1654. g.
|
20. maijs — pirmais hercoga Jēkaba nosūtītais kuģis (“La Duchesse de Courlande”, apbruņots ar 40 lielgabaliem) ar 120 kareivjiem un 80 kolonistu ģimenēm sasniedza Tobago salu Centrālamerikā. Ekspedīcijas vadītājs kapteinis Vilhelms Mollens hercoga Jēkaba vārdā svinīgi pasludināja salu par hercoga koloniju, Jēkaba līča piekrastē salas ziemeļrietumu galā tika uzbūvēts forts un apkārtējā zeme sadalīta atbraukušajiem kolonistiem (katrs kolonists saņēma 61 pūrvietu zemes). Fortu nosauca par Jēkaba fortu (Fort Jacobus) un turpat tika nodibināts arī ciemats. Vietējo draudzi apkalpoja mācītājs Engelbrehts. Līdz ar to sākās Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par “Jauno Kurzemi”.
|
1654. g. 21.jūnijs
|
Svētās Trīsvienības baznīcā zem grīdas tika guldīts ievērojamais baltvācu teologs, valodnieks un hercoga galma mācītājs Georgs Mancelis.
|
1709. g.
16. novembris
|
Jelgavu atkārtoti aplenc krievu karaspēks un ieņem, reizē ar karaspēku Jelgavā oficiāli ierodas Krievijas cars Pēteris I uz apspriedi ar hercoga virspadomniekiem par mazgadīgā hercogistes troņmantnieka Fridriha Vilhelma precībām ar cara brāļameitu Annu Ionovnu.
|
1709.–1711.
|
Kurzemē plosījās mēris, nomira puse no hercogistes iemītniekiem. Jelgavā epidēmijā bojā gāja apmēram 1300 jelgavnieku. 1710. gadā no mēra nomira arī pieci jezuītu misionāri, starp viņiem superiors Ernests Šturms. Misionārs Kazimirs Mikņickis bija sniedzis svēto sakramentu 3013 cilvēkiem, arī pats kļuva par mēra upuri.
|
1729.
|
Jelgavas namnieki sanāksmē izlēma, ka jāpārbūvē rātsnams, līdzekļus gūstot no ziedojumiem. Pārbūves darbi notika no 1730. līdz 1743. gadam, kad 21. augustā pārbūvēto namu iesvētīja. Ēkai bija cokolstāvs ar pagraba logiem, divi pilni stāvi, augsts mansarda jumts, centrā divpakāpju tornis ar kupolveida jumtiņiem un metālā kaltu vējrādi, kurā bija attēlota cilvēka figūra un gadskaitlis 1743. Galvenajai ieejai no tirgus puses bija skaists portāls. Virs nama ieejas durvīm bija uzraksts latīņu valodā HanC Vrbls CvrIaM GratIa DIVIna fo Veat IvstItIa eXornet (Šo pilsētas valdi lai Dieva labvēlība uztur, taisnība grezno). Rātsnamā darbojās maģistrāts – pilsētas tiesas iestāde – un ķemerteja, jeb pilsētas saimniecības daļa. Pagrabā bija maģistrāta cietums – sešas apkurinātas kameras un uzrauga dzīvoklis.
|
1754.
|
Dibināta Jelgavas brīvmūrnieku loža „Pie trim kronētiem zobeniem” (Loge zu den drei gekrönten Schwerten).
|
1764.
|
Ernsts Johans uzaicina uz Jelgavu Džakomo Kazanovu (Casanova), kurš uzdodas par lietpratēju dažādās inženierzinātnēs, taču patiesībā ir starptautisks avantūrists un dēkainis.
|
1769.
|
Apprecot hercoga Ernsta Johana galma grāmatizdevēja Līdtkes atraitni, karjeru izdevējdarbībā sāk hercoga bārddzinis Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744–1812).
|
1774.
|
Pēc Katrīnas II pavēles, izmantojot F. B. Rastrelli projektu, celta Sv. Simeona un Sv. Annas grieķu-katoļu (pareizticīgo) baznīca – katedrāle.
|
1774.
|
iznāca Jelgavā dzimušā Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796), saukta par Veco Stenderu, grāmata Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, pirmā laicīgā un zinātniskā grāmata latviešu valodā. Viņš dažus gadus Jelgavā bija skolotājs.
|
1779.
|
Jelgavā ieradās blēdis un brīvmūrnieks Džuzepe Balzamo, saukts par Kaliostro (1743–1795), kurš Jelgavā nodibināja brīvmūrnieku ložu Loze de Adaption, kurā pretēji tā laika brīvmūrnieku paradumiem uzņēma arī sievietes. Par šo blēdi grāmatu “Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un tur izdarītajām maģiskajām operācijām” sarakstīja rakstniece Eliza fon der Reke (1754–1833), saņemot pateicībā no Krievijas ķeizarienes Katrīnas II dāvanā Falcgrāves muižu. Vācijā Elīza fon der Reke atzīta par vienu no retajām ietekmīgajām 18. gadsimta apgaismības laika sievietēm.
|
1774.
|
Pēc Katrīnas II pavēles, izmantojot F. B. Rastrelli projektu celta Sv. Simeona un Sv. Annas grieķu–katoļu (pareizticīgo) baznīca – katedrāle.
|
1774.
|
iznāca Jelgavā dzimušā Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796), saukta par Veco Stenderu, grāmata Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, pirmā laicīgā un zinātniskā grāmata latviešu valodā. Viņš dažus gadus Jelgavā bija skolotājs.
|
1779.
|
Jelgavā ieradās blēdis un brīvmūrnieks Džuzepe Balzamo, saukts par Kaliostro (1743–1795), kurš Jelgavā nodibināja brīvmūrnieku ložu Loze de Adaption, kurā, pretēji tā laika brīvmūrnieku paradumiem, uzņēma arī sievietes. Par šo blēdi savu grāmatu Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un tur izdarītajām maģiskajām operācijām sarakstīja rakstniece Eliza fon der Reke (1754–1833), saņemot pateicībā no Krievijas ķeizarienes Katrīnas II kā dāvanu Falcgrāves muižu. Vācijā Elīza fon der Reke atzīta par vienu no retajām ietekmīgajām 18. gadsimta apgaismības laika sievietēm.
|
1777.–1784.
|
Jelgavā un apkārtnē darbojas „filozofs, mediķis, botāniķis, ķīmiķis, farmaceits un diždzejnieks” Magno Kavallo (Magno Cavallo) jeb Lielais Murza.
|
1794. gada
19. maijs
|
Hercogs Pēteris sūta vēstuli Katrīnai II, kur lūdz piešķirt Kurzemei savu augsto un vareno protekciju līdz laikam, kad Polijā tiks „nodibināta kārtība” – tas ir Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas beigu sākums. Jau augustā hercogisti ieņēmis krievu karaspēks, sāk rīkoties soda ekspedīcijas.
|
1794.
|
Polijā tautas sacelšanās Tadeuša Kostjuško (1746–1817) vadībā, tā kļūst par iemeslu Polijas trešajai un pēdējai dalīšanai. Polijas vasaļvalsts – Kurzemes un Zemgales hercogiste – tiek „iedalīta” Krievijai.
|
1839.
|
Rudens sezonā Jelgavas teātra orķestri vada Rihards Vāgners.
|
1864. gada
26. augusts
|
Jelgavā nodibināta dziedāšanas biedrība “Mitauer Liederkranz”, vēlākā „Lira”.
|
1869. gada
27. aprīlis
|
Uz tirgus plača notiek pirmā teātra izrāde latviešu valodā J. H .Baumana lokalizējums „Lustīgais Nerr(i)s”
|
1889.
|
Rāti likvidē, tās vietā vēlēta pilsētas dome ar valdi un pilsētas galvas posteni vienā personā. Domi uz 4 gadiem ievēl t.s. pilsētas vēlētāju sapulce Piedalīties vēlēšanās var namīpašnieki, tirgotāji, amatnieki un brīvo profesiju darbinieki, kas maksāja nodokļus – Jelgavā aptuveni 300 personas. Pirmās domes 65 locekļu vidū ir tikai 2 latvieši. Lietvedībā vācu valodu nomaina krievu.
|
1884. gada
30. augusts
|
Brīvlaišanas svētkos pirmo reizi latviešu valodā Jelgavā izrāda Šekspīra lugu. Tā ir „Venēcijas tirgotājs” jelgavnieka R. Jansona tulkojumā. Izrādes tapšanā piedalās aktieris J. Āriņš (Duburs), E. Rozenberga (Aspazija), A. Robs (Zālīte). Tas ir pirmais mēģinājums ieinteresēt latviešu skatītāju par augstākas raudzes dramaturģiju, salīdzinot ar tradicionālajiem Ā. Alunāna iestudējumiem.
|
1919. gada
3.–7. janvāris
|
Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani ierodas Jelgavā, uzturas Lindes un Cēra viesnīcā. 7. janvārī izbrauc uz Liepāju.
|
1919. gada
5. janvāris
|
Jelgavā ierodas Oskars Kalpaks un izdod savu pirmo pavēli Latvijas armijai, tiek saformēts t.s. Kalpaka bataljons. Tā virsnieku rezerves rotu komandē Jānis Balodis, vēlākais Neatkarības kara varonis.
|
1919. gada
8. .janvāris
|
Jelgavā ienāk sarkanā armija, tiek pasludināta padomju vara.
|
1919. gada
8. janvāris
|
Vācu karaspēks uzspridzina Lielupes tiltu un munīcijas noliktavas Viktorijas ielā, pārvēršot visu Aveņu ciemu postažā.
