2022. gadā atceramies ka

1522. gads pirms 500 gadiem
Pirmo reizi minēta baznīca Jelgavā, tā atradusies pie laukuma, kur vēlāk celta Sv. Trīsvienības baznīca.

1562. gada 5. marts pirms 460 gadiem
Gothards Ketlers (1517–1587) Rīgas pilī nodod Polijas un Lietuvas karaļa Sigismunda II Augusta pārstāvim kņazam Nikolajam Radzivilam ordeņa varas atribūtus, atbrīvo ordeņa bruņiniekus no ordenim dotā zvēresta, saņemdams pretī Kurzemes hercoga kroni. Arī šis datums tiek minēts kā hercogistes izveidošanās laiks.

1567. gada 28. februāris pirms 455 gadiem
Rīgā notiekošajā Kurzemes landtāgā tika izsludināts hercoga Gotharda lēmums iecelt īpašu vizitācijas komisiju un 70 vietās atjaunot un uzcelt jaunas luterāņu baznīcas, kā arī pastorātus, skolas un nespējnieku patversmes. Šis kolektīvais līgums iegājis vēsturē ar nosaukumu Hercoga Gotharda Recess. Jelgavā šī lēmuma rezultātā uzcelta Sv. Annas un Sv. Trīsvienības baznīca, kā arī nodibināta Lielā jeb Latīņu skola (1567-1805) pie Sv.Trīsvienības baznīcas.
Landtāgs (pašvaldība) – hercogistes augstāko kārtu, proti, muižnieku, pārstāvju sapulce, kas pieņēma visai hercogistei saistošus lēmumus.

1567. gads pirms 455 gadiem
Jelgava kļūst par neoficiālo hercoga Gotharda rezidenci, jo Gothards (Ketlers) ar galmu pastāvīgai dzīvošanai izvēlējās Jelgavas pili, (ap šo laiku viņam zuda cerības uz Pārdaugavas hercogistes troni, kas ļautu par rezidenci izvēlēties Rīgu). Jelgava juridiski ir hercogienes Annas atraitnes tiesa, tādēļ, lai gan hercogs un galms dzīvo Jelgavas pilī, to nevar dēvēt par oficiālo rezidenci – šis tituls “pienākas” Sēlpilij.

1617. gads pirms 405 gadiem
Polijas karaļa komisija izstrādā, un Polijas karalis Sigismunds III Augusts apstiprina hercogistes Satversmi (Formula Regiminis) un Likumu grāmatu – Kurzemes  statūtus (Statuta Curlandica).

1617. gads pirms 405 gadiem
Par visas Kurzemes un Zemgales hercogu tiek atzīts Frīdrihs, kuram jāzvēr, ka ievēros Formulu Regiminis, kas ierobežo hercoga tiesības par labu muižniekiem – turpmāk muižnieku sapulces (landtāgs) lēmumi hercogam bija obligāti. Frīdrihs ir visilgāk valdījušais hercogs (1592–1642).

1637. gads (pirms 385 gadiem)
Georgs Mancelis (1593–1654) iecelts par galma mācītāju Jelgavā. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfiju, G. Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas Lettus (1638) autors. Pēc literatūrā sastopamām ziņām G. Mancelis apglabāts Sv. Trīsvienības baznīcā, viņa kapa vieta, domājams, izpostīta, ceļot LU dienesta viesnīcu J. Čakstes bulvārī 7.

1652. – 1681. gads
Pēc atgriešanās no zviedru gūsta, hercogs Jēkabs izdod rīkojumu par kanāla rakšanu, to pabeidz 1681. gadā un ilgus gadu desmitus Hercoga Jēkaba kanāls kalpo kā dzeramā ūdens apgādes ietaise.

1652. – 1658. gads
Jelgavā ierīko arī pazemes ūdensvadu, kas saņem ūdeni no hercoga Jēkaba kanāla. Ūdeni novadīja pa izdobtiem koka bluķiem kādus vēl tagad atrodam Jelgavas pazemē. Ūdensvadu būvniecība turpinās visus nākamos gadsimtus, taču vēl 20. gs. vidū daudzas mājas pilsētā ir bez centralizētas ūdens padeves.

