Ģedertam Eliasam 23. septembrī būs 137. dzimšanas diena. Tā kā Jelgavas muzejs ir pasaulē lielākā izcilā mākslinieka darbu krātuve, turklāt vēl nosaukts viņa vārdā, par ko esam lepni, katru gadu, svinot Eliasa dzimšanas dienu, ļaujam apmeklētājiem ieraudzīt līdz šim neredzētu vai mazāk pazīstamu mākslinieka dzīves un daiļrades šķautni.
Kā zināms, Eliass bija apveltīts ar ļoti lielām darba spējām. Viņa radošais mantojums aptver vairāk nekā 1000 eļļas gleznas, simtiem akvareļu un pasteļu, bet vēl vairāk zīmējumu, kas ir ļoti interesanti un nozīmīgi, īpaši, lai padziļināti izprastu un novērtētu mākslinieka attieksmi pret darbu un labāk saprastu viņa gleznas. Tādēļ šogad Ģederta Eliasa dzimšanas dienas nedēļā (no 20. līdz 29. septembrim) muzeja apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar mākslinieka dažādu daiļrades periodu zīmējumiem – portretiem, aktiem, ainavu un kluso dabu skicēm. Būs skatāmi gan smalki tušas zīmējumi (vecāku, māsas u.c. portreti), gan steigā ar zīmuli tapuši uzmetumi.
Mākslinieks pret darbu visu mūžu ir izturējies ar lielu pietāti un atbildības izjūtu. Arī būdams nobriedis mākslinieks un Mākslas akadēmijas profesors, viņš cītīgi strādā, skicējot govju un cūku “portretus”, meklējot labāko risinājumu 1905. gada kaujinieka rokai, kas tur karogu.
“Zīmēšana ir visu plastisko mākslu pamatā, bet sevišķi jau glezniecības pamatā. Iekams ko glezno, ir jāprot zīmēt..””, savulaik ir teicis profesors Ģederts Eliass. Šai ziņā, šķiet, nekas nav mainījies.
Eliasa radošais mantojums muzeja krājumā ir tik apjomīgs, ka vienlaikus to nav iespējams eksponēt. Divas zāles ir veltītas Eliasa daiļradei, bet tajās var atspoguļot tikai pavisam niecīgu daļu no krājuma bagātības. Tādēļ vienīgais ceļš ir ik pa laikam iepazīstināt Eliasa mākslas cienītājus ar kādu daļiņu no šīs bagātības.
Marija Kaupere, muzeja direktores vietniece
