiek sakauts Zobenbrāļu ordenis.
|
1426. gadā
|
noslēgts līgums starp Livonijas valstīm un Lietuvas dižkunigaitiju – puses juridiski vienojās par zemgaļu zemju sadalīšanu, dokumentā minētā robeža bez būtiskām izmaiņām ir mūsdienu Latvijas un Lietuvas robeža.
|
1561. gada 28. novembris –
|
Kurzemes un Zemgales hercogistes de iure dibināšanas diena. Livonijas ordeņa pēdējais – 48. mestrs – Gothards (1517–1587) Viļņā paraksta t.s. Padošanās līgumu, saskaņā ar to viņš un viņa pēcnācēji ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu lēņa hercogisti, esot Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta (1520–1572) vasalim.
|
1686. gads –
|
“Slavas dziesmu” Jelgavai 893 četrrindēs sacerējis Latīņu skolas rektors Kristiāns Bornmans (1639–1714). Tā Valda Bisenieka tulkojumā latviešu valodā izlasāma grāmatā “Senā Jelgava” (2010).
|
1711. gads –
|
hercoga Frīdriha Vilhelma (1692–1711) precības ar Krievijas cara Pētera I (1672–1725) brāļameitu Annu Joanovnu (1693–1740).
|
1726. gads –
|
Kurzemes landtāgs par hercogu ievēlēja Saksijas grāfu Moricu (1696–1750).
|
1746. gads –
|
uzcelts luterāņu dievnams t.s. ”Nabagu baznīca” pie Annas vārtiem un ierīkota kapsēta (tagad Alunāna parks). Baznīcā viens no pirmajiem tika apglabāts 1746. g. 26. augustā Jelgavā mirušais hercogistes superintendents un skolu inspektors Aleksandrs Grēvens (1679–1746). No 1872. g. baznīcas nosaukums ir Sv. Jāņa luterāņu baznīca.
|
1766. gads –
|
sāk iznākt pirmā avīze Jelgavā – Mitauische Nachrichten, tās redaktors ir filozofs Johans Georgs Hāmanis (1730–1788).
|
1796. gada 6. marts –
|
izdots rīkojums, ka katram pilsētā iebraukušajam zemniekam jānodod divi vidēja lieluma laukakmeņi ielu bruģēšanai (spēkā līdz 1832. gadam).
|
1816. gads –
|
Jelgavas pilī kārtējais ugunsgrēks. Krievijas imperators Aleksandrs I (1777–1825) piešķīra līdzekļus Jelgavas pils kapitālajam remontam. Uz pili pārcēla Kurzemes gubernatora kanceleju un hercogu arhīvu.
|
1821. gads –
|
ārsts un novadpētnieks Oto Hūns (1764–1832) sastāda “Kurzemes guberņas pilsētas Jelgavas topogrāfiski statistisko aprakstu”, kas pirmo reizi publicēts tikai 2024. gadā.
|
1826. gads –
|
Jelgavā darbu sāk grāmatizdevējs un grāmatveikala īpašnieks Gustavs Ādolfs Reijers (1794–1864).
|
1891. gads –
|
Jelgavā grāmatizdevēja Jēkaba Draviņa-Dravnieka (1858–1927) apgādā tiek izdoti Konversācijas vārdnīcas pirmie 25 sējumi (burtnīcas).
|
1901. gada 1. janvāris –
|
pie „Tabora slimnīcas” atklāj psihiskās veselības ārstniecības iestādi, kopš 1907. gada – Ģintermuižas slimnīca.
|
1916. gada 1. marts –
|
atklāj pirmo pastāvīgo tiltu pār Lielupi, tas ir no koka ar dzelzs stiprinājumiem, šis tilts pastāv līdz 1924. gada pavasarim, kad plūdi to daļēji izskalo.
|
1926. gada 1. oktobris –
|
darbu sāk Jelgavas cukurfabrika (1926–2007) – pirmā Latvijā.
|
1931. gada 31. augustā –
|
pie Academia Petrina ēkas atklāj tēlnieka Kārļa Jansona (1896–1986) veidotu pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem (1859–1927).
|
1941. gada 14. jūnijs –
|
no Jelgavas dzelzceļa stacijas Golgāta ceļu uz Sibīriju uzsāka aptuveni 8000 padomju okupācijas varas deportēto Latvijas pilsoņu.
|
1941. gada 13. augusts –
|
vācu okupācijas iestāžu īstenotā Holokausta laikā Jelgavā izlikta zīme “Judenfrei” (Brīvs no ebrejiem). Līdz 1944. gadam Jelgavā turpinās no ārzemēm atvesto ebreju iznīcināšana.
|
1951. gada 30. decembris –
|
atjaunota un nodota ekspluatācijā muzeja ēka – Academia Petrina.
|
1966. gads –
|
uzbūvē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Sporta namu, kurā ir pirmais slēgta tipa baseins pilsētā.
|
2001. gada augusts –
|
Jelgavā notika pirmie Piena, maizes un medus svētki.
|
2016. gads –
|
Jelgava pasludināta par Latvijas jauniešu galvaspilsētu.
|