1667. – 1725. gads
Jelgavā darbību sāk pirmais grāmatizdevējs Mihaēls Karnals. Izdevniecības nams Kannulējēju (tagad Mātera) un Annas (tagad Raiņa) ielas stūrī celts 1668. gadā (vēlākais izdevēju Stefenhāgenu nams).

1697. gads pirms 325 gadiem
Tā sauktās “Lielās sūtniecības” laikā Jelgavā inkognito ar Pētera Mihailova vārdu vairākas nedēļas uzturas Krievijas cars Pēteris I. Toreizējais hercogs Frīdrihs caru sagaida ar lielu godu, pats uzņēmoties Pētera I iepazīstināšanu ar pilsētu. Neoficiālās sarunās tiek plānotas hercogistes troņmantnieka Vilhelma laulības Krievijas interesēs. Interesanta, bet nepierādīta ir versija, ka Jelgavas aptiekās redzētais (spirta kolbās ievietotie augi, zivis, dzīvnieku daļas u.tml.) rosinājušas Pēteri I kaut ko līdzīgu izveidot arī Krievijā – tā esot radusies slavenā Kunstkamera Pēterburgā. 

1737. gads pirms 285 gadiem
Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī dinastiju maiņa – Ketleru vietā nāk Bīroni –  Ernsts Johans (ar pārtraukumiem valda no 1737. līdz 1740. gadam un no 1763. līdz 1769. gadam) un viņa dēls Pēteris, kurš ir arī pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (1769–1795). Bīronu laikam raksturīga arvien pieaugošā Krievijas loma Eiropā. Gadsimta beigās impērijas robežas krietni paplašinājās Eiropas virzienā.

1737. gada novembris pirms 285 gadiem
Lai izveidotu 18. gs. stilam atbilstošu hercoga rezidences ēku, Ernsts Johans liek uzspridzināt Ziemeļu kara laikā daļēji sagrauto (1705) Mītavas pili. Tās būvprojekta izstrādi Ernsts Johans uzticēja Rundāles pils celtniecības gaitā iepazītajam Frančesko Bartolomeo Rastrelli.

1772. gads pirms 250 gadiem
Hercogs Pēteris muižnieku landtāgam paziņo, ka nolēmis Jelgavā atvērt un par saviem līdzekļiem uzturēt akadēmisku ģimnāziju ar nodomu to pārvērst par īstu universitāti ar četrām fakultātēm. Ēkas pārbūvi dāņu izcelsmes arhitekts Severīns Jensens pabeidz 1775. gadā, kad tajā atklāj slaveno Academia Petrina.

1777. – 1784. gads
Jelgavā un apkārtnē darbojas “filozofs, mediķis, botāniķis, ķīmiķis, farmaceits un diždzejnieks” Magno Kavallo (Magno Cavallo) jeb Lielais Murza (1725? –1805), kas ar savu eksotisko ārējo tēlu, piemēram, pastaigās dodoties, viņam parasti nopakaļ soļoja kaza, bet uz pleca tupēja balodis, piesaistīja vispārēju uzmanību un ļāva noticēt viņa brīnumārsta spējām. Brīnumārsts Magno Kavallo hercogistes dāmām skaistumkopšanas nolūkos ieteica apmazgāties aukstā ūdenī, kas smelts vietā, kur Mūsa un Mēmele satek kopā. Jelgavas un Rīgas kundzēm viņš šo skaistuma ūdeni “speciāli apstrādātu” pārdeva muciņās. Tāpat Lielais Murza sarakstījis un publicējis vairākas grāmatas, brošūras, veltījumus, uzsaukumus. 1778. gadā Jelgavā iznāca sacerējums “Jauns atradums dāmu veselības un skaistuma kopšanai”, kurā autors ieteica brīnumainu, paša pagatavotu pulveri.

