Muzeja krājumā – vairāk nekā 104 000 vienību

Dodoties uz muzejiem, parasti apskatām pastāvīgās ekspozīcijas vai konkrētai tēmai veltītas izstādes. Taču tā ir muzeja speciālistu darba redzamā un ļoti nelielā daļa. Muzeja krājumā atrodas milzīgs skaits vēsturisku un materiālu vērtību, kas tiek rūpīgi glabātas, aprakstītas un uzskaitītas. “Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja kopējais krājuma vienību skaits pārsniedz 104 tūkstošus, un to vērtība ir nepilni 28 miljoni eiro. Vērtības lielāko daļu veido Ģederta Eliasa gleznas,” saka muzeja direktores vietnieks galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.

Viena no muzeja pamatfunkcijām ir tā krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana. “Faktiski mēs esam palīdzējuši tapt arī daudzām grāmatām un zinātniskajiem pētījumiem. Piemēram, Ērika Hānberga grāmatā par cukurfabrikām ir izmantotas daudzas fotogrāfijas un citi materiāli, ko pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas saņēmām no tās muzeja un iekļāvām mūsu muzeja krājumā. Pie mums pēc palīdzības vēršas studenti, privātpersonas un kolēģi no citiem muzejiem,” tā A.Barševskis.

Dāvinājumos – gleznas, pastkartes, nozīmītes

Krājums nepārtraukti tiek papildināts, un pamatā tie ir dāvinājumi, kas visbiežāk ir priekšmeti no 20. gadsimta vai mūsdienām. “Pagājušajā gadā vērtīgāko dāvinājumu saņēmām no mūsu novadnieces gleznotājas Birutas Baumanes meitas Laines Kainaizes. Viņa muzejam uzdāvināja 28 Birutas Baumanes gleznas,” stāsta krājumu glabātājs. Bieži dāvinātāji ir cilvēki, kam ir bijusi saistība ar Jelgavu, viņi te kādreiz ir dzīvojuši vai mācījušies, un tad muzejam tiek piedāvātas fotogrāfijas, liecības, apliecības, skolas žetoni. Pagājušajā gadā lielu dāvinājuma daļu veidoja divu cilvēku pagājušā gadsimta 50.–80. gadu pastkartes. Tur ir gan dažādi Jelgavas skati, gan retāk reproducētu mākslinieku darbu pastkartes.”

A.Barševskis apstiprina, ka muzejs ar dāvinājumu ir būtiski papildinājis savu faleristikas kolekciju: “Esam ieguvuši pilnu komplektu Maskavas olimpisko spēļu nozīmīšu, citu sporta veidu nozīmītes, kuru skaits mērāms simtos. Tā ir vērtība un retums kolekcionāru vidū. Muzejs uz šī dāvinājuma pamata būs nokomplektējis izmet šo 20. gadsimta sporta vēsturi nozīmītēs”.

Taču krājums tiek papildināts ne tikai no dāvinājumiem. Piemēram, pagājušajā gadā muzejs nopirka unikālu koferīti, kurā bija lelle ar visu garderobi. “Lelle ar savu saimnieci bija izsūtījumā. Tas ir memoriāls stāsts par traģiskiem notikumiem mūsu tautas vēsturē,” uzsver

A.Barševskis.

Kā vēl pietrūkst 

Krājuma glabātājs atzīst, ka ir priekšmeti, kurus muzejs nepieņems: “Cilvēkiem šie priekšmeti ir vērtīgi, taču muzeja krātuves nav bezgalīgas, vairākus vienādus priekšmetus mēs neglabājam. Piemēram, mums ir daudz Bībeļu un dziesmu grāmatu. Nav nepieciešamas skaņu plates – ne “Bellaccord”, ne Raimonda Paula. Tāpat nepieņemsim Jelgavas skatu kartītes no padomju perioda, grāmatas, pastmarkas, traukus.” Taču viņš uzsver, ka šos priekšmetus, iespējams, ir vērts saglabāt kā vērtīgu ilustratīvo materiālu bērniem skolā vēstures stundām. Tāpat A.Barševskis brīdina neuzķerties uz negodīgu kolekcionāru piedāvājumiem un pirms kādu priekšmetu pārdošanas noskaidrot to patieso vērtību.

Taču ir jomas, kurās muzejs savu krājumu labprāt papildinātu. “Ļoti trūkst priekšmetu, kas raksturo cilvēka bērnību. Būsim pateicīgi par 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma salonu foto ar bērniem. Muzejam nepieciešami labi paraugi ar dažādu periodu skolēnu formām. Rūpnīca “Straume” ražoja interesantas rotaļlietas – pavāru, kas cep pankūkas, t. s. “Lunohodu”. Priecātos par RAF speciālo dienestu automašīnu modeļiem, labi saglabātām leļļu mēbelēm, trauciņiem. Kādreiz bērni veidoja atmiņu klades – ar dažādiem novēlējumiem un citu informāciju. Arī tādas muzejam var uzdāvināt,” tā A.Barševskis.

Vēl nesagrautās Jelgavas ielas

Lai arī muzejam ir labi senās Jelgavas pastkaršu krājumi, kas ir arī digitalizēti, nepieciešami atsevišķu Jelgavas rajonu attēli pirms sagraušanas. Maz informācijas ir par autoostas apkaimi, Lielās ielas abām pusēm no Svētās Annas baznīcas līdz Dobeles ielai, Raiņa ielas abām pusēm no Pulkveža Oskara Kalpaka ielas līdz Raiņa parkam, Svētes ielu. “Ja jums ir šo pilsētas vietu attēli, ar kuriem būtu gatavi dalīties, ir vērts vispirms uz muzeju atsūtīt elektroniski vēstuli uz adresi aldis.barsevskis@muzejs.jelgava.lv un pielikt klāt kādu attēlu, ja nav pārliecības, vai muzeju šīs fotogrāfijas interesēs,” aicina speciālists. Tāpat muzejs krājumā pieņems vēsturiskas oriģinālafišas par Jelgavas un apkārtnes zaļumballēm, aizsargu organizācijas pasākumiem, kursiem un citiem notikumiem. Vēl muzejam ir vajadzīgs sadzīves priekšmets no ne tik tālās vēstures – krājumā plaši pārstāvēti dažādi radioaparāti, bet nav ikoniskās “Spīdolas”. “Vēsturnieki ir konstatējuši, ka bieži vien trūkst sava laikmeta tipisku sadzīves priekšmetu, jo tie nolietojas un netiek saglabāti,” saka A.Barševskis.

Muzeja krājums tiek papildināts ne tikai no dāvinājumiem. Piemēram, pagājušajā gadā muzejs nopirka unikālu koferīti, kurā bija lelle ar visu garderobi. Lelle ar savu saimnieci bija izsūtījumā. Tas ir memoriāls stāsts par traģiskiem notikumiem mūsu tautas vēsturē.

Lai parādītu, kas slēpjas muzeja krājuma dzīlēs, visu nodaļu speciālisti šogad katru mēnesi izceļ vienu priekšmetu, ko var apskatīt ikviens, kas ienāk muzejā. Jūlijā, Dziesmu un deju svētku mēnesī, šis priekšmets ir zīļu josta, kas kādreiz piederējusi Franksesavas (tagad – Sesava) muižkungam un kuru viņš ir uzdāvinājis savam muižas kalpam Dāvim Nesenbergam, bet muzejam – viņa mazdēls Jānis Nesenbergs. Plašāku aprakstu par ādas jostu ar stikla pērlīšu izšuvumu virspusē var izlasīt anotācijā pie priekšmeta vai muzeja mājaslapas sadaļā “Lasītava”. Tur atrodama informācija arī par citiem eksponētajiem mēneša priekšmetiem.

Foto: Jelgava.lv

Ziņu sagatavoja

Sabiedrisko attiecību departaments