No 22. maija līdz 15. jūnijam Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde vieni vienīgie “ IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki Jelgavā 1895. gadā”.
Pirms 130 gadiem Jelgavā notika IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas vienlaicīgi ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētku vēsturē īpaši ir Jelgavā notikušie IV Vispārējie Dziesmu un Mūzikas svētki – vienīgie, kas norisinājušies ārpus Rīgas.
Šogad aprit jau 152 gadi kopš, iespējams, izcilākās latviešu kultūras tradīcijas aizsākuma – vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas pirmo reizi norisinājās 1873. gadā Rīgā ar mazliet atšķirīgu nosaukumu – I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki. Līdz pat 1948. gadam tie bija Dziesmu svētki un tikai šajā gadā pirmo reizi sāka piedalīties arī deju kolektīvi. Dziesmu un deju svētki kļuva par nacionālo simbolu un tautas pašapziņas izpausmi laikā, kad Latvija bija zem svešām varām un laikā, kad Latvija bija un ir neatkarīga valsts. Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 27 reizes.
Dziesmu un deju svētku norises vieta vienmēr ir bijusi Rīga, bet ir viens izņēmums un tie ir IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, kas 1895. gadā norisinājās Jelgavā. Par to pateicība pienākas toreizējam Jelgavas Latviešu biedrības priekšniekam un vēlākajam pirmajam Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem, kuram izdevās panākt, ka svētki notiek Jelgavā.
Lai gan daudzi uzskata, ka dziesmu svētki ir latviešu iedibināta tradīcija, tā vis nav. Kopā dziedāšanas ideja ir pārņemta no Eiropas – tā ir 19. gs. p. p. vācu kultūrtelpas tradīcija, kas atceļoja arī uz Latviju. 1819. g. pēc jurista un komponista Frīdriha Macijevska (Maczewski) iniciatīvas Jelgavā izveidojās dziedāšanas biedrība „Mitauer Liedertafel”, bet 1864. g. dziedāšanas biedrība „Lira”.
Ar laiku kopā dziedāšana arī latviešu vidē kļuva populāra, un Jura Neikena aktīvās darbības rezultātā 1864. g. Dikļos notika pirmie latviešu vīru koru dziedāšanas svētki, bet 1870. g. līdzīgi svētki jau ar daudz lielāku dalībnieku skaitu notika arī Dobelē.
Jaundibinātā Rīgas latviešu biedrība šeit saskatīja iespēju, iesaistot visus latviešu apdzīvotos novadus, organizēt vispārējos dziedāšanas svētkus. Pirmie 3 dziedāšanas svētki notika Rīgā, taču jelgavnieki nevēlējās visus laurus atdot Rīgai. Jelgavas latviešu biedrības enerģiskais vadītājs Jānis Čakste pasludināja, ka ar nākamajiem – IV Vispārīgajiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem svinēs Kurzemes guberņas izveidošanas 100. gadskārtu. Tas bija pietiekams arguments, lai Rīgas latviešu biedrības niknie iebildumi netraucētu saņemt cara valdības atļauju. Dziesmu svētki notika Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Kopkori veidoja 3000 dziedātāju.
Arī šajos svētkos jelgavnieki apliecināja savu radošumu un spēju būt līderiem. Pirmo reizi koristi bija tērpti novadu tautas tērpos, tāpat pirmoreiz pirms svētkiem rīkoja koru un orķestru mēģinājumus, koriem bija noteiktas obligātās dziesmas. Paralēli svētkiem notika teātra izrādes, liela mēroga lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde. Bet vissvarīgākais ir tas, ka šajos svētkos pirmoreiz kopkora izpildījumā skanēja Kārļa Baumaņa „Dievs, svētī Baltiju (Latviju)”.
Arī mūsdienās Dziesmu svētku uzdevums ir nemainīgi vēsturiski liels – celt latviešu tautas pašapziņu, jo dziesma un deja vieno atšķirīgo kopīgajā un rada vārdos neizsakāmu emocionālo pacēlumu ne tikai svētku dalībniekiem, bet arī visai latviešu sabiedrībai. Savukārt jelgavnieki var lepoties ar to, ka tikai mūsu pilsētā ir notikuši vieni vienīgie Dziesmu svētki ārpus Rīgas.
Izstādi sagatavoja: Gints Putiķis , direktores vietnieks zin. darbā, Lāsma Klapare, Krājuma nodaļas vadītāja, Uldis Zuters, dizainers
Foto: IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku plakāts. 1895. gads
