1918 – 1927
|
| 1918. gada 18. novembrī – Latvijas valsts proklamēšana. 1918. gada 1. decembrī sākas cīņas par Latvijas neatkarību. 1919. gada rudens – Bermontiāde. 1920. gada 11. augustā parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju. Latvijas Neatkarības kara noslēgums. 1920. gada 1. maijā Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi. 1922. gada 15. februārī tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme. 1920. gada 12. jūnijā Pagaidu valdības vietā darbu sāka Satversmes sapulces izveidotais Ministru kabinets. 1920. gadā sākās agrārā reforma, kas turpinājās līdz 1937. gadam. 1921. gada 26. janvārī sabiedroto valstu Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija) paziņoja par Latvijas valsts atzīšanu de iure. 1922. gada 7. novembrī sanāca Latvijas 1. Saeima, kurā par Valsts prezidentu ievēlēja J. Čaksti. |
Līdz ar Latvijas valsts nodibināšanu pilsētas oficiālais nosaukums ir Jelgava. 1919. gada 5. janvārī Oskars Kalpaks – jaunieceltais Latvijas armijas komandieris – izdod savu pirmo pavēli topošajai Latvijas armijai. 1919. gada 2. janvārī no Rīgas uz Jelgavu pārceļas Latvijas Pagaidu valdība – Jelgava 5 dienas ir Latvijas Republikas galvaspilsēta. 1919. gada 9. janvāris – 18. marts – proletariāta diktatūras 65 dienas Jelgavā. 1919. gada 21. novembrī ar Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem beidzas Bermontiāde. 1921. gada 1. aprīlī valsts pārņemtās psihiatriskās slimnīcas „Tabors” un „Ģintermuiža” apvieno vienā un izveido Ģintermuižas Valsts psihiatrisko slimnīcu. Sākot kustību par Latvijas Neatkarības kara piemiņas vietu iemūžināšanu Latvijā, 1922. gada 15. oktobris uzstādīts piemineklis pie Jelgavas kritušo karavīru piemiņai Meža kapos. 1925. gada 18. Jūlijs – piedaloties valsts prezidentam J. Čakstem, Jelgavā tiek ielikts pamatakmens pirmajai cukurfabrikai Latvijā. Cukurfabrika atklāta 1926. gadā. 1925. gadā pirmā augstskola Latvijā – Pētera akadēmija („Academia Petrina”) svin 150 gadu jubileju. 1925. gadā apstiprināts Jelgavas ģerbonis. 1928. gadā Jelgavā ir 28321 iedzīvotājs. |
1928 –1937
|
| 1934. gada 15. maijā Latvijā parlamentārās demokrātijas posmu nomaina K. Ulmaņa autoritārais režīms. 1935. gadā atklāj Brīvības pieminekli Rīgā. |
1929. gada 27. oktobrī atklāj Zemgales mākslas muzeju, kas darbojas līdz 1944. gadam. 1929. gadā Jelgavas teātrī uzbūvē Latvijā pirmo skatuvi ar grozāmo ripu. 1930. gada 31. augustā atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem (1859 – 1927). 1932. gada 22. jūnijā atklāj pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. Darbu sāk jaunā pilsētas slimnīca pulkveža O. Kalpaka ielā – tolaik viena no modernākajām valstī. 1937. gada 5. septembrī notiek Zemgales Lauksaimniecības izstāde, Pļaujas svētku ietvaros svin Kārļa Ulmaņa 60 gadu jubileju. 1937. gada 13. jūnijā ieliek pamatus 15. maija skolai (tagad Jelgavas Valsts ģimnāzija) |
1938 – 1947
|
| 1939. gada oktobrī tika noslēgts savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, kas ļāva padomju karaspēkam izvietot daudzas militārās bāzes Latvijas teritorijā. 1938. gadā latvieši bija 77 % no Latvijas iedzīvotājiem, bet 1989. – tikai 52%. 1939. gadā atklāja Ķeguma hidroelektrostaciju uz Daugavas. 1939. gadā Vācija organizēja baltvāciešu repatriāciju no Latvijas. 1940. gada 17. jūnijā PSRS karaspēks okupēja Latviju. 1940. gada 21. jūlijā jaunievēlētā Tautas Saeima pieņēma deklarāciju par padomju varas nodibināšanu Latvijā un Latvijas pievienošanos Padomju Savienībai. 1940. – 1941. – Baigais gads Latvijā. 1941. gada 14. jūnijā masveida iedzīvotāju deportācija, deportēja 15424 Latvijas iedzīvotājus. 1941. gada jūnijā Vācija, iebrūkot PSRS, okupēja Latviju. Okupācijas režīms ilga līdz 1944. gadam (Kurzemē – līdz 1945. gadam). Tika īstenots genocīds pret ebrejiem un čigāniem. 1941. gada 3. augustā Maskavas apgabalā Gorohoveckas nometnē izveidoja 201. latviešu strēlnieku divīziju, vēlāk 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija. 1943. gada martā izveidoja Latviešu leģionu vācu armijas sastāvā. 1944. gada 17. martā 189 drosmīgi Latvijas pilsoņi parakstīja Latvijas Centrālās Padomes memorandu, prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti. 1945. gada 9. maijā visā Latvijā atjaunota padomju okupācija. |
1938. gadā atjaunoto Jelgavas pili pārdēvē par Viestura piemiņas pili. 1938. gadā izgatavota Jelgavas pilsētas mēra amata zīme – ar pilsētas ģerboni greznota ķēde. 1939. gadā uz Jelgavu pārceļ Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. |
| 1939. gada 20. maijā Jelgavas pilsētai pasniegts karogs. 1939. gada 2. decembrī atklāts tilts pār Lielupi, to nosauc par Viestura piemiņas tiltu. 1941. – 1944. gads – vācu okupācijas laiks. 1944. gada (2. pasaules kara beigu posmā) jūlija – septembra kaujās Jelgava tiek nopostīta. 1947. gada 26. augustā atklāj bijušā Pasta dārza vietā iekārtoto Raiņa parku. |
1948 –1957
|
| 1949. gada marta deportācijās uz Sibīriju izsūtīja 42 133 Latvijas iedzīvotājus. 1950. gada jūlijā sāk kursēt pirmais elektriskais vilciens maršrutā Rīga – Dubulti. 1954. gada 6. novembrī darbu sāk Latvijas Televīzija. |
1951. gadā izveido Alunāna parku, saglabājot Ādolfa Alunāna (1848 – 1912) kapa pieminekli. 1952. gadā atjaunotajā Academia Petrina ēkā iekārtots Jelgavas pilsētas muzejs. 1954. gadā atklāj kinoteātri Zemgale, ar divām zālēm un 600 skatītāju vietām. 1955. gadā atklāj atjaunoto tiltu pār Lielupi. 1957. gadā Raiņa parkā atklāj pieminekli Tautas dzejniekam Rainim. 1958. gadā Jelgavā dzīvo 36300 iedzīvotāju. |
1958-1967
|
| 1958. gada 19. martā Latvijas Televīzija demonstrē pirmo ziņu raidījumu “Panorāma”. 1959. gadā tiek aizliegti LĪGO svētki. 1959. gadā Latvijas “nacionālkomunistu” piedāvātās reformas tautsaimniecībā cieta neveiksmi. 1959. gadā Latvijā bija nedaudz vairāk par 2 miljoniem iedzīvotāju, pamatnācijas īpatsvars Rīgā tikai 45%. 1959. gadā ar uzvaru PSRS čempionātā aizsākās TTT uzvaru epopeja. 1961. gadā sāka celt Pļaviņu HES. 1962. gadā pabeidza maģistrālā Dašavas gāzes vada būvniecību. Atbilstoši Padomju Savienībā pasludinātajam kursam par forsētu ķīmiskās rūpniecības attīstību 60. gadu sākumā Daugavpilī, Olainē, Valmierā u. c. tiek uzcelti ķīmiskās rūpniecības kombināti, ievests papildu darbaspēks. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā Latvijas literatūrā ienāca jauni autori, kuri noteica Latvijas literatūras turpmāko virzību – Vizma Belševica, Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Ārija Elksne, Visvaldis Lāms, Gunārs Priede u. c. 1967. gada oktobrī Latviju pārsteidza neredzēti stipra viesuļvētra, kas izpostīja Jūrmalas pludmali un sagāza kokus lielās platībās – aptuveni ¼ no visiem Latvijas mežiem. |
1959. gadā Jelgavas Centrālā kultūras nama dramatiskā teātra ansamblim piešķir Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra nosaukumu. 1962. gadā uzcēla Jelgavas Centrālo kultūras namu ( arh. Vold. Priednieks). |
1968 – 1977
|
| 1970. gadā Latvijas laukos dzīvoja 38% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet dažu gadu laikā lauksaimniecības intensifikācijas rezultātā to skaits samazinājās (mazāk par 30%). Laikā no 1959. līdz 1988. gadam latvieši ieņēma pēdējo vietu PSRS republiku pamattautību vidū absolūtā skaita pieauguma ziņā. 1973. gadā Rīgas “DINAMO” iekļuva PSRS augstākajā līgā un par Latvijas galveno sporta veidu kļuva hokejs. 70. gados pamazām izzuda veco laiku iezīmes – šaursliežu dzelzceļš, plostu virknes pa Daugavu un Gauju, ormaņi, bet laukos – zirgu pajūgi utt. |
1969. gada 12. janvārī gāzes noplūdes rezultātā LLA daudzdzīvokļu mājā Raiņa ielā 9 notika sprādziens ar cilvēku upuriem. 1970. gadā nodibināta Latvijas Mākslinieku Savienības Jelgavas organizācija. 1970. gadā Jelgavā dzīvo 55300 iedzīvotāju. 1972. gadā elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Jelgava. 1975. gadā atklāja mikroautobusu rūpnīcu RAF. 1975. gadā Jelgavas muzejam piešķir mākslinieka Ģederta Eliasa (1887 – 1975) vārdu. 1975. gadā Academia Petrina svin 200. gadadienu. |
1978 – 1987
|
| 1982. gadā ir uzņemta un sāk demonstrēt filmu “Ilgais ceļš kāpās”, kas pirmo reizi mēģina objektīvi atspoguļot mūsu valsts sarežģīto vēsturi 20. gadsimta vidū. 1984. gadā Latvijā ir 2 587 000 iedzīvotāju, no tiem 1 818 000 pilsētās, Rīgā – 875 400. 1985. – 1986. gadā, protestējot pret Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes celtniecību, sākās latviešu nacionālā ATMODA, kas noveda pie Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. 1986. gadā izveidojusies cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki-86” 1987. gada 14. jūnijā – 1941. gada deportāciju gadadienā – organizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. |
1980. gadā Jelgavā dzīvoja 68500 iedzīvotāju. 1986. gadā Jelgavas 2. vidusskolā tika atklāta Jelgavas Mākslas skola. 1987. gadā atklāts piemineklis gleznotājam, tautas māksliniekam Ģ.Eliasam (1887 –1975). |
1988 – 1997
|
| 1988. gada 8. – 9. oktobrī tika nodibināta Latvijas Tautas fronte (LTF), kas kļuva par noteicošo politisko spēku Latvijā. 1989. gada 7. janvārī tika nodibināta Internacionālā Darbaļaužu fronte (Interfronte), kas iestājās par Latvijas attīstību PSRS sastāvā. 1989. gada 23. augusts – Baltijas ceļš. Ar 1990. gada 15. februāri par oficiālo valsts simboliku atzina sarkanbaltsarkano karogu, 1921. gadā apstiprināto Valsts ģerboni un himnu “Dievs, svētī Latviju”. 1990. gada 4. maijā Latvijas Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1990. gada otrajā pusē Latvijā sākās denacionalizācijas process. 1991. gada janvāris – Barikāžu laiks. 1991. gada 21. augustā pieņemts konstitucionālais likums Par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas atjaunoja 1920. gadā pieņemtās Satversmes darbību. 1991. gada 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli. 1992. gada 19. martā sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas, tā tika pabeigta 1994. gadā. Skrundas radiolokācijas stacija likvidēta 1998. gadā. 1992. gada 7. maijā apgrozībā tika ieviesta pagaidu nauda – Latvijas rublis. 1993. gada 5. martā Latvijas rublis tika aizstāts ar pastāvīgu nacionālo valūtu — latu. |
1988. gada 8. maijā pie muzeja novietoja atrasto K. Jansona pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragmentu. Jelgavā izveidoja Tautas frontes nodaļu, sākās Atmodas kustība Jelgavā. 1988. gada 18. novembrī Academia Petrina tornī uz mūžīgiem laikiem pacēla Latvijas karogu. 1988. gadā vienai no jaunatklātajām mazajām planētām 1991 PE6 tika piešķirts senais pilsētas vārds – Mitau. 1988. gadā Jelgavā dzīvo 72280 iedzīvotāji. |
| 1989. gadā izveidota Svētbirzs – piemiņas vieta padomju represiju upuriem 1944. –1949.g. un piemiņas akmens pie kultūras nama “Rota”. 1989. gadā izveidota mūzikas grupa “Prāta vētra” (Brainstorm). 1990. gada 10. jūnijā tika atjaunota Jelgavas Latviešu biedrības darbība. 1990. gadā 1. septembrī Jelgavā sāka darbu Spīdolas skola – klasiskā ģimnāzija. 1992. gada 21. novembrī atklāts atjaunotais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. 1993. gadā notika Jelgavas Latviešu biedrības organizētais pasaules ceļos izklīdušo jelgavnieku salidojums. 1995. gadā Alunāna parkā ( bij. Jāņa kapos) atklāta piemiņas zīme Māteru Jurim (1845 – 1885). |
1998 – 2007
|
| 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika referendums par dalību Eiropas Savienībā. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās NATO. 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. |
1998. gada 18. novembrī Jelgavas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans pirmo reizi pasniedza jaundibināto Jelgavas pilsētas Goda zīmi – apbalvojumu par izcilu darbu Jelgavas labā. 1999. gadā Jelgavā notika pirmais Ledus skulptūru festivāls. 2000. gadā pēc hercoga Jēkaba kluba ierosmes atjaunots Hercoga Jēkaba laukuma nosaukums. 2002. gadā Valsts Heraldikas komisija apstiprina Jelgavas pilsētas ģerboni. 2003. gadā atklāts piemineklis Latvijas valsts pirmajam prezidentam, Jānim Čakstem (1859 – 1927). 2006. gadā pirmo reizi notika Jelgavas Smilšu skulptūru festivāls. |
2008 – 2018
|
| 2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojās eiro zonai. 2016. gada 1. jūlijā Latvija kļuva par OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) 35. dalībvalsti. |
2008. gada oktobrī Jelgavas domes deputāti apstiprināja nolikumu Par Jelgavas domes priekšsēdētāja Amata zīmi. 2012. gadā atklāja gājēju tiltu par Driksu, kam jelgavnieku balsojumā dots Mītavas vārds. 2013. gadā Brēmenes kuģubūvētavā Abeking & Rasmussen Vācijā ūdenī nolaida Latvijas jūras spēku flotiles patruļkuģi “Jelgava”. Tā kapteinis ir jelgavnieks Ritvars Ozols, kuģa krustmāte Inta Englande. 2015. gadā atklāja aktīvās atpūtas un izklaides vietu Pasta sala. 2016. gadā Jelgavai piešķīra lielo pilsētas ģerboni. |
