Academia Petrinas observatorijai 240 gadi

Vilhelma Gotlība Frīdriha Beitlera portrets

Šogad atceramies, ka pagājuši jau 240 gadi, kopš Jelgavas zinātnieki sāka lūkoties kosmosā. Academia Petrina ēkā topošās universitātes vajadzībām ierīkoja astronomisko observatoriju. 1778. gada novembrī hercogs Pēteris akadēmijai uzdāvināja vairākus instrumentus astronomiskiem un meteoroloģiskiem novērojumiem. Vēl vairāki tika pasūtīti Anglijā un citur. Pamazām iekārtoja observatoriju vācu izcelsmes astronoma Vilhelma Gotlība Frīdriha Beitlera (1745 – 1811) vadībā.

1782. gada 17. augustā hercogs Pēteris kopā ar dzīvesbiedri Doroteju un Vidzemes bīskapu apskatīja jauniekārtoto observatoriju. Turpmāk hercogs demonstrēja viesiem zvaigžņu lūkotavu kā kaut ko sevišķu.

Šo faktu varam uzskatīt par pirmās astronomiskās observatorijas Jelgavā un arī Latvijas teritorijā vispār darbības sākumu. 1783. gadā Jelgavas observatorijā bija izstrādāts pirmais zinātniskais darbs – tika noteikts observatorijas ģeogrāfiskais platums. To paveica V. Beitlers. Tapa nopietna zinātniskā publikācija ar rezonansi Eiropā. Muzejs par godu šiem notikumiem, atzīmējot jubileju, sagatavojis 2 publikācijas populārzinātniskajā izdevumā par astronomiju un dabas zinātnēm “Zvaigžņotā Debess” (ZvD).

“Zvaigžnotā Debess” 2022. gada rudens numurā (iznāks septembrī) būs raksts par observatorijas pirmsākumiem un V. Beitleru, savukārt par observatorijas un Jelgavas astronomu gaitām 19. un 20. gadsimtā sekos raksts 2022./2023.g. Ziemas numurā (iznāks decembrī). Pēc rakstu iznākšanas ievietosim informāciju arī JVMM mājas lapā.

Jelgavas observatorijas novietojuma shēma Academia Petrina ēkā (18.gs.) un tās pagalmā (kopš 19.gs vidus).