“Mitau” sertifikāts

Sertifikāts ievietots rāmītī un tā izmērs ir 29×20 cm. Muzejā minētais priekšmets nonāca 2009.gadā.

Pārējie 2 asteorīdi nosaukti “Kurland” un “Duna”, to sertifikāti nodoti citiem muzejiem.

Uzziņai – asteroīdu izmēri diametrā var būt no dažiem desmitiem metru līdz pat vairākiem kilometriem. Šo trīs mazo planētu (Kurland, Mitau Duna) diametrs ir aptuveni desmit kilometri, un tās ir pietiekami spožas, lai varētu ieraudzīt pat ar amatiera teleskopu. Pirmais asteroīds tika atklāts 1801. gadā, tam deva nosaukumuCerera. Tas joprojām ir lielākais atklātais asteroīds. Gan mitoloģijā, gan astronomu vidū valda minējumi, ka asteroīdi pamatā radušies, ejot bojā Saules sistēmas planētai Faetonam kādā kosmiskā katastrofā. Debesu mehānikas un gravitācijas aprēķini vedina domāt, ka tas, iespējams, tiešām noticis.

Mazo planētu “Mitau” līdzās ar vēl 2 citiem asteroīdiem atklāja beļģu astronoms, mazo planētu pētnieks Eriks Elsts (Eric W. Elst), kurš pirms tam vēl citai mazajai planētai Nr.16513 deva vārdu Vasks – par godu mūsdienu izcilajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam.

E.Elsts mazās planētas atklāja deviņdesmito gadu vidū Lasiljas (La Silla) observatorijā Čīlē. Pēc atklāšanas mazajām planētām Mitau, Kurland un Duna tika piešķirti kodi attiecīgi 1991 PE6, 1993 UB7 un 1996 HM13, un tās ieguva kārtas numurus 24709, 24794 un 23617. Tomēr vairāk kā desmit gadus šīs planētas bija bez sava vārda.

Saskaņā ar astronomijā iedibināto kārtību, mazajai planētai vārdu var piedāvāt persona, kas to atklājusi vai izrēķinājusi tās orbītu. Ņemot vērā E.Elsta interesi par Latviju un konkrētu vēsturisku notikumu – astronoma Š.Oteroša (Chappe d’Auteroche) pirms 250 gadiem veikto ekspedīciju no Francijas cauri Latvijai uz Sibīriju, lai novērotu Venēras pāriešanu pāri Saules diskam – beļģu astronoms ierosināja nosaukt trīs mazās planētas ar Latviju saistītos vārdos. Latvijas Astronomijas biedrība šādai iecerei piekrita. Astronoms uzrakstīja pieteikumu Starptautiskajai Astronomijas savienībai (IAU – International Astronomical Union), un pēc vairāku mēnešu izskatīšanas IAU nomenklatūras institūcijās jaunie nosaukumi tika apstiprināti.

Līdz šim ar Latviju saistīto mazo planētu sarakstā bija tieši 10 vārdu. Šobrīd to ir 13. No tām divas jau pārstāvēja ar mūsu valsti saistītus ģeogrāfiskus nosaukumus – 1284 “Latvija” (pirmais ar Latviju saistītais asteroīda nosaukums piešķirts 1934.gadā) un 1796 “Rīga”.

2009.g. februārī astronoms viesojās Latvijā un tā muzejā nonāca arī šis priekšmets. Rīgā 5.februārī LU ēkā tika rīkota preses konference un tajā piedalījās arī Kuldīgas novada muzeja, Daugavas muzeja un Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pārstāvji. Tā uz katru muzeju aizceļoja attiecīgais sertifikāts.

Jelgava ilgi bijusi pazīstama ar tās seno nosaukumu „Mitau”. Tagad ikviens jelgavnieks var būt lepns par to, ka šādā veidā ir atdzīvināts senais pilsētas nosaukums. Mazās planētas nodēvēšana par „Mitau” liecina par to, ka Jelgavas senais nosaukums būs pazīstams ne tikai Eiropā, bet arī debesīs un astronomu aprindās.

Mazo planētu starptautiskajā katalogā par “Mitau” ir šāds ieraksts angļu valodā: “(24709) Mitau = 1991 PE6      Mitau is the ancient name of the Latvian city of Jelgava.  It grew arounda fortress established by Livonian Knights in the thirteenth century.  In 1561 the city became the residence of the dukes of Courland.”Tulkojums: ““Mitau” ir sens Latvijas pilsētas Jelgavas vārds. Tā izauga ap Livonijas ordeņa bruņinieku 13. gadsimtā dibinātu cietoksni. 1561.gadā pilsēta kļuva par Kurzemes hercogu rezidenci”.Minētais teksts lasāms uz sertifikāta un blakus attēlota planētas orbīta Saules sistēmā Tālāk seko teksts par planētas orbītas īpatnībām – orbīta attēlota melnā krāsā, apriņķošanas periods ap Sauli  5,32 gadi un tās slīpumu pret ekliptiku, kas ir 2,6 grādi.  Sertifikāts izdrukāts 2008.g. 24.janvārī un attēlo asteroīda novietojumu minētajā datumā.

Jāpiebilst, ka šis muzeja krājuma priekšmets ir simbolisks saistībā ar Academia Petrina vēsturi – tās observatoriju un astronomiskajiem novērojumiem, kas Jelgavā aizsākās ap 1782. – 1783. gadu.  Jāteic, ka tolaik astronomiskās observatorijas bija visai reta parādība. Ap 1815. gadu pasaulē bija 96 un Krievijas impērijā 8 “urānijas tempļi” jeb observatorijas, kā tās toreiz poētiski mēdza saukt.

1783. gadā Jelgavas observatorijā tika izstrādāts pirmais zinātniskais darbs – pēc Saules meridionālā augstuma vairākkārtīgiem mērījumiem noteikts observatorijas ģeogrāfiskais platums. Šis atklājums tika publicēts Berlīnes astronomiskajā žurnālā “Astronomiskā gadagrāmata 1787. gadam” ar virsrakstu “Par Jelgavas ģeogrāfisko stāvokli līdz ar dažiem turpat veiktiem astronomiskajiem novērojumiem no matemātikas profesora Beitlera kunga”.

Šo notikumu pamatoti var uzskatīt par Jelgavas astronomiskās observatorijas dibināšanu.  Latvijas pirmās Observatorijas dibinātājs bija profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (1745 – 1811). Astronomiskie novērojumi Academia Petrina turpinājās līdz pat 1901. gadam. Kur palika astronomiskie instrumenti, nav zināms, bet pastāv hipotēze, ka tie glabājās ģimnāzijas ēkā līdz 1919. gadam, kad to nodedzināja bermontieši. Līdz ar to pirmā observatorija Latvijas teritorijā beidza pastāvēt.

Sasaistot pagātni ar tagadni, ar nožēlu jāatzīst, ka liela daļa Jelgavas iedzīvotāju nezina par Academia Petrina zvaigžņu lūkotavas kādreizējo eksistenci un tās astronomu rosīgo darbību. Viens no mūsu muzeja mērķiem ir informēt sabiedrību par mūsu pilsētas izcilo vēsturi, lai rosinātu jauno paaudzi darboties. Varbūt kādreiz mūsdienu skolēni kļūs par ievērojamiem astronomiem vai astrofiziķiem un atkal nesīs pasaulē Jelgavas vārdu. Aldis Barševskis galvenais krājuma glabātājs