Seno Jelgavu “Staļingradā” meklējot

Pērn jau rakstījām par kinofilmas “Lielais lūzums” uzņemšanu Jelgavā 1945. g. vasarā un rudenī. Publikācija izraisīja jaunu diskusiju par Jelgavas ēkām filmā, un dažas no tām izdevās atpazīt. Līdz ar to tika precizētas filmas uzņemšanas vietas sagrautajā pilsētā.

Lielā iela. Tālumā pa kreisi – Kurzemes Savstarpējās kredītbiedrības nams, centrā – Latviešu biedrības nams.
Kadrs no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g.

Nezināma ēka kvartālā starp Lielo, Pasta un Jura Mātera ielu, priekšplānā – sašautais vācu tanks Pz.Kpfw. IV.
Kadrs no k/f “Lielais lūzums” (pa kreisi) un 1945. g. (pa labi; JVMM 40345).

Banka (Lielā iela 12)

Īres nama projekts Jelgavā, Lielajā ielā.
Arh. Viktors Unferhaus. Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen. III. 1909. S. 74-75.

1909. g. arhitekts Viktors Unferhaus (Unferhau) izstrādāja četrstāvu īres nama projektu Jelgavā, kuru realizēja īsi pirms Pirmā pasaules kara. Ēkas pirmais stāvs bija paredzēts veikala vai kantoru izvietošanai, savukārt katrā no plašajiem dzīvokļiem tika ierīkota mūsdienās tik pierasta, bet tolaik vēl ļoti liela greznība – vannasistaba. Ar raksturīgu asimetrisko fasādi Unferhaua nams tika uzskatīts par vienu no jūgendstila pērlēm Jelgavā 20. gs. sākumā. 20. gs. 20. gados nama pirmajā stāvā atradās Rīgas komercbankas Jelgavas nodaļa. 1935. g. vasarā tās vietā darbu sāka Latvijas Kredītbankas filiāle.

Pēckara Jelgavas atjaunošanas ģenerālshēmas sastādītāji arhitekti Vladimirs Laks un Jānis Gailis nolēma, ka Pasta ielai jāturpinās virzienā uz Blaumaņa ielu (savienojot ar to). Bijusī bankas ēka šiem plāniem traucēja. Tiesa gan, vienlaikus tika plānots iztaisnot Pasta ielu, un šajā gadījumā ēka atrastos ap 10 metru attālumā no ielas. Taču vienlaikus ielu tīkla shēma paredzēja Lielās un Pasta ielas krustojumā ierīkot plašu rotācijas apli, kas nozīmēja, ka visa pirmskara apbūve būtu jālikvidē. 1946. g. decembrī O. Tīlmanis jaunajā shēmā atteicās no apļa, jo vieta izrādījās par šauru. Taču bija par vēlu, visas drupas jau bija novāktas.

V. Laks, J. Gailis. Jelgavas centra apbūves projekts. Fragments. Lielās un Pasta ielas krustojumā – rotācijas aplis. 1945. g. JVMM 26710.

Tieši šis kvartāls ap Lielo un Pasta ielu tika izvēlēts filmēšanai Staļingradas lomā – režisors F. Ermlers varēja atļauties uzņemt kaujas ainas ar plašiem postījumiem, jo nami tāpat bija jāiznīcina. Lielās ielas 12. nams iepatikās operatoram, un filmā skatītājs var vērot gan tā interjeru, gan iekšpagalmu, gan skatus uz Pasta un Kr. Barona ielu.

Bankas kāpņu telpa. Pa logu saskatāma fasāde Pasta ielā 1. Kadrs no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g.

Interesanti, ka kinofilmā nams spridzināts vairākkārt, turklāt no dažādiem skatupunktiem. Acīmredzot filmēšanas grupa centās maksimāli izmantot “dekorāciju” – katrā ainā ēkai tiek iznīcināts pa nelielam fragmentam. Tā nu no lepnās četrstāvu celtnes galu galā palika tikai gruvešu kaudze.

Skats uz Lielās ielas 12 iekšpagalmu Pasta ielas virzienā. Kadri no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g.

Skats uz namu Lielajā ielā 12 no Akcīzes ielas puses (mūsdienās Hercoga Jēkaba laukuma dienvidu puse). Kadrs no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g.

Lielās ielas 12 iekšpagalms. Kadrs no k/f “Lielais lūzums” (pa kreisi) un 1945. g. foto (pa labi, JVMM 37877)

Lielās un Pasta ielas krustojums

Filmā padomju kareivju grupa aizstāv no vāciešiem ēku, kuras lomu “spēlēja” iepriekš pieminētā banka Lielajā ielā. Savukārt vācu karavīri uzbrūk virzienā no Pasta ielas. Kaujas ainās diezgan labi saskatāms abu ielu krustojums un ēkas, kuras pirmskara Jelgavas fotogrāfijās diemžēl gandrīz netika iemūžinātas.

Skats uz Lielās un Pasta ielas krustojumu. Centrā – Gulbja aptieka Lielajā ielā 7. Pa labi – ēkas Pasta ielā 1 fragments. Pētera Ārenda foto. 1943. g.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centrs (NKMP PDC)

Bēru procesija Jelgavā. Tālumā – ēka Pasta ielā 3 un autobusu pietura. 1939. g. 3. septembris. V. Berkovska foto. LNB.

Kadri no k/f “Lielais lūzums”: ēkas Pasta ielā 1 un 3, tālumā – Herteļa aptieka Pasta ielā 13

Gulbja aptiekas koka ēka 1944. g. jūlija/augusta kaujās pilnībā gāja bojā, bet blakus esošās mūra ēkas bija saglabājušās diezgan labi. Namu Pasta ielā 1 aizņēma Jelgavas autoostas kantoris un biļešu kase. Šeit atradās arī starppilsētu autobusu pieturas punkts, bet autoostas mūsdienu izpratnē Jelgavā tolaik vēl nebija. 1939. g. tika spriests, ka esošās telpas kantorim nav piemērotas un augošais pasažieru skaits likšot meklēt jaunas telpas.

Abu namu celšanas gadi nav zināmi, bet iznīcināti tie tika 1945. gadā, atbrīvojot telpu tā arī nerealizētajam rotācijas aplim.

Herteļa aptieka (Pasta iela 13)

Pirmā aptieka Jelgavā bija t.s. Galma aptieka, ko ierīkoja 1578. g. Sākumā tā apkalpoja tikai hercoga ģimeni un galmu un atradās pilī, taču vēlāk kļuva pieejama arī pārējiem jelgavniekiem. 1730. g. to pārcēla uz Pasta ielu, kur tā darbojās vairāk nekā 200 gadus. 1888. g. aptieku nopirka farmācijas maģistrs Jānis Hertelis (1858–1912) – pirmais latvietis, kurš saņēma šādu grādu (1881). Viņam piederēja arī Auces un Bēnes aptiekas.

Jānis Hertelis un viņa aptieka Jelgavā, Pasta ielā 13. 20. gs. sākums. Foto kolāža no JVMM digitālā arhīva. Pa labi: J. Herteļa izdotā Jelgavas pilsētas plāna titullapa. 1903. g. LNB.

J. Hertelis vairākās jomās bija novators: strādājis pie R. Koha Berlīnē un Pastēra institūtā Parīzē, viņš pirmais Kurzemē sāka ražot dažādus ārstnieciskos preparātus, tai skaitā arī hematogēnu. Būdams guberņas Ārstniecības nodaļas farmācijas inspektors un Kurzemes Farmaceitu biedrības priekšsēdētājs, viņš iestājās par farmācijas modernizēšanu, cīnījās pret nepārbaudītiem medicīnas preparātiem un zāļu viltojumiem, kā arī mācīja jaunos aptiekāru mācekļus. Var droši apgalvot, ka 19.–20. gs. mijā Jānis Hertelis bija populārākais aptiekārs Jelgavā. Muzeja krājumā glabājas vairāki eksponāti, kas saistīti ar Herteļa aptieku: zāļu receptes, pudeles, mācekļu apliecības.

