Režisors Jānis Lūsēns (1905-2001) teātrī nokļuva pavisam nejauši – viņu lomai noskatīja tehnikumā, elektriķa arodu apgūstot, 17 gadu vecumā. Rīgas Latviešu biedrības teātra aktieris Jānis Zariņš iestudēja lugu Liepājas Jaunajā teātrī un pēc izrādes panākumiem par Jāni Lūsēnu teicis: “No šitā iznāks aktieris”. Pirmā loma kļuva par pavērsienu dzīvē, dodot vēlmi mūžu saistīt ar skatuvi.
Jānis Lūsēns aktiermākslā skolojās kā Liepājā, tā Rīgā, vēlāk viņš teātra mūzai sekoja no Liepājas līdz Rēzeknei, atpakaļ Kurzemē līdz Ventspilij un visbeidzot mūsu pašu Zemgalei – Jelgavai. Jelgavā viņš aizvadīja savu tālāko mūžu.
Jāņa Lūsēna darbs Jelgavā joprojām turpina dzīvot – viņa vadībā 1959. gadā Pilsētas kultūras nama Drāmas kolektīvs izauga līdz Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrim, kas aktīvi darbojas vēl šodien.
Līdzās aizrautībai ar teātri, Jānis Lūsēns redzams kā lomās, tā epizodēs kinofilmās, kā, piemēram, “Dunduriņš” (1974), “Trīs minūšu lidojums” (1979), “Emīla nedarbi” (1985) un citās.
Piemiņas izstādē Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā apmeklētāji aicināti apskatīt fotogrāfijas, vēstules, līgumus un goda rakstus, kā arī citus priekšmetus, kas liecina par mūža ritumu rampas ugunīs.
Izstāde atvērta no 2025. gada 7. oktobra līdz 23. novembrim, bet kopā pieminēsim režisoru Jāni Lūsēnu viņa 120. dzimšanas dienā, tiekoties 23. oktobrī plkst. 15.00! Jubilejas atceres vakarā ieskatīsimies ierakstu fragmentos ar Jāņa Lūsēna kino lomām un pieminēsim vīru, no kura iznāca ne vien aktieris, bet arī režisors.
