Hercogam Pēterim Bīronam 300 gadu jubileja

I

Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Ernsts fon Bīrons dzimis 1724. gada 15. februārī Jelgavā, hercogistē valdīja no 1769. līdz 1795. gadam. Viņš bija otrais no Bīronu dinastijas un pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. Kāpa tronī pēc tēva Ernsta Johana Bīrona (1690–1772), kura valdīšanas laiks hercogistē bija no 1737. līdz 1740. gadam un pēc atgriešanās no trimdas – no 1764. līdz 1769. gadam. Kad Krievijas imperatore Katrīna II atjaunoja Ernsta Johana Bīrona tiesības uz troni, Pēteris kļuva par princi un oficiālu troņmantnieku. 1769. gada 25. novembrī hercogs Ernsts Johans atteicās no troņa par labu dēlam. Hercoga Pētera valdīšanas laiks ceturtdaļgadsimta garumā sakrīt ar hercogistes norieta posmu, jo 1795. gada 18. martā hercogiste beidza pastāvēt. Hercogs Pēteris ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz ārzemēm, saņemot kompensācijā no Krievijas, kurai tika pievienota hercogistes teritorija, dažus miljonus Alberta dālderu. Hercogs Pēteris atteicās no troņa un hercoga titula, kā arī Bīronu valdīšanas laikā iegūtajiem īpašumiem hercogistes teritorijā.

Miris 1800. gada 13. janvārī Gellenavā (Prūsijas karaliste, Silēzija).

M. Stumbris. “Hercogs Pēteris”. 2000., 72X84 cm, JVMM 30342

II

Hercogs Pēteris interesējās par zinātni, kultūru, kolekcionēja mākslas priekšmetus, daudz ceļoja. Tā bija atslodze no politikas. No mūsdienu skatu punkta hercoga Pētera lielākais nopelns ir par personīgajiem līdzekļiem Jelgavā 1775. gadā atvērtā Latvijas teritorijā pirmā zinātniskā iestāde (akadēmiskā ģimnāzija) Pētera Akadēmija (Academia Petrina). 1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par tās dibināšanu. Šim nolūkam tika pārbūvēta hercoga pils, projekta autors – hercoga galma arhitekts Severīns Jensens, kurš izvēlējās pārejas stilu no baroka uz klasicismu. Šajā akadēmijā 1783. gadā atvēra Latvijas teritorijā pirmo observatoriju – zvaigžņu lūkotavu. Akadēmiskās ģimnāzijas rektors nomināli bija pats hercogs Pēteris. 19. gs. laikā akadēmija pārtapa sākumā par universitāti. Šajā statusā noturoties nedaudz vairāk kā simts dienas, kļuva par guberņas ģimnāziju. 20. gs. 20.–30. gados – par klasisko  un Pētera ģimnāziju. Mūsdienās bijušās ACADEMIA PETRINA ēkā izvietojies Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs.

Gravīra “ Academia Petrina” , arhitekta Severīna Jensena projekta mets. Ap 1773. gadu.

Pētera akadēmijas lielais zīmogs un zīmoga nospiedums. JVMM 90

III

Tā kā Kurzemes un Zemgales hercogiem bija tiesības kalt savu naudu, tad 1780. gadā tika izkalta jauna monēta – hercoga Pētera sudraba dālderis. Tika atzīts, ka  dālderim ir sava laika labākais monētas dizains. Monētas ar valdnieka attēlu kala, lai iepazīstinātu pavalstniekus ar valdnieka izskatu. Sudraba dālderis bija ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī kolekcionēšanas objekts. Lielākie kolekcionāri bija paši hercogi, arī hercogs Pēteris, kurš bija mantojis monētu kabinetu (kolekciju) no sava tēva hercoga Ernsta Johana Bīrona. Tā kā hercoga Pētera dālderis tika izkalts ierobežotā daudzumā, tas ātri kļuva par retumu. Turklāt tā bija pēdējā monēta, kas tika izkalta Latvijas teritorijā.

JVMM 37317

P. Bīrona dāldera aversā ir hercoga Pētera portrets ar uzrakstu D.G. PETRUS. IN. LIV. CURL. ET SEMGAL. DUX (no “Dieva žēlastības Pēteris Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogs” ), bet monētas reversā ir divu tautu republikas – Polijas un Lietuvas – ģerbonis ar uzrakstu MON. NOVA ARG. DUC. CURL. AD NORMAN TAL. ALB. 1780 (nosacīts tulkojums: “Kurzemes sudraba monēta pēc Alberta dāldera parauga” ).

IV

Hercoga Pētera vārds saistīts ar vēl vienu akadēmiju – ACADEMIA CLEMENTINA (Boloņas mākslas akadēmija, statūtus 1711. gadā apstiprināja pāvests Klements XI). Šajā akadēmijā hercogs 1785. gadā dibināja fondu ar balvu – zelta medaļu, kas tika piešķirta labākajiem studentu darbiem. Konkurss tika rīkots pat līdz 1946. gadam. Pieminot savu mecenātu, Boloņas mākslas akadēmijā (Academia Belle Arti Bologna) var redzēt monumentālu pieminekli, kas veltīts hercogam Pēterim. Tā tēlnieks Džakomo de Maria un Angelo Venturoli, 1795. gads.

Attēls no Boloņas mākslas akadēmijas mājas lapas https://www.ababo.it/

Inese Deksne,

vēsturniece, pētniece