1775. gada
29. jūnijs
|
Iesvēta Academia Petrina (Pētera Akadēmija) – pirmo augstskolu Latvijas teritorijā.
|
1785. gada
26. jūnijs
|
No Jelgavas Latvijas debesīs paceļas Ernsta Johanna Bīnemaņa (1753–1806) būvētais gaisa balons – pirmo reizi Latvijā.
|
1785.
|
Jelgavā nodibina pirmo publisko lasāmbibliotēku.
|
1795. gada
17. marts
|
Hercogs Pēteris iesniedz Katrīnai II formālo atteikšanās rakstu – uz mūžīgiem laikiem savā un savu bērnu vārdā atsakās no hercoga titula lietošanas kā publiski, tā privāti. To paraksta Pēterburgā 28. martā.
|
1795. gada
2. aprīlis
|
Katrīnas II Ukazs grāfam Pēterim Ludvigam fon der Pālenam (Pahlen) (1745–1826) sākt bijušās hercogistes pārvaldīšanu atbilstoši Krievijas impērijas likumiem.
|
1795. gada
15. aprīlis
|
Krievijas impērijas Manifests par Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijas pievienošanu Krievijas impērijai uz mūžīgiem laikiem.
|
1795. gada
25. novembris
|
Jelgavu pasludina par Kurzemes guberņas galvaspilsētu.
|
1810.– 1823.
|
Vaļņus ap pili nojauc, to vietā izveido parku, t.s. Pils dārzu, un apstādījumus.
|
1815. gada
23. novembris
|
Pētera Akadēmijas telpās paraksta Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibināšanas aktu – pirmā zinātniskā biedrība Baltijā sāka gaitu vēsturē.
|
1820. 01. 08.
|
Uzskata, ka visas galvenās ielas nolīdzinātas vienā līmenī un nobruģētas.
|
1820.–1825.
|
Jelgavas pils austrumu spārnā par muižnieku saziedoto naudu ierīko hercogu kapenes. Te apbedīti visi hercogi un viņu ģimenes locekļi, izņemot pēdējo – Pēteri un viņa ģimeni.
|
1825.
|
Pabeigts pirmais pastāvīgais tilts pār Driksu, kuru sāka būvēt 1817. gadā.
|
1830.
|
Dibināta Kurzemes „naudas tapināšanas biedrība”, – pirmā kredītiestāde Jelgavā.
|
1850.
|
Izveidots Paula dārzs – Karls Pauli Pasta ielā savā gruntsgabalā ierīko alus darītavu un pārējo zemi atstāj lielam dārzam, kurš sniedzas līdz Mātera ielai. Ap 1870. g. šo īpašumu nopērk Širkenhēfers, viņš samazina dārzu un atver tajā restorānu, uzceļ vasaras skatuvi, zālē ierīko ziemas skatuvi. Gadsimta otrajā pusē šo namu nopērk Krievu saviesīgā biedrība un pārvērš par klubu (“Kružoks”), tagad Dzimtsarakstu nodaļa.
|
1860.
|
Kurzemes ekonomiskā sabiedrība (vācu) Jelgavā sarīko 1.vispārējo izstādi. Līdz 1888. gadam šādu izstāžu rīkošana, kurā piedalās arī latvieši, ir viņu privilēģija.
|
1865. gada
2. jūnijs
|
Dibināta Jelgavas Diakonisu slimnīca Paula ielā 16, tās vadība bija luterāņu mācītāju rokās.
|
1865.
|
Dibināta Jelgavas ugunsdzēsēju biedrība.
|
Ap 1865. gadu
|
Viskaļu muižas Būriņu māju saimnieks Jānis Auriņš ierīko savās mājās Grāmatu lasīšanas biedrību un svētdienas skolu, bet pāris gadus vēlāk nodibina Jelgavas latviešu lauku draudzes dziedātāju biedrību “Līgo”, tā uztur sakarus ar Rīgas latviešu biedrību.
|
1880.
|
Uzcelts Jelgavas ūdenstornis.
|
1880.
|
Tirgus laukumā esošo kanālu apmūrē un novada pazemes kolektorā.
|
1875.
|
Darbu sāk Krāmera atslēgu fabrika. Pirmā metālapstrādes fabrika Jelgavā drīz kļūst par lielāko Jelgavas fabriku – pirms 1. pasaules kara te strādā ap 800 strādnieku. Ražo atslēgas, eņģes, vagonu detaļas.
|
1875.
|
Māteru Juris kļūst par vāciskās Kurzemes biškopju biedrības priekšsēdētāju un sāk rīkoties tā, lai tajā palielinātu latviešu īpatsvaru, cerot to pārveidot par latviešu biedrību. To pēc 5 pieciem gadiem [1880] arī īsteno.
|
1880. gada
7. maijs–10. jūnijs
|
Pēterburgā tiek apstiprināti Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) Statūti. 10. jūnijā Cēra viesnīcā notiek JLB ģenerālsapulce. Par pirmo JLB priekšnieku ievēl Kalnciema pagasta vecāko Jāni Neimani.
|
1885.
|
Jelgavā atver Aleksandra skolu zēniem ar krievu mācību valodu. Šajā skolā mācījies K. Ulmanis.
|
1895. gada
15.–18.jūnijs
|
Notiek IV Vispārējie Latviešu dziesmu un mūzikas svētki. Koris “Lira” dziesmu karā izpelnījās 1. godalgu – Sudraba liru.
|
1895. gada
15. jūnijs
|
IV Vispārējo Latviešu dziesmu un mūzikas svētku laikā Jelgavas Lauksaimniecības biedrība sarīko plašu lauksaimniecības izstādi.
|
1905. gada
14.–22. janvāris
|
Jelgavā notiek ģenerālstreiks.
Pie Jelgavas rūpnīcām cara valdība novieto karaspēku.
|
1910.
|
Uzcelta gāzes iestāde un sākas ielu apgaismošana ar gāzes laternām. Jelgavā ir 59 ielas ar gandrīz 2000 dzīvojamām ēkām.
|
1915. gada
4. maijs
|
Jelgavā notiek manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem. J. Čakste izvirza ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu cara armijā. Krievijas Valsts Domes deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis apņemas dabūt šādu atļauju.
|
1915. gada
1. augusts
|
Jelgavu okupē vācu karaspēks.
|
1920. gada
5. februāris
|
Uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pilsētas dome. 50 domnieki par Domes priekšsēdētāju ievēl notāru Aleksandru Lūļi (Luhle), par pilsētas galvu – būvinženieri Pēteri Godmani.
|
1925. gada
16. septembris
|
Par godu Academia Petrina jubilejai Palejas ielu pārdēvē par Akadēmijas ielu.
|
1925. gada
20. septembris
|
Academia Petrina svin 150 gadu jubileju.
|
1925. gada
18. jūlijs
|
Piedaloties Valsts Prezidentam J. Čakstem, Jelgavā tiek ielikts pamatakmens pirmajai cukurfabrikai Latvijā, (arh. E. Laube).
|
1935. g. 14. februāris
|
Notiek tautas skaitīšana, Jelgavā – 34099 iedzīvotāji.
|
1940. gada
10. jūnijs
|
Jelgavā atklāj Padomju Savienības Lauksaimniecības izstādi, to rīkoja Latvijas–Padomju Savienības tuvināšanās biedrība. Atklāšanā piedalās PSRS, Lietuvas un Igaunijas sūtņi
|
1940. gada
17. jūnijs
ap 10. 00 no rīta
|
Cauri Jelgavai plūst no Elejas puses braucošās padomju tanku kolonnas, tās gar staciju un pa Akadēmijas ielu dodas tālāk uz Rīgu. Sarkanās armijas tanku vienībai mītne ir 15. maija pamatskolā, tagad Valsts ģimnāzija.
|
1940.g. 30. septembris
|
Jelgavas 1. vidusskolas audzēkņa Friča Skursteņa dzīvoklī Slimnīcas ielā nodibina organizāciju „Brīvā Latvija” , kas cīnās pret padomju okupāciju.
|
1945.
|
Arhitekti J. Gailis un V. Laks izstrādā pirmo Jelgavas atjaunošanas plānu.
|
1950. g. 22. maijs
|
IK lēmums novākt „Lāčplēsi…” fragments atrasts un novietots pie muzeja 1988. g. 8. maijā.
|
1975.
|
Muzejam piešķirts Ģederta Eliasa vārds.
|
2000.
|
Pēc Hercoga Jēkaba kluba ierosmes atjaunots Hercoga Jēkaba laukuma nosaukums.
|
