Restaurētā petrolejas lampa

Līdz pat 19.gs. cilvēki risināja jautājumu, kā veiksmīgāk ieslodzīt liesmu kādā ierīcē. Senākās un vienkāršākās metodes bija trauki ar eļļu, kuros iemērkti auklas degļi. Šādas ierīces jau pazina un lietoja jau Antīkajā pasaulē.

Tomēr bija nepieciešami labāki apgaismojumu risinājumi. Vairākus gadsimtus atjautīgi prāti centās sameistarot lampas konstrukciju. Taču inženieru, zinātnieku un vienkārši talantīgu cilvēku darbs lēni virzījās uz priekšu. Viņu darbošanās bija empīriska, jo vēl nebija zināšanu par pašu galveno – vielu degšanas procesu. Nebija arī atklāta universāla, pietiekami lēta degviela, kas nodrošinātu ar spilgtu gaismu un lietošanas drošību. Iepriekš, plaši lietotā olīveļļa bija diezgan dārgs produkts un gandrīz nepieejama ziemeļu valstīm, tāpat tā nebija pietiekoši spilgta. Arī dzīvnieku taukiem un to maisījumiem bija savi trūkumi.

Jaunu degtspējīgu vielu meklēšana turpinājās. No 19.gs. 30.gadiem lampās sāka izmantot minerāleļļas. 1830.gadā Austrijas ķīmiķis K. Reihenbahs no sausa koka, kūdras un akmeņoglēm ieguva jaunu produktu, ko nosauca par “fotogēnu” (“dzimšanas gaisma” vai “gaisma”). 1850.gadā Vigenmans Vācijā ieguva eļļu no brūnoglēm, nosaucot vieglāko produktu arī par “fotogenomu”, smagāko – “solāriju” (“saules”). Naftas rūpnieki uzreiz saprata, ka petrolejas lampas nākotnē nodrošinās viņiem papildu ienākumus, līdz ar to viņi bija ne tikai ieinteresēti šādu produktu izstrādē, bet arī dažādi finansēja pētnieciskos darbus.

Desmitiem Eiropas uzņēmēju pieslēdzās petrolejas lampas konstrukciju izgatavošanā – Kumbergs, Tenenclers, Vāgners, Goldsmits, Merings, Filipss un daudzi citi. Taču pirmie petrolejas mēģinājumi ar eļļas lampām bieži vien beidzās ar neveiksmēm. Pirmās lampas bija ugunsnedrošas un neērtas lietošanā. Tomēr lampas bija ērtākas nekā sveces un sniedza arī spožāku gaismu. Vienas petrolejas lampas gaisma bija līdzvērtīga desmit svecēm. Galvenais bija dakts izmērs, jo no tās bija atkarīgs gaismas daudzums.

Beidzot 1852.-1853. gadā Jans Juzefs Ingnācijs Lukasevičs (1822.-1882. Galīcijas poļu uzņēmējs un izgudrotājs) un Jans Zehs (Zags) izgudroja pirmo drošo petrolejas lampas tipu – nākotnes masveida izstrādājuma paraugu.

Pirmās lampas prototips

1856. gadā Lukasevičs pie Jaslo uzcēla pasaulē pirmo naftas pārstrādes rūpnīcu. Tika izstrādāti vairāki petrolejas lampu veidi – ar degļa sistēmu, kapilāro un kvēlspuldžu sistēmu.

A att. – lampa ar degļa sistēmu, B – ampa ar kapilāro sistēmu, C – kvēlspuldžu lampa

Petrolejas lampas sāka zibenīgi izplatīties, un tika dibinātas neskaitāmas lampu darbnīcas un fabrikas Vācijā, Austrijā, Francijā, pēc tam Krievijā un ASV.

Klasiskā petrolejas lampa sastāv no metāla tvertnes, petrolejas, degļa, stikla, kas kalpo kā gaisa padeve/skurstenis, metāla karkasa tā aizsardzībai un gaisa regulatora. Jāatzīmē, ka petrolejas lampa nebija tikai priekšmets, kas apgaismo, bet arī rotāja interjerus. Bieži lampas bija dekoratīvi lietišķās mākslas paraugi. Laikmeta stila arhitektūrai, celtniecībai, mākslai bija milzīga ietekme uz petrolejas lampas izskatu. Atbilstoši mākslas stilam, mainījās arī izgatavošanas materiāli. Vienkāršākie ikdienas darinājumi varēja būt gatavoti no dzelzs un bronzas, greznākie no sudraba un pat zelta. Lietoja arī dažāda veida krāsainu stiklu ar matējumiem, ornamentāliem slīpējumiem, arī marmoru un porcelānu. Lampas papildināja ar dekoriem -atdarināja lapas, augus, ziedus, tauriņus, putnus. Dažāda veida gaismekļi ir saglabājušies līdz mūsdienām, un starp tiem ir arī unikāli mākslas darbi.

