Mākslinieka Imanta Lancmaņa izstāde “Imanta Lancmaņa glezniecība”

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā no 16. novembra līdz 5. janvārim skatāma mākslinieka Imanta Lancmaņa izstāde “Imanta Lancmaņa glezniecība”.

Imantu Lancmani gribas dēvēt par erudītāko, ar unikālām zināšanām apveltītu latviešu mākslas zinātāju, kura viedokli uzklausa un ar to rēķinās. Imants Lancmanis lieliski orientējas Eiropas 18. un 19. gadsimta mākslā. Viņa zināšanas un paveiktais ir augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Imantu Lancmani var salīdzināt ar daudzsējumu mākslas vēstures grāmatu, kurā informācijas ir pārpārēm. Imanta Lancmaņa (1941) vārds ilgus gadus bijis saistīts ar Rundāles pils muzeju. Lancmanis šo muzeju izveidoja un līdz nesenai pagātnei bija tā direktors. Rundāles pils tāda, kādu to mūsdienās pazīstam, ir Lancmaņa lolojums. Izstādē ir gleznas, kurās vērojam mākslinieka ikdienas darba ietekmi glezniecībā – gan sižetos, gan tēlos. Līdzās šiem darbiem izstādē redzam gleznas, kas liecina par mākslinieka aso dzīves vērotāja pozīciju. Lancmanis neglezno tikai skaisto, viņš nevairās arī no dzīves tumšās puses, iedziļinoties cilvēkos un notikumos.

Mākslinieka gleznas nav viegli skatāmas, tās ne tikai rosina pētīt, domāt un pārdomāt, saprast vai vismaz mēģināt saprast mākslas darba būtību. Viņa māksla skatītāju vienlaikus izglīto un emocionāli bagātina. Lancmaņa darbiem piemīt īpaša maģija, tie gan pievelk, gan reizēm skarbi apstādina.

Lancmanis ir gleznojis vienmēr, darot to ne mazāk atbildīgi, kā vadot Rundāles pils muzeju, taču nereti Imants Lancmanis gleznotājs palicis otrajā plānā.

Kad rūpes par Rundāles pili vairs neietilpst ikdienas pienākumos, gleznošanai  laika atlicis daudz vairāk.

Šajā izstādē, kas Jelgavas muzejā apmeklētājiem būs pieejama no 16. novembra  līdz nākamā gada 5. janvārim, ir skatāmi dažādos daiļrades periodos tapuši darbi. Starp tiem tādi, kuri jau ieņēmuši vietu glezniecības zelta fondā, kā arī tikko uzgleznoti un pirmoreiz nodoti skatītāju vērtējumam.

Izstādē ikviens var atrast sev tuvāko un tīkamāko mākslinieka daiļradē, jo Lancmanim ir tuvi teju visi glezniecības žanri.

“Mēs nevaram ieraudzīt un fiziski sajust cita cilvēka ticību, bet māksla ir viens no tiem īpašajiem līdzekļiem, kurš ļauj mums tai pietuvoties. Saglabājot pārliecību, ka māksla ir sociālās dzīves stingri noteikta profesionāla joma, jautājums par tās noslēpumaino brīnumu paliek atklāts. Pārāk daudz ir mazo, grūti atšķetināmo un vēl grūtāk aprakstāmo pavedienu, kas veido katru konkrēto mākslas darbu un atšķir viduvēju gleznu no izcilas”, grāmatā “Imanta Lancmaņa māksla” raksta Helēna Demakova.

Izstādes veidotāji pateicas par sadarbību Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ( LNMM), Rundāles pils muzejam ( RPM),  Borisa un Ināras Teterevu fondam, Mākslas centram Zuzeum, Bauskas pils muzejam ( BPM), Latvijas Mākslinieku savienības muzejam ( LMS muzejs), Latvijas Zinātņu akadēmijai, Mihailam Aronovam, Inesei Hofmanei, Katrīnai Vasiļevskai  u.c. kolekcionāriem.

Īpaša pateicība Imantam Lancmanim par ieguldījumu izstādes tapšanā un vērtīgo dāvinājumu Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam.