Otrā pasaules kara – vācu armijas dzelzs bruņucepure

Bija laiki, kad bruņucepure nebija obligāta karavīra ietērps, bet bija laiki, kad tā kļuva ļoti aktuāla. 20.gs. sākumā vēl pirms Pirmā pasaules kara Eiropā un citur notikušie lokālie kari parādīja, ka ir ļoti lieli karojošo pušu dzīvā spēka zaudējumi, daudzi gājuši bojā no ložu un šķembu ievainojumiem galvā. Tādēļ Pirmā pasaules kara laikā nolēma, ka bruņucepures būs obligātas. 1915. gadā Hannoveres Tehniskā institūta doktors Frīdrihs Šverds un vācu landesvēra kapteinis doktors Augusts Bīrs sāka izstrādāt jauna tipa bruņucepures, un to variantu M16 kara laukā izmēģināja jau 1915. gada septembrī. Turpmāk darbs pie bruņucepuru uzlabošanas Vācijā netika pārtraukts un radās aizvien jauni varianti. Vēlāk tās tipiem bez gadskaitļa pēdējiem diviem cipariem (M16) tika pievienots pilns gadskaitlis, piemēram, M1917 utt. Starpkaru periodā pie bruņucepures pilnveidošanas procesā Vācijā pievērsa uzmanību ne tikai tās formai, bet arī svaram un materiālam. Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā vācu armijā tika veikta kārtējā plaša mēroga apbruņojuma modernizācija. Šīs modernizācijas ietvaros līdzšinējās M1935 un M1940 bruņucepures tika nomainītas ar M1942. Tā kā jaunā tipa bruņucepures izgatavošanā izmantoja daudz izturīgāka tērauda sakausējumu, tā nodrošināja karavīra galvas un kakla efektīvāku aizsardzību, kā arī tā bija rūpnieciski vieglāk ekspluatējama. Galvenais šīs ķiveres modernizācijā bija tas, ka ķiveres ielocītā, priekšējā naga vietā tika izgatavots taisni pārsedzošs nags. Tādējādi tika ekonomēts izgatavošanas materiāls, kas kara laikā bija ļoti svarīgi. Pārsvarā ķiveres izgatavoja zilganpelēkā krāsā, tomēr sastopamas arī melnā un tumši zaļā krāsā. Melnās ķiveres tika piešķirtas tankistiem. Visas ķiveres tika apdrukātas ar nacistiskās Vācijas simboliku, gan uz viena sāna, gan arī uz abiem sāniem. Biežāk sastopamā ir vairoga formā ērglis ar svastiku un arī Ķeizariskās Vācijas karoga krāsas (melns, balts, sarkans). Vecā tipa ķiveres nelikvidēja, t. i. nepārkausēja, bet izmantoja parādēs, tās arī tika piešķirtas armijas palīgdienestiem – inženieru, celtnieku un tamlīdzīgām vienībām. Bruņucepures M1942 kā kara sākuma, tā arī beigu posmā ražoja Trešā reiha teritoriju militārajās fabrikās līdz pat 1945. gadam. Ar šāda tipa bruņucepurēm Jelgavas ielās vācu okupācijas laikā 1941. – 1944. gadam staigāja vācu karavīri. Pēc Jelgavas kaujām krāsmatās varēja atrast pietiekami daudz dažādu bruņojumu, tostarp arī vācu bruņucepures.

Bruņcepure M 1942, krājuma nr.: JVMM 4586/2

Ķivere glabājas muzeja krājumā. Tai trūkst amortizācijas stīpas ar ādas oderi. ir mehāniski radīti bojājumi. Arī zaļā krāsa grūti nosakāma, nav saglabājies nacistiskās Vācijas simbols.

Materiālu sagatavoja Ivo Butkus

galvenais speciālists