Muzeja foto

Lampas bija pieprasītas līdz pat II pasaules kara beigām, kad resursi bija ierobežoti un infrastruktūra sagrauta. Kulminācija petrolejas lampu lietošanā sasniedza 1920. gadā. Pēc tam tās arvien vairāk sāka aizstāt gāze un elektrība, lai gan ilgu laiku dzelzceļnieki tās lietoja kā signālierīces.

Šodien zināšanas, par petroleja lampu uzbūvi, detaļām un lietošanu, ir zudušas. Jautājumi rodas tad, kad šāda lampa parādās redzeslokā. Šo skaisto petrolejas galda lampu muzejam dāvināja privātpersona. Lampas detaļas ir labā stāvoklī, izņemot iekšējo stikla aizsargkupolu, kas ir ieplīsis un ar atdalītu stikla lausku. Lampai tika veikta neliela restaurācija – notīrītas stikla detaļas, ielīmēta stikla lauska, un uz dzelzs pamatnes vienas puses atsegts oriģinālais krāsojums – zelta krāsas imitācijas slānis.

A att. – pirms restaurācijas, B att. – pēc restaurācijas.

Lampa sastāv no dzelzs pēdas, kas ir izlieta no formas un krāsota. Uz pēdas nostiprināta klasiska kolonna, virs kuras nostiprināts zaļa stikla kupols. Uz eļļas padeves un regulēšanas degļa sistēmas novietots vertikāls, caurspīdīgs degļa aizsargkupols, tam pāri uzlikts dekoratīvs stikla kupols. Dekoratīvais kupols gatavots no dzeltena, matēta stikla ar viļņveida malām. Stiklā iestrādāti palmu lapu motīvi, kas ir izcelti ar baltu matētu stiklu.

Dzelzs pamatnes reljefs pārklāts ar biezu sudraba imitācijas krāsu. Krāsa iedzeltējusi, ar netīrumu slāni. Krāsa noklāja arī zilās pamatnes sānus. Zem sudraba imitācijas krāsas konstatēts oriģinālais krāsojums – zelta imitācijas krāsa, kas ir plāna un vietām zudusi.

Zaļā kupola iekšpusē uzkrājies biezs, brūns slānis ar sabiezinājumiem, kas varētu būt petrolejas paliekas.

A att. – pirms kupola attīrīšanas, B att. – pēc attīrīšanas, C att. – pamatne pirms pārkrāsojuma, D att. – ar pārkrājusoma.

Iekšējais aizsargkupols augšgalā ieplīsis un ar atdalītu stikla fragmentu. Plīsums sastiprināts ar caurspīdīgu līmlentu. Augšdaļā uzspiests zīmogs, kas daļēji saglabājies. Var saskatīt lauru lapu vainaga fragmentus un burtu/zīmējuma līnijas. Mikroskopā saskatāms sudraba imitācijas krāsas slānis. Domājams, ka tas ir kupola ražotāja zīmogs.

Uz degļa sistēmas kontroles roktura, redzama ražotāja zīme. Zīmes pamatne melna, burtu faktūrās atrodama zelta imitācijas krāsas paliekas. Lampa ražota uzņēmumā HASAG – Hugo Schneider AG vai Hugo Schneider Aktiengesellschaft Metallwarenfabrik (vācu val.).

A att. – stikla kupols ar ražotāja zīmogs, B att. – zīmoga nozīmējumu, C att. – kupolu varianti, D att. – degļa rokturis ar rūpnīcas logo.

Rūpnīca dibināta 1863.gadā Leipcigā, Vācijā. No mazas manufaktūras ražotne laika gaitā izauga par lielu rūpnīcu ar filiālēm Dienvidamerikā, Āzijā un Austrālijā. Rūpnīcā ražoja galda lampas, pārvietojamās plītiņas, divriteņu apgaismojuma detaļas, misiņa loksnes un stieples utt. 1899.gadā kompānija ieguva jaunu nosaukumu – Hugo Schneider Aktiengesellschaft Metallwarenfabrik, vai saīsinājumā HASAG. Paplašinoties atvēra ražotnes arī Polijā. II pasaules kara laikā rūpnīcu pārņēma nacisti un tajā tika nodarbināti Polijas ebreji un citi ieslodzītie, kas kļuva par trešo lielāko piespiedu darba vietu Eiropā.

Pēc kara rūpnīca nonāca padomju ietekmes zonā. No 1949. gada HASAG patenti tika izmantoti valsts uzņēmumiem bijušajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (Austrumvācijā). Uzņēmums Mewa (VEB Metallwaren Leipzig) ražoja lieljaudas lukturus saskaņā ar HASAG dizainu. Zīmols tika pārtraukts 1974. gadā.

Rūpnīcas attēli

Domājams, ka šī lampa izgatavota laika posmā no 1899.-1910.gadam. Uz degļa sānu malas, kas ir no balta metāla, iespiesti vārdi krievu valodā – Полярная звезда – tulkojot- Polārā zvaigzne – ar sērijas nr. 15. Deglis ir vissvarīgākā izstrādājuma daļa – tas varēja būt ražots Krievijā, bet rezervuārs varēja būt izgatavots Vācijā. Tradīcija iezīmēt izgatavotājfirmas nosaukumu ar tās zīmogu raksturīga gan Krievijas, gan ārvalstu lampām.

Meklējot skaidrojumu, kāpēc lampai dots nosaukums “Polārā zvaigzne”, tika atrasti arī citi vienkāršāki lampu varianti ar šādu nosaukumu.

Interneta materiālos tika atrasta antikvariāta vietne, kas tirgoja ļoti greznu lampu, kas saucās “Polārzvaigzne”. Šī lampa, savukārt, izcēlās ar īpaši greznu dizainu. Īpašnieks vietnē skaidroja, ka šī lampa tikusi nosaukta Krievijas cara Aleksandra III un Nikolaja II jahtas vārdā Polārā zvaigzne.

Jahta uzbūvēta 1888.gadā. Jahtas interjera vajadzībām tika izgatavotas mēbeles un interjera priekšmeti, tai skaitā arī gaismekļi, kas izcēlās ar ieturētu greznību.Nav skaidrs, vai JVMM īpašumā esošais vienkāršākais lampas variants ir saistīts ar šo interjeru, vai arī vēlāk ražotā zīmola darinājums. Tāpat iespējams, ka muzeja lampa sakomplektēta no vairākām citu lampu detaļām.

A att. – “Polārzvaigzne” lampa (interneta resursi), B att. – uzraksts uz muzeja lampas degļa, C att. – lampa no jahtas “Polārzvaigzne”, D att. – jahta “Polārzvaigne”

Muzeja lampa rotāta ar dzeltenīgu dekoratīvu kupolu. Iespējams, ka lampas dekoratīvais stikla kupols nav šī komplekta daļa. Salīdzinot abus krāsainos stikla kupolus, redzamas rotājumu stilistiskas atšķirības un arī stikla krāsas atšķirības, kas tomēr nav noteicošais. Noslēdzošais kupols varētu būt 1900. – 1910.gada darinājums, jo palmu rotājumu raksturs atbilst jūgenda stilistikai. Savukārt lampas kājas pamatne neatbilsts jūgenda stilam, tā ir vairāk atbilstoša neo klasicismam.

A un C att. – muzeja lampas kupols, B att. – interneta resursos atrasts lampas kupols no Hugo Schneider rūpnīcas.

Vidējā attēlā redzamais kupola paraugs ir atrasts interneta vietnē Pinterest.com. Paraugam nebija skaidrojuma, tikai minēts, ka tas ir Hugo Schneider rūpnīcas agrīnais ražojums un atrodas Vācijā. Svarīgi ir tas, ka attēlā redzamais lampas kupols ir ļoti līdzīgs JVMM lampas kupolam, tikai citā krāsā un augšējā lampas mala ir daudz krokotāka. Tas nozīmē, ka JVMM īpašumā esošais dzeltenais kupols nav nejauši pielāgots, bet šādi kupoli ir ražoti un lietoti petrolejas lampām.

Izpēti par petrolejas lampām varētu vēl turpināt un noteikti iegūt vēl precīzākus lampas elementu datējumus. Pētniecībā paverot vienas durvis, kā vienmēr, atklājas vēl jauna neizzināta pasaule, kurā atrodas nākamās durvis.

Lai mums katram ir sava lampa, tiešā un pārnestā nozīmē, kas izgaismotu mums ceļu!

Autors 

Saiva Kuple,
muzeja restauratore

Deutsch: Leipzig – In der Abteilung Stanzerei der Hugo Schneider AG in Leipzig Reudnitz. . 1913. Wilhelm Wendlandt (1859-1937) 2 (1913) LEIPZIG Lampenfabrikation Hugo Schneider AG Abb.2 – Image ID: MYXAF3

https://mastersvet.prom.ua/a121378-istoriya-svetilnikov-otkrytogo.html

https://findpatent.ru/patent/228/2281431.html

© , 2012-2020