|
Meistars G.I.
Grobiņas kurpnieku cunftes kauss (Willkommpokal). 1801. Sudraba kalums, augstums 26,5 cm, pamatnes diametrs 11,5 cm.
JVMM 17849/1.
Atradies KPM C zālē (Etnogrāfija) Kurzemes amatnieku nodaļā.
Gar kausa augšējo malu četras reljefas pērtiķu galvas ar mutē ievērtiem riņķīšiem piekariņu piestiprināšanai. Uz kausa pamatnes un vidusdaļā viļņveida svītrots gravējums. Zem vidusdaļas gravējuma zābaka un kroņa attēls, blakus septiņi uzvārdi un gadskaitlis AN[N]O 1801. Zudis vāks ar karodznieka figūriņu.
Saglabājies piekars (JVMM 17849/2) ar meistara A. Malahovska vārdu (A. Malachowsky / 1818).
Priekšmets atgūts kā dāvinājums 1982. g. 2. jūlijā.
|
|
Hinrihs Pēmellers (Hinrich Pöhmöller, darbojies 1652–1699).
Grobiņas kurpnieku cunftes kauss (Willkommpokal). Liepāja, 1681. Alvas sakausējums, augstums (ar vāku) 50,5 cm, pamatnes diametrs 12,4 cm.
JVMM 80.
Atradies KPM C zālē (Etnogrāfija) Kurzemes amatnieku nodaļā.
Uz kausa divās rindās paplatinājumos reljefas aunu galvas piekariņu piestiprināšanai. Cilindra vidū iegravēta amata emblēma, kas pārdala uzrakstu: DIESER. WILKÖM. GEHÖRET DEM / AMPT DER SCHUMACHER / ZV: IN: GROBIHN / ANNO / 1681 (Šis kauss pieder Grobiņas kurpnieku amata brālībai / 1681. gads). Vāks ar izteiktu pacēlumu, sešiem balustriem, uz kuriem jumts ar zvanveida pacēlumu, kuru rotāja dekoratīvā karodznieka figūriņa (zudusi 1931. gadā). Pamatnes apakšpusē viena pilsētas un divas meistara zīmes.
Kausam sākotnēji bijuši astoņi 18.–19. gs. sudraba piekari, no kuriem saglabājušies divi.
Priekšmets atgūts 1952. gadā.
|
ATTĒLA NAV, PRIEKŠMETS RESTAURĀCIJĀ
|
Andreass Šeimans (Andreas Scheymann, darbojies 1738–1769).
Jelgavas atslēdznieku, kalēju un ieroču meistaru cunftes kauss (Willkommpokal). Jelgava, 1760. Alvas sakausējums, augstums h 45 cm, pamatnes diametrs 14,5 cm.
JVMM 85.
Atradies KPM C zālē (Etnogrāfija, Kurzemes amatnieku nodaļā.
Uz kausa iegravēta cunftes emblēma rokaju ierāmējumā ar uzrakstu: DIESES / WAPFEN / IST NACH / DENN / HOCH / FIRSTLICH: / SCHRAGEN / GERICHTET (Šis ģerbonis atbilst hercoga šrāgām). Apkārt emblēmai amatnieku vārdi: GEORGE WARPLIN als AELTERMANN / ALS Unparteische / Gerichtlich / bestoettigte / beysitzers. / JOH: LÜDWICH BARTSH / JOH: DIDRICH SCHMIDT / JOH: HEINRICH MOTZ als JUNG MEJSTER / 1760.
Gar kausa augšējo daļu iegravēti dzejas panti:
So habe grossen danck
Hochedles ampts Gericht
das dieses Urthel sprach
und unsre Schrägen schitzt
nun trincket all hieraus
und lebt in fried und ruh
Wer dieses oben liest
der sprech hier Amen zu
(Liels paldies viscēlākai tiesai, kas pasludināja šo spriedumu un tiesāja mūsu grēciniekus. Tagad dzeriet no tā un dzīvojiet mierā un klusumā. Kurš lasa šo augstāk rakstīto, lai saka Āmen).
Kausa vāks ar Atēnas figūriņu.
Pamatnē viena pilsētas un divas meistaru zīmes.
Priekšmets atgūts 1952. gadā.
|
|
Piemiņas ķelle, lietota rekonstruējamā Jēkaba kanāla pamatakmens iemūrēšanā 1820. g. 27. maijā (8. jūnijā). Jelgava, 1820. Dzelzs, 13 x 14 cm.
JVMM 402.
KPM XI 4. Heinriha fon Ofenberga (Heinrich von Offenberg, 1752–1827) dāvinājums (1821). Atradies KPM C zālē (Etnogrāfija) Varia & Curiosa nodaļā.
Pirmos simboliskos kaļķus būvbedrē iemeta Kurzemes gubernators Emanuels fon Štaneke, vicegubernators Martins fon Batāls, būvkomitejas locekļi Heinrihs fon Ofenbergs, Frīdrihs fon Vetbergs, Johans Frīdrihs fon Reke, kolēģijpadomnieks fon Bīnenštams un rātskungs Raps, kā arī inženierkapteinis grāfs Serefiori un hidrotehniķis fon Ašmors.
Uz lāpstas iegravēts teksts: Bau am Jacobus Canal / Mitau den 27sten May 1820 (Jēkaba kanāla izbūve / Jelgava, 1820. g. 27. maijā).
Ķellei zudis sudrabojums un rokturis.
Priekšmets atgūts kā pirkums no privātpersonas 1956. g. 27. septembrī.
|
|
Ferdinands Vilhelms Zīdavs (Ferdinand Wilhelm Sydow, 1721–1770).
Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda (1517–1587) un hercogienes Annas (1533–1602) dubultportrets. 1762. Koks, eļļa, 59 x 94 cm.
JVMM 6716.
KPM II 9. Johana Kristofa fon Ditmera (1791–1824) dāvinājums (1818). Atradies KPM Hercogu zālē.
Virs attēliem uzraksts: Gotthard Kettler, letzer Herr-meister von Lieffland und erster Hertzog zu Curland, Liffland, und Semgallen, gestorben Ao 1587. d. 17. May (Gothards Ketlers, pēdējais Livonijas mestrs un pirmais Kurzemes, Livonijas un Zemgales hercogs, miris 1587. gada 17. maijā); Anna, geborne Herzogin von Mäcklenburg, vermählte Hertzogin von Curland, gestorben Ao 1602. den 4. July (Anna, dzimusī Mēklenburgas hercogiene, laulāta Kurzemes hercogiene, mirusi 1602. gada 4. jūlijā).
Glezna ir kopija 17. gs. sākuma hercogu laulātā pāra epitāfijai no Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas (iznīcināta 1944. gadā), kura savukārt tapusi pēc nezināma mākslinieka 1584. g. dubultportreta, kas mūsdienās atrodas privātkolekcijā Hofeštates pilī Vācijā.
Priekšmets atgūts kā dāvinājums 1973. g. 14. februārī.
|
|
Nezināms mākslinieks.
Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba (1610–1682) un hercogienes Luīzes Šarlotes (1617–1676) dubultportrets. 17. gs. vidus. Misiņš, tempera, 69 x 54 mm (ovāls), 63 x 50,5 mm (ovāls).
JVMM 20466.
KPM II 44. Fon Bistrama kunga dāvinājums (16.06.1820). Atradies KPM Hercogu zālē.
Abiem attēliem pie pleca gads: 1643.
Medaljona aizmugurē abās pusēs iegravēts uzraksts: Jacobus / Herzog zu Curland / gebohren 1609. trat / die Regierung an 1643:. und Starb 1682. / Beyderseits gemahlen / worden als Brautpaar / 1643: (Kurzemes hercogs Jēkabs, dzimis 1609. gadā, kāpa tronī 1643. gadā un mira 1682. gadā. Abas puses attēlotas kā saderinātais pāris 1643. gadā);
Lovisa Charlotta / Gemahlin Herzogs Jacob: Churfüstliche Branden. / burgsche Prinzessin Georg / Wilhelms Tochter Geboren / 1617 den 3 Sept: Vermählt / 1645. Starb 1676 / den 18. August: (Luīze Šarlote, Kurzemes hercoga Jēkaba sieva, Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meita, dzimusi 1617. g. 3. septembrī, laulājusies 1645. gadā, mirusi 1676. g. 18. augustā).
Lai gan uzraksti apgalvo par abu miniatūru izgatavošanu 1643. gadā, tās tapušas vēlāk, par prototipiem, iespējams, ņemot Johana Hermana un Matiasa Cvičeka gravīras pēc 1643. g. gleznotiem oriģināliem. Uzraksts medaljona aizmugurē iegravēts ne ātrāk par 18. gs. sākumu.
Dubultportrets kalpoja par prototipu Jozefa Dominika Ēksa 1836. gadā gleznotiem Jēkaba un Šarlotes portretiem, kuri pirms Otrā pasaules kara arī atradušies KPM; to krāsainās reprodukcijas publicētas J. Juškevica grāmatā “Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē” (Rīga, 1931).
Priekšmets atgūts kā dāvinājums 1984. g. 19. jūlijā.
|
|
Academia Petrina lielais zīmogs. 1775. Misiņš, augstums 19 cm, diametrs 5,2 cm (vidusdaļā 5,6 cm).
JVMM 90.
Jelgavas guberņas ģimnāzijas deponējums. Atradies KPM Hercogu zālē.
Zīmogā iegravēts templis ar kupolu un 6 kolonnām, tam priekšā hercoga heraldiskie dzīvnieki – Kurzemes lauva un Zemgales briedis. Virs tempļa puslokā lenta ar uz uzrakstu: Palladi et musis (Aizsardzībai un mūzām).
Zīmogs kopā ar simboliskām akadēmijas zelta atslēgām, akadēmijas dibināšanas aktu, statūtiem un matrikulu grāmatu tika izmantots Academia Petrina atklāšanas ceremonijā 1775. g. 29. jūnijā.
Priekšmets atgūts 1952. gadā.
|
|
Tobiass Heincs (Tobias Heintz, 1589–1653).
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas lasāmpults. Jelgava, 1617. Ozolkoka griezums, intarsija, 166 x 106 x 65 cm.
JVMM 35408.
Atradusies KPM F zālē (Baznīcu lietas).
Hercoga galma kokgriezēja T. Heinca darinātā lasāmpults sākotnēji lietota Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā. 1886. gadā tā tikusi eksponēta Jelgavas Kultūrvēsturiskajā izstādē, pēc kuras deponēta Kurzemes Provinces muzejam.
Pults priekšpusē intarsijas tehnikā uzraksts: TOBIAS HEINTZ F[ürstlicher] G[naden] HOF DISCH / LER HAT DAS POLBET ZVR ER / RE GOTTES VERERET (Tobiass Heincs, no hercoga žēlastības galma galdnieks, Dievam par godu veltījis šo pulti), ainas no Vecās Derības: “Īzaka upurēšana”, “Tēva izārstēšana”, “Tobija saderināšanās ar Sāru” (nav saglabājusies).
Aizmugurē intarsēts autora pašportrets, uzraksts: DA ICH 1617 ZALT / WAR ICH 27 IAR ALT (Kad es atzīmēju 1617. [gadu], biju 27 gadus vecs); citāts no Vecās derības Tobija apokrifa: INS ENGELS GLEI[T] / TOBIAS REIST / DEN GROSEN FISCH / AM PHRAT ZEREIST / DEN FROMEN GOT / SEIN SCHVTZ BEW / KOMPT HEIM SEIN / ELTERN HOCH ER / FREVT DAS GSICHT / DEM VATER WIDER / GEIT SEI FROMB / GOT WENDT DIR / ALLES LEIT.
Pultij zudusi apakšējā daļa ar platformu un diviem pakāpieniem, kas aizstāti ar mazāku platformu.
Otrā pasaules kara laikā lasāmpults izvesta uz Vācijas okupēto Polijas teritoriju, pēc kara iekļauta Lielpolijas muzeja krājumā un līdz 2011. g. tikusi eksponēta Poznaņas Nacionālajā muzejā (Muzeum Narodowe w Poznaniu).
Priekšmets atgūts 2012. g. 1. martā restitūcijas ceļā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas starpniecību, pamatojoties uz Ministru kabineta 2003. g. 16. septembra noteikumiem Nr. 526 “Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtība”.
|
|
Vincents Smakausks (Vincentas Smakauskas, 1797–1876).
Kapitulācija pie Vilagošas 1849. g. 1./13. augustā. Varšava, 1850. Audekls, eļļa, 210 x 270 cm.
JVMM 39384.
KPM II 147. Pēc grāfa Frīdriha fon Rīdigera testamenta (1856). Atradusies KPM G zālē (Gleznas, statujas un antikvitātes).
Glezna attēlo 1848.–1849. g. Ungārijas revolūcijas apspiešanas kulmināciju: 1849. g. 1. (13.) augustā pie Vilagošas ciema Transilvānijā (mūsdienu Širija Rumānijā) 30 tūkst. liels ungāru nacionālais karaspēks Artura Gergeja (Artúr Görgei, 1818–1916) vadībā kapitulēja 50 tūkst. lielajam Krievijas impērijas korpusam, ko komandēja jelgavnieks ģenerālis grāfs Frīdrihs fon Rīdigers (Friedrich Alexander von Rüdiger, 1783–1856).
Lai atzīmētu šo notikumu, 1850. gadā Varšavā Rīdigers pasūtīja batālijas gleznu lietuviešu izcelsmes māksliniekam V. Smakauskam. Pēc Rīdigera nāves sakarā ar viņa testamentu 1856. gadā tā tika dāvināta Kurzemes Provinces muzejam. Gleznai bijis grezns zeltīts rāmis ar ģerboņiem, stilizētiem kara atribūtiem, kā arī ungāru un krievu karavīru koka figūrām.
Otrā pasaules kara laikā glezna bija pazudusi. Padomju laikos tā atgūta no muitas un ilgus gadus glabājās salocīta, kā rezultātā daļēji zudis gleznojums.
“Vilagošas kapitulācijas” konservēšana un restaurācija ilga no 2008. līdz 2018. gadam, un KPM 200 gadu jubilejas izstādē 2018. g. janvārī tā beidzot tika eksponēta muzeja apmeklētājiem.
|
|
Nezināms tēlnieks.
Pavasara alegorija. 19. gs. Ģipsis, diametrs 52 cm.
JVMM 3883.
Atradusies virs KPM lielajām kāpnēm.
Medaljona kompozīciju veido trīs figūras: centrā sieviete ar atkailinātām krūtīm, kurai abās pusēs bērni. Kreisajā pusē bērnam rokā ziedu vītne; labajā – rokās trauks, kam pāri šļācas ūdens. Fonā divas bezdelīgas.
Priekšmets atgūts 1969. g. 4. decembrī kā dāvinājums.
Mūsdienās atrodas muzeja darbinieku darba telpā.
|
