Gandrīz simts gadus Jelgavas ģerboni rotāja briedis…

1795. gadā Krievijai pievienotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorija tika pārdēvēta par Kurzemes guberņu. Pēc tradīcijas šīm pārmaiņām bija jāatspoguļojas arī pilsētas simbolikā. Jau 1798. gadā vairodziņā uz aļņa krūtīm tika novietots Krievijas impērijas simbols – divgalvainais ērglis.

Jelgavas zīmogs ar Krievijas impērijas ģerboni aļņa kakla vairogā. 1798

1839. gadā Kurzemes guberņas valde uzdeva Jelgavas māksliniekam Johanam Lēberehtam Eginkam (1784–1867) izstrādāt visu 11 Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņus.

J. L. Eginka zīmētais Jelgavas ģerbonis, 1846

Pēc heraldikas tradīcijas  svarīgāks par zīmējumu bija ģerboņa apraksts, kas tapa pirmais. Vēsture klusē, kas bijis šī apraksta autors, no kāda pirmteksta tas ticis tulkots krievu valodā, taču tajā ir 2 dīvainības. Pirmā ir tā, ka heraldiskā dzīvnieka vairogā tiek attēlots nevis Krievijas kronis, bet Polijas karaļa Sigismunda II monogramma un Ketleru dinastijas zīme – katla kāsis. Otrā dīvainība, kam atskaņas rodamas arī mūsdienās, ir viens vārds. Ģerboņa apraksts sākas ar vārdiem “purpura laukā ar zelta kroni greznota brieža galva …” [В пурпуровом поле украшенная золотою короною оленья голова с рогами в натуральном цвете, вправо обращенная; на шее ее фамильный герб герцога Кетлера: серебряный котельный крюк, заключающий в себе красное поле, на левой стороне которого латинские вензельные буквы S и A (Sigismundus Augustus), а направо – фамильный герб Баториев: серебряная волчья челюсть с тремя зубами, над обеими фигурами золотая корона].

Krievijas heraldikas komisija šo ģerboni apstiprināja 1846. gada 11. martā un tas saglabājās līdz pat impērijas beigām.

Kad 1924. gadā apstiprināja Jelgavas ģerboni, tajā dzīvnieka nosaukums “briedis” tika saglabāts un tikai 1939. gadā izlabots uz vēsturisko “alnis”.

Bet diskusija par šo jautājumu turpinās joprojām…

Autors
Gita Grase
Muzeja direktore