Halinas laiks Ģederta mākslā

1932. gadā Halina kopā ar lietuviešu mākslinieku grupu ieradās Rīgā uz Latvijas Mākslas akadēmijas 10 gadu jubilejas svinībām, kurās iepazinās ar gleznotāju Ģedertu Eliasu un abu starpā uzplauka mīlestība.

1933. gada sākumā viņi apprecējās un pēc laulībām Halina pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Vīra ģimene un draugi Halinu iepazina kā patiesi inteliģentu, erudītu, sirsnīgu cilvēku, interesantu sarunu biedri. Viņa ļoti patika Ģederta mātei, ar kuru labas attiecības saglabājās arī pēc šķiršanās. Kopdzīves sākumā viņi sarunājās franču valodā, bet drīz vien Halina iemācījās latviešu valodu. Paralēli darbam Latvijas Mākslas akadēmijā Ģederts Eliass strādāja Latviešu konversācijas vārdnīcā (1927 – 1940) par Mākslas nodaļas redaktoru un uzaicināja darbā arī dzīvesbiedri. Halina publikācijas rakstīja latviešu valodā. Pirms pārcelšanās uz Rīgu, Halina jau bija uzrakstījusi monogrāfiju par Pažaisles klosteri. Raksti Latviešu konversācijas vārdnīcā nav vienīgais, kādēļ viņu atceras Latvijā. 20. gadsimta 30. gados Ģederts Eliass uzgleznoja vairākus Halinas portretus, kuriem ir būtiska nozīme ne vien Ģederta Eliasa daiļradē, bet latviešu portretu glezniecībā kopumā. 20. gadsimta 30. gadi bija ļoti ražīgs periods Ģ.Eliasa daiļradē, kad uzgleznoti vairāki no viņa izcilākajiem darbiem. Šajā laikā viņam līdzās bija Halina, kura māksliniekam bija ne vien laba modele, bet arī brīnišķīgi lasīja viņam priekšā franču dzeju, bija erudīta sarunu biedrene gleznotājam, kuru kolēģi sauca par sava laika izglītotāko mākslinieku. Viņi kopā daudz ceļoja, jo abus saistīja dziļa interese par mākslu.

Izstādē Žilinska galerijā Kauņā Halinu Kairūkštīti-Jacinieni iepazinām kā labu zīmētāju. Studējot mākslas vēsturi Minhenē un Cīrihē (20. gadsimta 20. gadu sākums), Halina ir daudz zīmējusi portretus. Viņa ir bijusi laba cilvēku pazinēja, jo viņas zīmētajos portretos lieliski atklājas cilvēka raksturs. Vairākkārt zīmējusi arī pašportretus. Halinas darbu klāstā atrodami arī nelieli akvareļi. Zīmējumi nonāca Latvijā, kad Halina pārcēlās dzīvot pie Ģederta Eliasa. Savukārt Jelgavas muzejā tie nonāca kopā ar mākslinieka mantojumu. 20. gadsimta 60. gados, kad Halina dzīvoja Lietuvā, vēstulēs bijušajam vīram viņa raksta, ka zīmē apsveikuma kartītes ar etnogrāfiskiem motīviem un dažas no tām pievienotas vēstulei. Tas liecina par to, ka kādreiz jaunībā iesāktais nav aizmirsies. Halinas Kairūkštītes-Jacinienes zīmējumi tika eksponēti pirmo reizi. Par mākslas zinātnieces radošajām izpausmēm līdz šim sabiedrībai un mākslas interesentiem nekas nebija zināms. Halinas Kairūkštītes-Jacinienes darbu skaits tuvojas diviem simtiem (tai skaitā ir arī mācību zīmējumi). Viņas kolekcijā atrodas arī lietuviešu grafiķa V. Didžokas zīmēts Halinas portrets, Ģederta Eliasa kolekcijā glabājas arī lietuviešu mākslinieka L.Kazokas gleznots Halinas portrets. Arī abi minētie portreti tika eksponēti izstādē, lai ar tiem varētu iepazīties mākslas interesenti Lietuvā. Halinas zīmējumus izstādē papildināja viņas personīgās lietas no Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma.

 

Īsas ziņas par Halinu Kairūkštīti-Jacinieni ( 1896 – 1984) Dzimusi 1896. gada 13. jūnijā, mirusi 1984. gada 6. decembrī Viļņā. 1911. – 1915. g. mācījusies Viļņas mākslas skolā, kur apguvusi arī ācu un franču valodu. 1915. g. rudenī ģimene pārcēlusies uz Voroņežu. 1915. – 1918. g. studējusi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos Fizikas un matemātikas fakultātē. Līdz 1921. g. janvārim dzīvojusi Petrogradā, Jekaterinburgā, Omskā. 1921. g. janvārī atgriezusies Viļņā. 1921. – 1923. g. studējusi mākslas vēsturi Minsterē. 1923. – 1924. g. studējusi mākslas vēsturi Minhenē. 1924. – 1926. g. studējusi Cīrihes universitātes Filosofijas fakultātes Mākslas vēstures nodaļā. 1926.g. – aizstāvējusi doktora grādu Cīrihes universitātē. 1926. – 1932. g. strādājusi Kauņas mākslas skolā. 1933. – 1940. g. dzīvojusi Rīgā (Latvija). 1942. – 1944. g. strādājusi Viļņas Mākslas akadēmijā. 1944. – 1946. g. strādājusi Viļņas Mākslas institūtā. 1944. – 1950. g. Viļņas universiādes docētāja, no 1945. g. profesore. Nozīmīgākie darbi: monogrāfija par Pažaisles klosteri (1930), albums par tautas mākslu (1957), ap 200 rakstu par mākslu un kultūru Lietuvā, publikācijas Latviešu konversācijas vārdnīcā Latvijā u.c.

Marija Kaupere, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece