Dmitrija Zaiceva privātkolekcijas izstāde ”Gludekļi – lieli un mazi, parasti un neparastāki”

No Dmitrija Zaiceva kolekcijas gludekļi – lieli un mazi, parasti un neparastāki. Izstāde atvērta no 27. septembra līdz 3. novembrim.

Izstādē apskatāmi gludekļi no uzņēmēja Dmitrija Zaiceva privātkolekcijas. Kolekcija veidota vairāk nekā 15 gadu laikā, vācot veļas mazgāšanai, gludināšanai un veļas un apģērbu tīrīšanai nepieciešamos priekšmetus no visas pasaules. Izstādē apskatāmi Eiropas, Amerikas, Austrālijas un Japānas gludekļu modeļi no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.

Jāpiebilst, ka tie ir patiesi reti eksemplāri. Piemēram, japāņu kimono gludeklis, kā arī īpaši patentēts cilindriskais gludeklis un kaklasaites gludeklis. Antīko gludekļu tēmu akcentē dokumentālās liecības, fotogrāfijas, pastkartes un citi retumi.

Lieli un mazi, stikla un akmens, tādi, kurus darbina ar gāzi, spirtu un oglēm, gludekļi pārsteidz ar filigrāno dizainu, dekoru un materiālu dažādību.

Viena no izstādes vitrīnām ir veltīta bērnu tematikai. Tajā varam aplūkot rotaļu gludekļus, gludināmos dēļus, miniatūras veļas mašīnas un senas pastkartes.

Daļa kolekcijas ir apskatāma Tīrīšanas darbnīcas telpās Strēlnieku ielā 3 Rīgā (ieeja bez maksas).

Gludekļu pirmsākumi meklējami Ķīnā. Senie ķīnieši kā gludekli izmantoja gludus akmeņus. Vēlāk sāka izmantot pannas, kurās iebēra karstas ogles. Ir zināms, ka arī vikingi izmantoja sakarsētus akmeņus. Sākot ar 17. gadsimtu, sāka lietot gludekļus, kuru izskats atgādina mūsdienu gludekļus. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tika lietoti gludekļi, kas darbojās, izmantojot dabas gāzi, alkoholu, vaļu taukus un pat benzīnu. Elektrisko gludekli 19. gadsimta beigās izgudroja amerikānis Henrijs Sīlijs (Henry Seeley). Patentu viņš izņēma 1882. gada 6. jūnijā. Pirmais elektriskais gludeklis ar termoregulatoru parādījās 20. gadsimta 20.  gados.