No 16. maija līdz 21. decembrim muzejā būs apskatāma izstāde “Academia Petrina – Latvijas augstākās izglītības šūpulis”. Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs turpina jubilejas ciklu “Academia Petrina 250” un 16. maijā plkst.16 ielūdz uz īpašu notikumu – izstādes atklāšanu.
Izstādes “Academia Petrina – Latvijas augstākās izglītības šūpulis” atvēršanas pasākumu bagātinās Dr. philol. Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes profesora Pētera Vanaga priekšlasījums “G. F. Stendera valodnieciskie darbi un uzskati laikmeta kontekstā”.
Izstāde piedāvā ieskatu četrās nozīmīgās sadaļās, kas kopā veido stāstu par šo vēsturisko izglītības iestādi un tās ietekmi uz Latvijas kultūru un zinātni: būvniecības vēsture, grāmatas, observatorija un gaisa balons (KLMB un KPM), jubilejas suvenīri.
Hercogs Pēteris Bīrons Pētera akadēmiju dibināja 1775.gadā, taču ēku mācību iestādes vajadzībām sāka celt 1773.gadā vecās hercoga pils vietā Palasta ielā, kur līdz 1775.gadam tika uzcelts galvenais korpuss, savukārt ēkas būvniecība tika galīgi pabeigta līdz 1776.gadam. Pētera akadēmija tika celta pēc dāņu arhitekta Severīna Jensena plāna un bija grezna celtne vēlā baroka un agrā klasicisma stilā. Tās fasāde bija gandrīz 52 metrus gara, to rotāja sešu pīlāru balstīts frontons, uz kura bija novietotas lielas Apollona un Minervas statujas. Vidū pacēlās četrstūrains tornis ar četriem korintiešu pīlāriem katrā pusē, savukārt zem frontona bija iemūrēta bronzas metāla plāksne ar iegravētu veltījumu Sapientiae et musis (Gudrībai un mākslām). Ēkas iekšējās sienas un griestu rotājumus darināja vācu marmorists Johans Mihaels Grafs. Pēc ēkas pārbūves 1841./44.gadā tā zaudēja daudzas savas oriģinālās celtniecības elementus, savukārt Otrā Pasaules kara laikā, ejot bojā pilsētai, tiek sagrauta arī Pētera akadēmijas ēka. Tiek pieņemts lēmums ēku atjaunot un kopš 1952.gada šajā ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.
Ar grāmatnieka Mihaela Karnala uzaicināšanu par hercoga Jēkaba Ketlera grāmatspiestuves vadītāju 1667.gadā aizsākās Jelgavas grāmatu izdevniecības vēsture. 1744.gadā ar grāmatu izdošanu sāka nodarboties Johans Frīdrihs Stefenhāgens, aizsākot ievērojamo Jelgavas grāmatizdevēju dzimtu. Viņš kļuva par vadošo latviešu grāmatu izdevēju, publicējot reliģisko literatūru, Kurzemes kalendāru, Gotharda Frīdriha Stendera, kā arī citu autoru grāmatas. 1763.gadā Jelgavā tika iespiests arī pirmais kalendārs latviešu valodā un 1766.gadā iznāca pirmais laikraksts “Mitausche Nachrichten”. Pēc Pētera akadēmijas dibināšanas tās latīņu valodas skolotājs Matias Frīdrihs Vatsons uzņēmās laikraksta “Mitausche Zeitung” sastādīšanu, kā arī Pētera akadēmijas profesori tika iedrošināti publicēt savus autordarbus, lai izglītotu sabiedrību. Lai veicinātu šo literāro darbību, akadēmijas pasniedzējiem tika piešķirtas īpašas privilēģijas un viņu publikācijas tika atbrīvotas no stingras cenzūras.
Pētera akadēmijas mācībspēki bija izglītoti un aktīvi savas nozares speciālisti. Tā, piemēram, Pētera akadēmijas matemātikas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers bija pirmās observatorijas dibinātājs Latvijas teritorijā. Šī observatorija atradās akadēmijā un tās būvniecība tika pilnībā pabeigta 1782.gadā. Šīs observatorijas un fizikas kabineta vajadzībām tika iegādāti ļoti vērtīgi instrumenti Anglijā un Vācijā, ar kuru palīdzību profesors Beitlers 1783.gadā veica arī pirmo zinātnisko pētījumu, kur noteica observatorijas ģeogrāfisko platumu. Tāpat Ernsts Johans Bīnemanis ir radījis pirmo gaisa balonu Latvijas teritorijā. Tā diametrs bija apmēram 54 cm, uz tā bija uzraksts latīniski Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV (“Lai dzīvo Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons un viņa sieva hercogiene Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26. jūnijā”). Pētera akadēmijas (kopš 1806.gada Jelgavas cildenās ģimnāzijas) mācībspēki aktīvi turpināja savu zinātnisko darbību un 1815.gadā dibināja Kurzemes literatūras un mākslas biedrību, kas bija pirmā zinātniskā biedrība Baltijā. 1818.gadā biedrības dalībnieki pieņem lēmumu dibināt arī Kurzemes Provinces muzeju, kas bija pirmais muzejs Latvijas teritorijā ārpus Rīgas un kura kolekcijas līdz pat 19.gs. beigām glabājās Stefenhāgena spiestuves ēkā.
Laika gaitā ir saglabājušās arī dažādas materiālās liecības par Pētera akadēmijas dibināšu, kas liecina par šī notikuma nozīmīgumu. Senākās no šīm liecībām atzīmē Pētera akadēmijas dibināšanu, savukārt jaunākie suvenīri ir datējami ar mūsdienām. Tie liecina par vēlmi glabāt piemiņu par pirmo dibināto akadēmisko ģimnāziju Latvijas teritorijā. Īpašu vietu izstādē ieņem ielūgumi uz Pētera akadēmijas 100 gadu pastāvēšanas svinībām, kas norisinājās 1875.gadā, liecinot par šo svinību nozīmīgumu sabiedrībā arī veselu gadsimtu vēlāk pēc akadēmijas dibināšanas un šīs mācību iestādes pārveides. Tāpat arī 100 un 200 gadu jubilejas medaļas, nozīmes un žetoni, kā arī mūsdienu dekoratīvie kausiņi un šķīvīši, kas turpina piemiņas glabāšanu par šo notikumu.
Sagatavoja Ilze Grūbe-Vilne vēsturniece, pētniece
