Jelgavas muzejs
Jelgavnieku HARBINĀ izcīnītais kauss, medaļa un goda raksts
Februārī turpinām iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar unikāliem muzeja priekšmetiem un to stāstiem.
Šoreiz kārta kaut kam saistītam ar ledu, sniegu, ziemu un konkursiem, jo 2023. gada februārī Jelgavā atkal norisināsies kārtējais Ledus skulptūru festivāls. No mamutu laikiem, kad valdīja bargs klimats un aukstums, ielūkosimies 21. gadsimta 2011. gadā.
No JVMM Krājuma dzīlēm februārī tiek eksponēti 3 savstarpēji saistīti priekšmeti – kauss, goda raksts un medaļa par Latvijas ledus tēlnieku izcīnīto godalgu 2011. gada Harbinas Starptautiskajā Ledus un sniega skulptūru festivālā Ķīnā.
Harbinas Starptautiskais Ledus un sniega skulptūru festivāls ir viens no pasaulē lielākajiem ledus un sniega mākslas notikumiem, kas kopš 1985. gada ik ziemu pulcē tūkstošiem mākslinieku no visas pasaules.
Festivāla laikā norisinās vairāki vietējas un starptautiskas nozīmes konkursi. Latvijai no tiem būtiskākie ir divi – Starptautiskais Sniega skulptūru konkurss un Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, jo tieši šajos konkursos Latvijai ir savi pasaules čempioni.
Festivāla noteikumi paredz, ka katrā kategorijā tiek izvēlēts viens pirmās vietas ieguvējs, divi otrās vietas ieguvēji un trīs trešās vietas ieguvēji. Mākslinieki var strādāt individuāli vai komandās. Ledus skulptūru konkursā komandā var būt ne vairāk kā divi cilvēki, bet sniega skulptūru var veidot pat četru cilvēku komanda. Katrai komandai tiek piešķirts noteikta izmēra ledus vai sniega klucis, no kura nepilnu triju dienu laikā, izmantojot dažādus instrumentus un tehnikas, ir jāspēj uzburt mākslas darbs – kāds brīnums.
Ziema Harbinā tradicionāli ir barga, tāpēc tieši šī pilsēta izvēlēta par mājvietu grandioziem sniega un ledus veidojumiem. Arī izejmateriālu te netrūkst. Ledus tēlniekiem tiek piegādāts no blakus esošās Songvā upes, kur tas ir tīrs un kristāldzidrs, jo upe parasti aizsalst ļoti lēni.
Latvijas mākslinieki uz Harbinu pirmo reizi devās 2006. gadā, taču pirmo godalgu Latvijai 2011. gadā ieguva Kārlis Īle un Mintauts Buškevics, ledū attēlojot stāstu par Alisi Brīnumzemē.
2012. gadā Latvijas mākslinieku komanda mājās atveda divas godalgas. Kārlis Īle ieguva otro vietu Ledus skulptūru konkursā ar kompozīciju “Dzīves grāmata”. Savukārt Sniega skulptūru konkursā par vislabāko tika atzīts darbs “Sapņotāji”, ko veidoja Kārlis Īle kopā ar Agnesi Rudzīti-Kirillovu un Maiju Punculi.
2015. gadā Latvija arī piedalījās šajā festivālā, turklāt toreiz bija pienākusi Latvijas Prezidentūra ES Padomē. Vienlaikus tā arī bija iespēja iedvesmot Eiropu un pasauli ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu. Interesanti, ka arī 2015. gadā Harbinā par ledus skulptūru festivāla uzvarētājiem tika atzīta Jelgavas mākslinieku komanda, kas pārstāvēja Latviju kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti.Sniega skulptūru konkursā Latvijas komanda ar darbu „Iekšējās robežas’’ izcīnīja uzvaru, bet, startējot Ledus skulptūru konkursā, Latvijas komanda sadalījās divās atsevišķās komandās – Kārlis Īle un Mintauts Buškevics ar darbu „Lietus suns’’ izcīnīja sudraba medaļu, bet Ainars Zingniks un Maija Puncule par darbu „Sēņotāji” saņēma pateicības rakstu.
2016. Interesants fakts. Masu kāzas ledainā gaisotnē, ledus peldes u.c.
2016. gadā festivāls tika oficiāli atklāts otrdien, 5. janvārī, tas turpinājās mēnesi – līdz 5. februārim. Masu kāzas ir daļa no gadskārtējā Ķīnas Starptautiskā ledus un sniega skulptūru festivāla. 2016. gadā 20 grādu salā notika masu kāzas. Gredzenus toreiz mija 15 pāri no Ķīnas un Ukrainas. Paralēli tam programmā bija vēl tādi notikumi kā tradicionālā ledus pelde, izrādes, mūzikas šovi, kā arī sniega meistaru sacensības. Uzvaras laurus šajā festivālā tāpat kā iepriekšējos gados plūca arī Latvijas pārstāvji.
Palūkojoties vēsturē, jāpiemin, ka 19. gs. beigās un 20. gs.1. pusē Harbina bija visai kosmopolītiska un atvērta pilsēta, kurā dzīvoja daudzi Krievijas impērijas pilsoņi, te dzimis vai dzīvojis ne viens vien latvietis. Toreiz un pat japāņu okupācijas laikā līdz 1945. g. septembrim Harbinā nereti līdzās izkārtnēm un uzrakstiem ķīniešu valodā bija teju tikpat daudz līdzīgu krievu valodā. Daudzi cilvēki pēc boļševiku apvērsuma meklēja glābiņu Krievijā un emigrācijas gaitās nonāca Harbinā (tostarp ne mazums latviešu).
2023. gads
Šogad, kā ziņo Latvijas masu mediji, 25. janvārī Ķīnā uzstādīts jauns valsts aukstuma rekords. Ķīnas Tautas Republikas ziemeļu daļas pilsētā Mohē termometra stabiņš bija nokritis līdz mīnus 53 grādu atzīmei pēc Celsija skalas. Šī pilsēta atrodas Ķīnas Ziemeļos vistuvāk Krievijas Federācijas robežai, apmēram 830 km no Harbinas. Mohē ir viena no retajām vietām Ķīnā, kur valda subarktiskais klimats.
Par šādu temperatūru Jelgavas iedzīvotāji var vien sapņot. Mūsu ledus skulptūru festivāls droši vien noritēs plus grādos. Latvijā aukstuma rekords – mīnus 43,2 grādi – reģistrēts tālajā 1956. gadā.
VĒLAM VEIKSMI TĒLNIEKIEM, PRIECĒJOT SKATĪTĀJUS!
Aldis Barševskis,
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja
galvenais krājuma glabātājs
Kauss, medaļa ,goda raksts
JVMM 35512 ; 35513; 35514
Foto:
