Šogad, Jelgavas vēsturē raugoties, ir vērts pieminēt kādu interesantu un jelgavniekiem varbūt mazāk zināmu faktu – pirms 135 gadiem –1889. gadā notika pirmās pilsētas domes vēlēšanas. Vairāk nekā desmitgadi ilgušais divvaldības periods pilsētā kopā ar viduslaiku pilsētas pārvaldes simbolu – rāti un rātskungiem palika vēsturē un laikabiedru atmiņās. Aizgājušo laiku simboliskie liecinieki līdz pilsētai liktenīgajam 1944. gadam bija Jelgavas rātsnams un rātslaukums, kurš pilsētā patiesībā tā nekad netika saukts, bet tika dēvēts par Tirgus laukumu atbilstoši tā funkcionālajam lietojumam.
Vēlot Jelgavas pirmo domi, vēlētāju tiesības bija visiem 25 gadus sasniegušiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri bija Krievijas pavalstnieki arī nodokļu maksātāji bez parādiem, un viņiem tā laika pilsētas teritorijā bija ar nodokli apliekams īpašums vai, mūsdienu valodā rakstot – tikai turīgi un ietekmīgi vīri varēja piedalīties balsošanā, pārsvarā namīpašnieki, tirgotāju un rūpnieku elite, savukārt par sievietēm un pilngadību nesasniegušām personām varēja balsot pilnvarotās personas. Jelgavas 1. domi un vairāk kā 60 domniekus ievēlēja tikai aptuveni 300 pilsētnieku no gandrīz 30 000 pilsētas iedzīvotāju, protams, maz Kurzemes guberņas galvaspilsētā, tomēr pirmās vēlēšanas bija notikušas un rāti Jelgavā nomainīja pilsētas dome.
Plūst laika ritējums, mainās paaudzes, pilsēta un tās simbolika, arī Jelgavas domnieki un veltījums 135 gadu ilgajai pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcijas vēsturei būs Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja sagatavotā ārtelpu izstāde “Kad rātskungus nomainīja domnieki”. Pirmajai vēlētajai pilsētas domei 130. Izstāde muzeja apmeklētājiem, steidzīgiem un ne tik steidzīgiem garāmgājējiem būs pieejama no 2024. gada novembra Akadēmijas ielā 10, laukumā pie muzeja.
Gints Putiķis direktores vietnieks zinātniskajā darbā
Foto: JVMM krājums
