Lāčpleša Kara ordeņa kavalieris Jānis Berris

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Berris

Jānis Berris piedzima 1897. gada 29. janvārī Jelgavā, mācījās Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam, evakuējoties no Latvijas, viņš mācījās un pabeidza Pēterpils (Petrograda, Sanktpēterburga) 6. ģimnāziju. Līdz brīdim, kad viņš atgriezās Latvijā, pēc LKOD anketā sniegtajām ziņām par sevi dzīvojis Petrogradā un visticamāk, ka Latvijā atgriezies 1918. gada beigās vai 1919. gada sākumā. Jānis Berris brīvprātīgi iestājies Latvijas bruņotajos spēkos 1919. gada 28. februārī, varoņdarbu viņš veica 1919. gada 30. maijā ar izlūku gājienu un uzbrukumu Silenieku mājām Pededzes upes krastā.

Viņa pieteikumā uz apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeņa 3.šķiru rakstīts:

“4. Valmieras kājnieku pulka II rotas medicīnas feldšeris brīvprātīgais kareivis – medicīnas students (apraksta veidošanas laikā viņš jau studēja LU Medicīnas fakultātē, sīkāk par medicīnas nozares attīstību Latvijā stāstā par Paulu Jēgeru) Jānis Kārļa d. Berris par sekojošos varoņdarbu: 1919. gada 30.maijā iepriekš tai dienā noejot ap 40 km ieņemta Kalnamuiža un tā kā aiz liela noguruma, jau vakaram uznākot nav iespējams tālāk doties, tad ar pulka komandiera piekrišanu kapteiņa Zīles vadībā 28 brīvprātīgie, to skaitā arī Jānis Berris uzņēmās lielinieku vajāšanu. Apbruņojošies vienīgi ar šautenēm un divas mašīnlentas līdzi ņemot, dziļā nakts tumsā mūsu izlūki devās no Kalnamuižas caur Liteni, pārbrienot pavasarī Pededzes upi, pret Silenieku mājām ar kauju tās ieņem un sagūsta vairākus lieliniekus ar to pārraujot lielinieku fronti. Jau vairāk kā 20 klm. Nogājuši dodas un pēc vairāk kā 10 klm. nonāk pie Meža kroga, kur mežsarga mājās uzdūrās uz lielinieku bateriju ar 200 vīru lielu aizsargu daļu un baterijas apkalpi. Lai gan ar desmitkārtīgi lielāku un apbruņotu pārspēku līdz nāvei noguruši mūsu brīvprātīgie neapjūk, bet izmetot dažas roks granātas ar pēdējiem spēkiem metas durkļu cīņā spēcīgu urrā saukdami. Šeit durkļu cīņā dodoties stud. Berris izrāda sevišķu pārdrošību, neskatoties uz to, ka seko cīņu kauju biedri ar stipru urrā uz priekšu izskriedams, ielauzās lielinieku rindās līdz vienam lielinieku lielgabalam, kuru pašulaik tie taisās aizvest, sagūsta tā apkalpi un tādi saņem lielgabalu. Mūsu kopējo spiedienu neizturējuši, sakautie lielinieki, atstādami kritušos un ievainotos mūsu rokās pamet: 1 smago un 2 vieglos lielgabalus, 50 zirgus un 2 lauku virtuves, lauku aptieku, vairākus ratus, 14 telegrāfa aparātus, ap 20 (?) km garu telegrāfa vadu, 2 ložmetējus, daudz šauteņu u.c., bez tam 40 gūstekņus”.

Autors
Gints Putiķis
Direktores vietnieks zinātniskajā darbā