Izstāde atvērta no 18. augusta līdz 20. septembrim un apskatāma 2. stāva vestibilā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.
Ir cilvēki, kuru atstātais mantojums glabājas ne tikai muzeju krājumos, grāmatās vai apbalvojumos. Tas dzīvo cilvēkos – skolniekos, kolēģos, viņu iedvesmotajos darbos un atmiņās. Tāda bija Ilga Madre (1921–2002) – tautas daiļamata meistare, pētniece, pedagoģe un ilggadēja Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” vadītāja.
Vairāk nekā četrdesmit gadus muzejs bija viņas darba vieta un radošā telpa. Šeit tapa izšuvumi, adījumi, audumi un tautastērpi, tika pētīti seno cimdu raksti un tautastērpu vēsture, krātas zināšanas un veidotas grāmatas. Taču vissvarīgākais bija cilvēki. Ilga Madre prata iedvesmot, mācīt un ieraudzīt katrā vēlmi pilnveidoties. Viņa nekad neuzspieda savu viedokli – padomu deva tik taktiski un dabiski, ka tas palika atmiņā uz visu mūžu. Ne tikai rokdarbu smalkumi, bet arī estētikas izjūta, cieņa pret darbu, prasme skaisti uzklāt galdu un rūpes par kultūras vērtībām kļuva par viņas mācību daļu.
Kolēģu atmiņās viņa joprojām ir Madrīte – inteliģenta, labestīga un neparasti atsaucīga personība ar apbrīnojamām darba spējām. Nevis amata vai titulu dēļ cienīta, bet gan tāpēc, ka prata būt līdzās – ar mierīgu padomu, gudru vārdu un neviltotu labestību.
Viņas klātbūtne iedvesmoja, bet prasīgums nekad nenomāca – tas mudināja augt. Varbūt tieši tādēļ viņas skolnieki un kolēģi vēl pēc daudziem gadiem atceras ne vien viņas teikto, bet arī veidu, kā viņa prata mācīt.
Ilgas Madres mūža darbs aptver gan praktisko meistarību, gan pētniecību. Viņa darināja tautastērpus, pētīja Latvijas novadu tautas tērpus, apkopoja vairāk nekā 8600 cimdu rakstu variantu, pētīja augu krāsvielu izmantošanu un sastādīja deviņas grāmatas par rokdarbiem. Par ieguldījumu latviešu kultūras mantojuma saglabāšanā viņa saņēma V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo folkloras gada balvu par mūža ieguldījumu.
Izstādē aplūkojamie izšuvumi, adījumi, segas, lakati, audumi, grāmatas un pētnieciskie materiāli no muzeja krājuma ir vairāk nekā rokdarbu paraugi. Tie ir stāsts par cilvēku, kurš visu mūžu ar pacietību, zināšanām un dziļu cieņu pret latviešu tautas lietišķo mākslu savija pagātni ar nākotni. Katrs pavediens, katrs raksts un katra piezīme glabā daļu no viņas dzīves darba, kas turpina iedvesmot arī mūsdienās.
