2023. gada janvārī aprit 32 gadi kopš 1991. gada janvāra barikāžu laika, kad norisinājās kārtējais PSRS centrālās varas izmisīgs mēģinājums apturēt Latvijas valsts izvēlēto neatkarības atjaunošanas ceļu.
Barikāžu laiks bija Trešās Atmodas kulminācija, un Rīgā tas ilga no 1991. gada 13. janvāra līdz 25. janvārim, kad vairums barikāžu dalībnieku devās mājup. Sargāt savu valsti Rīgā ieradās vairāki desmiti tūkstoši cilvēki no visas Latvijas. No Latvijas pilsētām, arī Jelgavas, un lauku rajoniem daudzi atbrauca ar smago lauksaimniecības un cita pielietojuma auto pārvadājumu tehniku atvedot gan dzelzsbetona bluķus, gan baļķu kravas barikāžu celtniecībai. Barikādes kopā sargāja gan latvieši, gan krievi, baltkrievi, ukraiņi un citu nacionalitāšu pārstāvji. No OMON kaujinieku raidītajām lodēm janvāra barikāžu laikā krita šoferi Roberts Mūrnieks, Raimonds Salmiņš, kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, skolnieks Edijs Riekstiņš, Iekšlietu ministrijas aizstāvji – Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko. Lai arī janvāra traģiskie notikumi Lietuvā un Latvijā parādīja PSRS režīma patieso un noziedzīgo politiku, tās vadītāji atbilstoši pieņemtajai melošanas praksei noliedza jebkādu saistību ar notikumiem Viļņā un Rīgā.
1991. gada 25. janvārī tika izsludināta nacionālā sēru diena un vienlaikus notika 20. janvāra upuru bēres. Jau 26 gadus kopš 1997. gada Latvijas Valsts atceres un atzīmējamo dienu kalendārā ir “1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena” (20. janvāris).
Autors
Gints Putiķis
Direktores vietnieks zinātniskajā darbā
Fotogrāfiju autors – Andris Tomašūns
