Jelgavas muzejs

Iestatījumi
Fonta izmērs
Kontrasts
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
LV
EN
Sākums JaunumiIzstādesIV Ģederta Eliasa balvas konkursa izstāde “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā”

IV Ģederta Eliasa balvas konkursa izstāde “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā”

No 18. septembra līdz 1. novembrim skatāma konkursa izstāde “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā”  Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. 

IV Ģederta Eliasa balvas konkursa izstāde turpina sarunu par lauku tēmas vietu un nozīmi mūsdienu Latvijas glezniecībā, aicinot paraudzīties uz laukiem daudzveidīgi – gan kā uz konkrētu ainavu un dzīves telpu, gan kā uz emocionālu un simbolisku pieredzi. Mākslinieku darbos sastopas pazīstamais un no jauna ieraudzītais, ikdiena un poētiska vīzija, tradīcija un laikmetīgs skatījums.

Ģederta Eliasa daiļradē lauku vide ieņem īpašu vietu. Viņa glezniecībā tā kļūst par dzīvu, mainīgu telpu, kurā daba, cilvēks un darbs veido vienotu veselumu. Šis mantojums joprojām rosina māksliniekus meklēt savu skatījumu uz Latvijas laukiem mūsdienās.

Konkursa izstāde atklāj, cik atšķirīgi var raudzīties uz šo Latvijas kultūrā tik būtisko tēmu, jo lauki nav tikai ģeogrāfisks jēdziens. Katrs mākslas darbs piedāvā savu stāstu par vietu, sajūtām vai pieredzi, kas saistīta ar laukiem. Kopumā tie veido daudzbalsīgu ainavu, kurā atspoguļojas gan Latvijas dabas skaistums, gan cilvēka klātbūtne un lauku dzīves mainīgā realitāte.

Šī izstāde ir aicinājums ne tikai skatīties, bet arī sajust un domāt – par zemi, kurai esam piederīgi, par vietām, kuras veido mūsu atmiņu, un par to, kā Latvijas lauki turpina dzīvot un mainīties mūsdienu mākslinieku skatījumā.

Izstādes kataloga ievadā Ingrīda Burāne raksta:

“..izstāde ir svētki. Vienmēr un katru reizi. Tajās satiekas dažādu paaudžu, virzienu, domāšanas, izteiksmes līdzekļu solisti. Viņu varējums, izteiksmes spēks sabalsojas skanīgā kora dziedājumā. Par Latvijas skaistumu, cilvēka pretrunīgo esību, laika mūžīgo ritējumu. To spēj apstādināt, saglabāt un izteikt tikai māksla. “

Marija Kaupere, muzeja direktores vietniece