1782. gada 17. augusts pirms 240 gadiem
Pie Pētera akadēmijas uzsāk “Zvaigžņu lūkotavas” – observatorijas ierīkošanu. Bet jau 1777. gadā Jelgavā ierodas matemātikas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (1745–1811), kura pienākumos ietilpa observatorijas pārzināšana. 1773. gadā Anglijā pasūtītie astronomiskie instrumenti līdz Jelgavai nonāca tikai 1778. gadā. Kopā ar pārsūtīšanu līdz Rīgai un dārgo muitu, tie izmaksāja tiem laikiem milzu summu – 6080 Alberta dālderu.

1792. gada 13. decembris pirms 230 gadiem
Notiek t.s. Dzirnavnieku dumpis jeb amatnieku nemieri Jelgavā. Nemieru tiešais iemesls bija Kurzemes un Zemgales hercogistes dzirnavnieku cunftes sadursme ar hercoga Pētera ierēdņiem atalgojuma dēļ. Tiesa, izskatot šo konfliktu, lēma par labu ierēdņiem, tādēļ dumpinieki pieprasīja, lai pats hercogs iesaistās un personīgi izšķir šo strīdu. Sēdi nolika uz 13. decembri. Šajā dienā ap  1000 amatnieku zeļļu, mācekļu un pilsētas trūcīgo iedzīvotāju devās uz pili. Kāda pārpratuma dēļ, hercogs Pēteris dod pavēli šaut – tiek nogalināti 13 un ievainoti ap 20 cilvēku (pēc citām ziņām – mazāk). Nemieri un neapmierinātība turpinās līdz pat hercogistes likvidācijai 1795. g.

1797. gada 21. maijs pirms 225 gadiem
Jelgavā ierodas Krievijas cars Pāvils I (1754–1801), pilī sarīkota galma pieņemšana un balle. Pēc kronēšanas ( 1797. g. 5. 04.), Pāvels I dodas savā pirmajā  braucienā pa valsti, to 10 pilsētu vidū, kuras nolemts apmeklēt, ir arī Rīga un Jelgava. Krievijas cars Jelgavā guļ pa nakti un otrā dienā dodas tālāk uz Rīgu. Tā kā Pāvils I paniski baidījās no franču revolūcijas ietekmes un faktiski izveidoja varbūt pirmo dzelzs priekškaru, pastāv liela varbūtība, ka pilsētas apskates laikā tiek runāts arī par Pētera akadēmijas iespējām kļūt par universitāti, kurā studētu impērijas jaunekļi, jo tad varētu noliegt izbraukt studēt ārpus impērijas robežām. Šī bija jau 3. reize, kad Pāvils I apmeklēja Jelgavu. Pirms tam – 1776. g., kad viņš vēl troņmantnieka statusā caur Jelgavu brauca uz Berlīni lūkot sev saderēto līgavu Sofiju Doroteju, pēc tam 1782. g. rudenī ar segvārdu Severnije (Северные) viņš kopā ar Sofiju, caurbraucot bija Jelgavā savas Eiropas apceļošanas tūres laikā.

1797. gads pirms 225 gadiem
Kurzemes pirmais civilgubernators Kārlis Drīzens Kalnciema (toreiz Ozolmuižas) un Vecā ceļa krustojumā ceļ piemiņas zīmi – piramīdu Krievijas ķeizaram Pāvilam I – pateicībā par Ozolmuižas dāvinājumu. Vairāk kā 4 metrus augstais piemineklis reizē ar pilsētu aiziet bojā 1944. gada vasarā. Kārlis Vilhelms fon Drīzens no 1781. gada bija hercoga dienestā, Krievijas armijā viņš iestājas 1796. gadā, kļūdams par Pāvila I personīgo flīģeļadjutantu (iespējams tādēļ, ka bija Prūsijā ieguvis militāro izglītību). Jau pēc dažiem mēnešiem Pāvils I K. Drīzenam dāvina īpašumus Somijā, kurus K. Drīzens lūdz apmainīt pret īpašumiem Jelgavas pievārtē. Pāvils I šo lūgumu apmierina un piešķir 2 īpašumus, kurus K. Drīzens tūlīt pārdēvē par Paulsgnādi (tagad Ozolpils) un Zorgenfreiju. Kā atzīst daži pētnieki, K. Drīzens ar šiem nosaukumiem simboliski saistījis Pavlovsku un Ermitāžu Krievijā. 1799.g. K. Drīzens tiek iecelts par Kurzemes guberņas civilgubernatoru.

