Krustveida piekariņš

2. att. Pēc restaurācijas (averss).

3.att. Pirms (reverss).

4.att. Pēc (reverss).

Piekariņš nācis no Ciemaldes kapulauka (Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts; pie Ciemaldes kapsētas) 24. kapa. Kapulauks tiek datēts ar 9.-13. gs. Tas atrodas apmēram 1 km uz austrumiem no Vedgu apmetnes, kas, iespējams, varētu būt bijusi kapulaukā apbedīto dzīvesvieta.[1]

5.att. Ciemaldes kapulauks pirms izrakumiem (pēc Boy, C. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute Zeemalden in Kurland. (Separatabdruck aus dem Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1895). Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 1896. S. 6.).

Kapulauku atklāja nejauši, kad 1881. gadā tika veikti esošās Ciemaldes kapsētas paplašināšanas darbi. Rokot grāvi, kā arī jaunas kapu bedres, tika uzieti cilvēku kauli un senlietas. 1895. gadā Karls Bojs (Karl Boy) veica izrakumus uz austrumiem no kapsētas. Izrakumos tika atsegti 27 apbedījumi. Bojs secināja, ka Ciemalde bijusi Upmales zemes sastāvdaļa, ko apdzīvojuši latvieši. Izrakumos iegūtās senlietas nonāca Kurzemes Provinces muzejā (KPM), bet vēlākos laikos izkaisītas pa dažādu muzeju kolekcijām. Atsevišķi priekšmeti joprojām glabājas KPM mantiniekā – Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

6.att. Ciemaldes kapulauka plāns ar atsegtajiem apbedījumiem (pēc Boy, C. S. 7.).

24. kapā atrastais mirušais bijis 65 cm dziļumā, un kapā orientēts DR-ZA virzienā, galva pagriezta pa labi. Skeleta garums – 171 cm. Virs mirušā krūtīm atrastas koka, iespējams, zārka paliekas. Kauli un kapa inventārs bija stipri bojāts. Bez aplūkotā krustveida piekariņa mirušajam līdzi doti vēl citi priekšmeti (bronzas pakavsakta, pincete, 2 atslēdziņas, zila stikla pērlītes u.c.). Spriežot pēc kapa piedevām, kā arī Boja novērojumiem, varētu domāt, ka šis ir sievietes kaps.[2]

7.att. XXIV kapa inventārs (pēc Boy, C. Tafel. VIII).

Krustiņš darināts lējuma tehnikā no bronzas, ar reljefu, pret krusta centru simetrisku ornamentu abās pusēs. Krusta galu un centra daļu rotā reljefi apļi, bet krusta līniju iezīmē horizontāls reljefs ornaments. Starp krusta galiem un centru izvietotas savienotas cilpiņas, veidojot ažūru 12 apļu zīmējumu. Piekara aizmugurējā daļā, uz kuras manāmas lielākas nolietojuma pazīmes, saglabājušās arī organiskas dabas paliekas, iespējams – asinis. Tā kā priekšmets nācis no apbedījuma, ļoti iespējams, ka organika tur nonākusi, mirušajam sadaloties, vai arī var būt, ka nelielais krustiņš stāsta par traģiskiem apstākļiem, kādos tā īpašnieks gājis bojā… Kas attiecas uz piekariņa nozīmi, tā joprojām nav skaidra un obligāti neliecina par nēsātāja piederību kristietībai. Krusta simbols bija plaši izplatīts vēl pirms kristietības ienākšanas, bet arī tad, kad vietējie iedzīvotāji jau bija dzirdējuši evaņģēliju, kristīgā simbolika tika izmantota sinkrētiskā (līdzās krustiņam redzami arī pagāniskie simboli) vai arī tīri dekoratīvā veidā. Par konkrētā piekariņa dekoratīvo nozīmi valkātāja apziņā varētu liecināt fakts, ka vairāk nogludināta tikai viena priekšmeta puse, jo piekariņš nēsāts virs apģērba, kas nesaskan ar kristīgajiem priekšstatiem par krustiņa nēsāšanu. Apskatāms muzeja ekspozīcijā! Restaurācijas darbus vadīja: metāla izstrādājumu restauratore-meistare Ieva Baļļa. Zenta Broka-Lāce, muzeja speciāliste   [1] Graudonis, J. Vedgu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1976. gadā. Grām.: Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 1977. 37.-39.lpp. [2] Boy, C. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute Zeemalden in Kurland. (Separatabdruck aus dem Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1895). Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 1896. S. 20., Uebersicht des Grab-Inventars.