|
1919. gada
18. marts
|
Vācu dzelzsdivīzija majora Fletčera vadībā ieņem Jelgavu, stacijā tiek nošauti ievainotie sarkanarmieši un viņus pavadošā ārste Vecrumba; beidzas 65 dienas ilgais proletariāta diktatūras periods.
|
1919. gada
20. jūnijs
|
Jelgavā ierodas P. Bermonts-Avalovs. 24. augustā Jelgavā notiek demonstrācijas par godu Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas izveidošanai, kuras komandēšanu uzņēmies P. Bermonts – Avalovs.
|
1919. gada
18. augusts
|
Latvijas Republikas Tautas Padome pieņem Pagaidu noteikumus par pilsētas domnieku vēlēšanām. Tiek nošķirti amati – domes priekšsēdētājs un pilsētas galva (izpildorgāns).
|
1919. gada
21.novembris
|
Sākas uzbrukums Jelgavai, lai padzītu bermontiešus. Jelgava atbrīvota, bet cietusi lielus zaudējumus – bermontieši bēgot aizdedzina vairākas ēkas – Jelgavas pili, Pētera akadēmiju (tajā sadega vairāku tūkstošu vienību lielā bibliotēka) utt.
|
1919. gada
24. novembris
|
Tirgus laukumā no Bermonta atbrīvoto Jelgavu uzrunā ministru prezidents Kārlis Ulmanis.
|
1924. g.
|
Jelgavas Latviešu biedrība nodibina pastāvīgu Teātra biedrību, kuras uzdevums – izveidot un uzturēt profesionālu teātri Jelgavā.
|
1934. g.
5. oktobris
|
Pilsētas galva Hugo Štolcs ierosina ieviest viesu grāmatu, kuru rotātu pilsētas ģerbonis.
|
1934. gada
24. novembris
|
Tautas labklājības ministra rezolūcija par Jāņa, Literātu, Katoļu un Vecticībnieku kapu slēgšanu 1940. gadā un parka ierīkošanu to vietā.
|
1939.
|
Izveidota Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija – augstākā lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes iestāde.
|
1939. gada
20. maijs
|
Jelgavas pilsētai pasniegts karogs.
|
1944. g.
9. janvāris
|
Atzīmē Sv. Trīsvienības baznīcas torņa 255. gadskārtu un altārgleznas „Kristus uz jūras”100. gadadienu.
|
1944. g.
4. jūnijs
|
Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg” atskaņošana Sv. Trīsvienības baznīcā, solisti Ā. Kaktiņš, M. Vētra. Piedalās L. Garūta un Reitera koris.
|
1944. g.
31. jūlijs
|
Jelgavu ieņem 1. Baltijas frontes karaspēks, atjauno padomju okupācijas režīmu
|
1949. g.
17. maijs
|
Nolemj novākt pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem Stacijas parkā, kā arī citos kapos uzstādītos pieminekļus baltgvardiem.
|
1949. g.
3. jūnijs
|
Ar PSRS AP prezidija lēmumu bijušo Krāmera fabriku nodod PSRS smagās mašīnbūves ministrijai un uz tās bāzes izveido Vissavienības Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu, kas specializējas eļļošanas aparātu ražošanā.
|
1969.g.
12. janvāris
|
Gāzes noplūdes rezultātā LLA daudzdzīvokļu mājā Raiņa ielā 9 notiek sprādziens, no 55 dzīvokļiem pilnībā sagrauti 15, bojā gājuši 39, t.sk. 11 bērni.
|
1974. g.
26. jūlijs
|
Atklāts Ļeņina piemineklis Centrālajā laukumā.
|
1984.
|
Piemineklis Otrā pasaules kara atcerei, tēlniece R. Kalniņa-Grīnberga.
|
1988. g.
8. maijs
|
Pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragmenta novietošana pie muzeja. Pēc tam restaurācija un “oficiāli” atklāts 1989. g.11. novembrī
|
1989. g.
|
Svētbirzs ar piemiņas akmeni 1944.–1949. g upuriem, bij. Vienības birzs
|
1989. g.
|
Piemiņas akmens padomju terora (1944–1949) upuriem pie „Rotas”
|
1989. g.
|
Pēc 55 gadu pārtraukuma notiek demokrātiskas vēlēšanas. Izveido Tautas deputātu padomi, pilsētas valdi. Padomes un valdes priekšsēdētājs ir viena persona. Domes pr-js Jānis Bunkšs, izpilddirektors Jānis Veidemanis.
|
2019. g.
|
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris 60. gadu jubileju atzīmē ar pirmizrādi – Bomaršē lugu “Figaro kāzas”, kuru iestudējusi režisore Lūcija Ņefedova.
|
2019. g.
|
Godinot bermontiādes un Jelgavas atbrīvošanas simto gadadienu, Meža kapos atklātas stēlas jeb piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri dzimuši Jelgavas pilsētā un novadā.
|