1812. gads pirms 210 gadiem
Napoleona iebrukums Krievijā. Maršala Makdonalda komandētais 10. prūšu kājnieku korpuss, kurā ietilpa divas kājnieku un viena kavalērijas divīzija – kopā 36 bataljoni (26 000 kājnieku) un 16 eskadroni (3000 jātnieku) iebruka Zemgalē un strauji virzījās Rīgas un Jelgavas virzienā. 4. jūlijā tika ieņemta Jelgava, jo pēc zaudētas kaujas pie Iecavas (24. jūnijs) Kurzemes gubernators  Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss (gubernators no 1811. līdz 1814. gadam) ar visām guberņas pārvaldes iestādēm pameta Jelgavu, pavēlot to atdot francūžiem bez kaujas.

1817. gads pirms 205 gadiem
Publicēti“Kurzemes zemnieku likumi”. Kurzemes ģenerālgubernators marķīzs Filips Pauluči (Filippo Paulucci, 1779–1849) savas darbības laikā lielu vērību velta ne tikai pilsētu attīstībai un labiekārtošanai, bet arī  civiliedzīvotāju dzīves kvalitātei. 1814. gadā viņš izveido darba grupas, kas izstrādā zemniecības reformas projektus Krievijas rietumu guberņās, to rezultātā 1817. gadā tika atcelta dzimtbūšanas sistēma Kurzemē (pasludināta gan tikai 1818. gadā). F. Pauluči pavēlēja visus likumus un rīkojumus tulkot arī latviešu valodā, ieviesa valsts apmaksātu izglītību, piemēram, Kurzemes zemnieku likumos noteikts, ka uz katriem 1000 iedzīvotājiem dibināma viena skola – tādējādi tika likvidēts baznīcu monopols izglītības sistēmā. Ar savu darbību F. Pauluči kļuva netīkams vietējai vācu elitei, kura panāca tā atstādināšanu no amata.

1822. gada 5. janvāris pirms 200 gadiem
Pēc Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedra Lestenes mācītāja Kārļa Frīdriha Vatsona (Carl Friedrich Watson, 1777–1826) ierosinājuma Jelgavā sāk iznākt pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”, iedibinot preses lasīšanas tradīcijas latviešu tautā, iemācot latviešiem regulāri sekot politiskajām un saimnieciskajām norisēm.

1837. gadā pirms 185 gadiem
Attīstot tālāk K. F. Vatsona idejas, mācītājs Vilhelms Panteniuss (Wilhelm Christian Pantenius; 1806-1849) Jelgavā nodibināja Latviešu lasīšanas biedrību. Tā bija viena no pirmajām latviešu bibliotēkām toreizējā Latvijas teritorijā.

1847. gada 18. jūlijs pirms 175 gadiem
Rīgas vācu tirgotāju pulciņš atklāja pirmo tvaikoņu satiksmi pa Daugavu un Lielupi starp Rīgu, Sloku un Jelgavu. Jelgavnieki labprāt izmantoja šo transporta līdzekli, lai vasarās no Jelgavas dotos uz Jūrmalu.

1862. gads pirms 160 gadiem
Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis tiek paaugstināts līdz 74.4 m augstumam (arhhitekts Emīls Strauss), kļūstot par galveno pilsētas dominanti un trigonometrisko atskaites punktu. Iekļaujot arī apzeltīto krustu, torņa augstums bija 80,5 metri (pašlaik tornis ir ap 50 m augsts).

1862. gads 10. jūlijs pirms 160 gadiem
Jelgavā Krievijas rietumu guberņu apceļošanas laikā viesojas Krievijas cars (1855–1881) Aleksandrs II (1818–1881). Cars ar svītu tiek jūsmīgi uzņemti, sasveicināšanās ar guberņas “eliti” notiek Jelgavas pilī, bet svinīgās pusdienas – muižniecības namā. Cars vizītes laikā apmeklē karavīru kazarmas. Pilsētas saimnieki ir parūpējušies par pilsētas sapošanu ar ziediem, goda vārtiem, saaicinājusi cilvēkus, lai veidotu goda sardzes utt. Pils parkā karavīriem tiek klāts mielasta galds. Aleksandrs II, dēvēts arī par caru-atbrīvotāju, tiek pozicionēts kā cilvēks, kurš Krievijā centās ieviest dažādus uzlabojumus, zināmākais pasākums ir dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā, kas attiecās arī uz Latgales novadu (ietilpa Krievijas Vitebskas guberņā).

1867. gada pirms 155 gadiem
Vācu tautības grāmatizdevējs un tirgotājs Johans Frīdrihs Šablovskis (Johann Friedrich Schablowsky, 1840–1918) Jelgavā atvēra grāmatu veikalu ar lasāmbibliotēku, kurā bija tikai latviešu grāmatas. Grāmatu veikala izkārtnē varēja lasīt uzrakstu “Latweeschu grahmatu bohde”. J. Šablovskis izaudzis un strādājis Jelgavā. Kā izdevumā “Jelgavas grāmata” raksta Līvija Labrence, J. Šablovskis bijis grāmatu iesējējs, maksas bibliotēkas un grāmatu veikala Jelgavā (Katoļu ielā 9) īpašnieks. Interesanti piebilst, ka šajā grāmatu spiestuvē iespiestas, iespējams, pirmās spēļu kārtis Latvijā, kas domātas zīlēšanai, t.s. Lenormand kārtis “Laimes spēle”,  zīlēšana ar Lenormand tipa kārtīm ir pazīstama un tiek praktizēta arī mūsdienās.

1872. gada 29. marts pirms 150 gadiem 
Pēteris Alunāns uzņēmēja Nikolaja Širkenhofera zālē sapulcina gandrīz 200 Jelgavas un apkārtnes latviešus uz sarunu par Latviešu biedrības izveidošanu. Taču politiskais fons tam nav labvēlīgs, tomēr izdodas nodibināt “30. augusta Svētku komiteju” – par piemiņu dzimtbūšanas atcelšanai Kurzemē, kas tika pasludināta Jelgavā 1818. gada 30. augustā. Par komitejas priekšsēdi ievēlē Pēteri Alunānu. 30. augusta svētki, kas pirmo reizi tika svinēti dzimtbūšanas atcelšanas 50 gadu atcerei 1868. gadā, līdz pat IV Dziesmusvētkiem 1895. gadā ir visgrandiozākais pasākums Jelgavas un apkārtnes latviešu sabiedrībai.

1877. gads pirms 145 gadiem
Pirmo reizi vēlē pilsētas pašvaldību. Kurzemes guberņas pārvaldē ieviesa Krievijas pilsētu nolikumu – rāte zaudēja administratīvās varas funkcijas, uz laiku saglabājot tiesas funkcijas. Saskaņā ar nolikumu pilsētas vēlētāju sapulce ievēlēja pilsētas domi, kas izveidoja savu izpildorgānu – pilsētas valdi, ko vadīja pilsētas galva. Pēc maksājamo nodokļu lieluma vēlētāji tika iedalīti 3 kūrijās. Katra kūrija ievēlēja 1/3 domnieku. Svarīgākos domes lēmumus vajadzēja apstiprināt gubernatoram vai Iekšlietu ministrijai. Šāda pilsētu pārvaldes kārtība – dome, valde un pilsētas galva pastāv arī mūsu dienās.

1887. gada 3. jūnijs pirms 135 gadiem
Sv. Jāņa draudzes mācītājs Ludvigs Katerfelds (Ludwig Katterfeld, 1843–1910), pildot Kurzemes mācītāju sinodes lēmumu, Ģintermuižas ēku kompleksā atklāj iestādi “epileptiķiem un dumjiem” ar 15 gultām, nosaucot to par Taboru, kuru arī pats līdz 1908. gadam vada. 1901. gada 1. janvārī blakus Taboram atklāj Kurzemes bruņniecības finansēto iestādi garīgi slimo slimnieku ārstēšanai. 1910. gadā slimnīca ieguva nosaukumu “Ģintermuiža”, bet, turpinot L. Katerfelda iesākto tradīciju, katrai slimnīcas ēkai deva ar Bībeli saistītu nosaukumu.

1887. gada 23. septembris pirms 135 gadiem
Ģedertam Eliasam 135. dzimšanas diena. Mākslinieka 100. dzimšanas dienā pie Jelgavas muzeja atklāja pieminekli gleznotājam Tautas māksliniekam Ģ. Eliasam (1887-1975), pieminekļa autors – tēlnieks. Jānis Zariņš. Jelgavas muzejam Ģ. Eliasa vārds piešķirts 1975. gadā, bet no 1983. gada muzeja krājumā ir mākslinieka radošais mantojums un memoriālie priekšmeti. Vairāk nekā 1000 eļļas gleznu, simtiem akvareļu un pasteļu, tūkstošos skaitāmi zīmējumi, raksti par dažādiem mākslas jautājumiem – tāds ir Ģ. Eliasa atstātais radošais mantojums, ar kuru viņš ierakstījis spilgtas lappuses latviešu mākslas vēsturē.

1892. gada 14. novembris pirms 130 gadiem
Iesvētīta pēc Krievijas ķeizara Aleksandra III pavēles un par viņa personīgajiem līdzekļiem celtā Sv. Sīmeana un Annas pareizticīgo katedrāle (arhitekts Nikolajs Čagins), sagrauta 1944. gadā,  atjaunota no 1991. gada līdz 2001. gadam. Pareizticīgo baznīca šajā vietā jau no 1726. g., tā vairākkārt pārbūvēta. Literatūrā minēts, ka 1755. gadā tā bijusi pildrežģa stilā celta ēka, kas pastāvējusi līdz 1774. gadam. 1777. gadam (par to liecina arī vēlākajās pārbūvēs atrastā piemiņas plāksne) pēc ķeizarienes Katrīnas II norādījuma celta mūra baznīca, kuras projektu uzdeva izstrādāt F. B. Rastrelli, ir norādes, ka 1780. gadā iesvētītā baznīca degusi 1812. gadā, kad Jelgavā ienāca prūšu karaspēks, taču jau 1850. gadā tā atkal tiek dēvēta par katedrāli. Pēdējā lielākā pārbūve, baznīcu krietni paplašinot, sākās 1890. gadā. N. Čagina projekts paredzēja daļēji saglabāt iepriekšējās ēkas nesošās sienas, pārvēršot tās par arkām. Nikolajam Čaginam (Nikolay Mikhailovich Chagin, 1823—1909) bija uzdots vadīt visu pareizticīgo baznīcu celtniecību Krievijas rietumu guberņās. Viņš projektējis arī pareizticīgo katedrāli Rīgā Esplanādes laukumā, vairākas baznīcas Viļņā un citur. Jelgavas baznīcas arhitektūra stilistiski līdzīga Sofijas katedrālei Grodņā un Kristus Atdzimšanas katedrālei Forosā, kura tiek uzskatīta par viņa labāko projektu.

1892. gads pirms 130 gadiem
Izsludināta pieteikšanās uz būvniecības darbiem Jelgavas ģimnāzijas (tagad Jelgavas muzejs) sētā – paredzēta 2 stāvu mūra ēka. Būve jāuzceļ par 39815.67 rbļ. Tagad tā ir ēka Raiņa ielā 6.

1897. gads 24. marts pirms 125 gadiem
Notika pilsētas vietnieku (domnieku) vēlēšanas, kurās piedalījās 265 balsstiesīgi vēlētāji. Atkārtoti ievēlēja 30, bet no jauna 13. Par pilsētas galvu ievēlēja jau iepriekš šo amatu ieņēmušo Teodoru fon Engelmani.

1897. gada 8. oktobris pirms 125 gadiem
“Latviešu Avīzes“ raksta, ka 1898. gadā ķeizarienei Katrīnai II cels pieminekli Jelgavā, Palejas ielā pretim ģimnāzijai (tagad Jelgavas muzejs) un kredītbiedrībai. Šim nolūkam jau esot savākti 4300 rubļu. Pieminekļa vietas izvēle nav nejauša, jo tieši šī ēka – bijusī ģimnāzijas, agrāk Pētera akadēmijas, bet vēl agrāk hercogu pilsētas pils – ir tā, kurā Katrīna II ir apmetusies savas vizītes laikā Jelgavā. Tomēr no šīs ieceres, acīmredzot, nekas nav iznācis, jo piemineklis tā arī netika uzcelts. Neatbildēts ir jautājums – kāpēc?

1902. gads pirms 120 gadiem
Lietuviešu kopiena Jelgavā nodibina “Palīdzības biedrību Jelgava”, kas ir pirmā lietuviešu dibinātā biedrība, kas apvieno ap 100 biedru. Savas sapulces biedrība notur Latviešu biedrības namā Katoļu ielā.

1922. gada 15. oktobris pirms 100 gadiem
Uzstādīts piemineklis cīņās pret Bermontu pie Jelgavas 1919. gada novembrī kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai Meža kapos, (meta aut. Aleksandrs Strekāvins, 1889–1971). Tas ir pirmais Brīvības karā kritušajiem uzceltais piemineklis Latvijā.

1932. gada 22. jūnijs pirms 90 gadiem
Stacijas laukumā atklāj tēlnieka Kārļa Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. 1927. gadā izveidotā “Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa komiteja” sāka līdzekļu vākšanu piemiņas vietas izveidei Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka. Pateicoties valdības piešķirtajiem līdzekļiem un sabiedrības naudas ziedojumiem, pie Jelgavas dzelzceļa stacijas 1932. gada 22. jūnijā tika atklāts tēlnieka K. Jansona darinātais piemineklis. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā piemineklis piedzīvoja pirmos postījumus – pēc okupācijas varas iestāžu pavēles K. Jansonam nācās nokalt vācu bruņinieka tēlu. Savukārt 1949. gadā Jelgavas pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu par “baltgvardiem celtā pieminekļa noņemšanu pie stacijas”. Pieminekli iznīcināja 1950. gadā, bet Atmodas laikā Jelgavas kultūrvēstures saglabāšanas aktīvistiem izdevās atrast pieminekļa fragmentu, kas kopš 1988. gada maija novietots Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja skvērā un ir mūsu tautas 3. atmodas simbols, kas joprojām atgādina par okupācijas varas nodarīto postu cilvēkiem un pilsētvidei.

1937. gada 28. augusts pirms 85 gadiem
Atklāta Zemgales lauksaimniecības izstāde, kuras noslēgumā tika sarīkoti 3. pļaujas svētki. Sekojot izstādes rīkotāju sagatavotajam ceļvedim, apmeklētājam bija jānoiet vismaz 10 km. Interesentu pārvadāšanai tika organizēti vairāki specvilcieni no Rīgas. No Zemgales izstādes to laiku iekārtojuma mūsdienās skatāma Latvijas bankas paviljona ēka – tagadējais kultūras nams “Rota”. Par dažādiem sasniegumiem tika apbalvoti 1843 cilvēki. Kārlis Ulmanis, uzstājoties Pļaujas svētkos, deva jaunu vārdu Jelgavas pilij un tiltam pār Lielupi, nosaucot tos par Viestura piemiņas pili un tiltu. Pļaujas svētku inscenējuma autors bija scenogrāfs Jānis Muncis (1886–1955), bet svētku centrālais notikums bija Aleksandra Grīna (1895–1941) lugas “Zemgales atmoda” uzvedums, kas saturā nepārprotami bija veltīts K. Ulmaņa slavināšanai, sveicot viņu 60. dzimšanas dienā.

1937. gada 15. novembris pirms 85 gadiem
Svinīgi tiek pasniegtas pilsētu galvām amata ķēdes, tostarp arī Jelgavas galvai.

1942. gada vasara pirms 80 gadiem
Jelgavas pilsētas vecākais Frickauss nodibina ideju un ierosinājumu krātuvi, kur darbinieki var iesūtīt idejas un ierosinājumus pilsētas pārvaldības uzlabošanā. Tiek solīts, ka īpaši vērtīgu ideju iesniedzēji tiks apbalvoti.

1992. gada 21. novembris pirms 30 gadiem
Jelgavas dzelzceļa stacijas parkā atklāja Andreja Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem, kas ir 1951. gadā nopostītā Kārļa Jansona pieminekļa “Ļāčplēsis un Melnais bruņinieks” kopija.

1992. gads pirms 30 gadiem
Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcai atjauno torņa smaili, kas bija nopostīta 1944. gada vasarā.

1992. gads pirms 30 gadiem
Zālītes ceļā atklāj piemiņas akmeni 1941. gadā nošautajiem Jelgavas ebrejiem.

2002. gads pirms 20 gadiem
Valsts Heraldikas komisija apstiprināja Jelgavas pilsētas ģerboni – “purpura laukā aļņa galva dabīgā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)”. Šajā ģerboņa aprakstā labota neprecizitāte, kas bija ieviesusies, atjaunojot 1925. gada Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes apstiprināto ģerboņa aprakstu. 1939. gadā veikts labojums, kurā heraldiskais dzīvnieks tika nosaukts pareizi – par alni, bet šī korekcija netika plaši popularizēta un turpmākajos okupācijas gados nebija arī aktuāla.

No 2007. gada 24. maija pirms 15 gadiem
Jelgavā ik ceturtdienu iznāk bezmaksas nedēļas laikraksts “Jelgavas Vēstnesis”. Laikraksta izdevēja ir Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Zemgales INFO”. Laikraksts sniedz informāciju par pilsētā notiekošo, jo viens no redakcijas darbinieku galvenajiem uzdevumiem ir informēt par aktuālo, sekot līdzi dažādām ikdienas nebūšanām un stāstīt par iedzīvotāju tiesībām saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Laikraksta koncepcija paredz aizstāvēt pilsoniskās vērtības un informēt par galvenajām norisēm mūsu pilsētas dzīvē no Jelgavas iedzīvotāja skatu punkta. Kopš 2020. gada avīzes statuss ir mainījies.

2007. gada augusts pirms 15 gadiem
Jelgavas Pils salas dabas lieguma zonā – Lielupes palienes pļavās – mājas sev atrada 16 savvaļas zirgi “Konik Polski” no Nīderlandes.

2012. gada 17. jūlijs pirms 10 gadiem
Sv. Trīsvienības baznīcas tornī tika prezentēta dziesma “Satiksimies Jelgavā”, kas veltīta Jelgavas pilsētai. Dziesmas autori ir Tirkīzzilā kora dalībnieks Uldis Timma un mūziķe Erita Karlsone. Līdz ar veltījumu pilsētai ir tapis arī dziesmas videoklips ar Jelgavā un Latvijā pazīstamu mūziķu piedalīšanos.

2012. gada 20. oktobris pirms 10 gadiem
Atklāta piemiņas zīme Norai Bumbierei – Kārļa Īles veidotā metāla kompozīcija “… sadedz, savu balsi meklējot”.

2012. gada 15. novembris pirms 10 gadiem
Atklāts Baltijā unikāls gājēju tilts par Driksu, ko jelgavnieki nosauca senajā pilsētas vārdā – Mītavas tilts.

Sagatavoja
Gita Grase
Muzeja direktore