1897. g. vecās Galma aptiekas ēka nodega, un tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra namu. Vēlāk tai tika piebūvēta litogrāfiskā darbnīca, kur izdeva dažādus iespieddarbus: afišas, plakātus, kartes u.tml. Aptiekas veikalā tirgoja arī smaržas, odekolonu, pūderi un citu kosmētiku. 20. gs. sākumā Herteļa akciju sabiedrība deva tik lielus ienākumus, ka aptiekārs pievērsās mecenātismam, piemēram, viņš finansiāli atbalstīja Ā. Alunāna lugu iestudējumus. 1911. g. aptieka bija pilsētā pirmā, kurā tika ierīkots tolaik dārgais un reti pieejamais elektriskais apgaismojums.

Savu kapitālu Jānis Hertelis novēlēja Kurzemes Farmaceitu biedrībai, savukārt aptieka pēc 1912. g. piederēja a/s “J. HERTEL” akcionāriem, galvenokārt, vācbaltiešiem. 1939. gadā sakarā ar vācbaltiešu repatriāciju akciju sabiedrība tika likvidēta.

Kā liecina pēckara fotogrāfijas, Herteļa aptiekas ēka Jelgavas kaujās bija cietusi visai nedaudz. Taču arī tās liktenis tika izlemts jaunajā Jelgavas pilsētas plānā: Pasta ielas līkais gals bija jāiztaisno, bet ēka jānovāc. Tas tika izdarīts 20. gs. 50. gadu sākumā.

Jelgavas darbaļaudis gruvešu novākšanas talkā Svētes ielā. Pa labi un centrā – Herteļa aptiekas un litogrāfiskās darbnīcas drupas. Tālumā – Latviešu biedrības nama drupas  (tagad “Kanclera nams”). 1951. g. JVMM 7627

Tautas nams (Kr. Barona iela 10)

Skats uz Kr. Barona ielu, bijušā Tautas nama un Jasmaņa patversmes drupām. Kadrs no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g.

20. gs. 20. gados Latvijas kultūras dzīvē parādījās jauns “spēlētājs” – Latvijas Tautas namu biedrība, kas dibināta 1924. gadā. Tās izveidotāji un galvenie atbalstītāji bija Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un citas sociāldemokrātiskas organizācijas. Biedrības mērķis bija “ierīkot un uzturēt tautas namus, lai mazturīgo ļaužu aprindas ierosinātu uz garīgu un fizisku kopdarbību”. Grandiozākais projekts bija Rīgas Tautas nama celtniecība Tērbatas ielā 1929.–1931. g., kas izmaksāja ap 1 miljonu latu. Pēc 1934. g. 15. maija Ulmaņa apvērsuma politisku iemeslu dēļ Latvijas Tautas namu biedrība darbību apturēja.

Arī Jelgavai bija savs Tautas nams. Šim nolūkam biedrība 1927. g. novembrī par 44 tūkstošiem latu nopirka grāfa Pālena namu Kr. Barona un Blaumaņa ielas stūrī. 1892. g. pilsētas adrešu grāmatā par nama īpašnieku minēts grāfs Pauls fon der Pālens no Kaucmindes (1862–1942), kādreizējais Krievijas Valsts padomes loceklis, kurš kopš 1918. g. dzīvoja Vācijā. Šis nams jau bija iezīmēts 19. gs. vidus Jelgavas pilsētas plānā.

Skats uz Pālena namu un Jasmaņa patversmi Skrīveru ielā. 20. gs. sākums. NKMP PDC.

Skrīveru (Kr. Barona) ielas skats 20. gs. sākumā rāda Pālena nama sākotnējo izskatu: tā bija vienstāvu ēka ar mezonīnu un centrālo ieejas arku. Nama stūri un frontons bija dekorēti ar rustojumu. Tā kā jaunajām funkcijām būve bija par mazu, to kapitāli pārbūvēja, izveidojot otro un trešo stāvu, bet ieejas tika ierīkotas nama abās pusēs. Jaunās fasādes risinājumā bija jūtama tolaik populāra funkcionālisma stila ietekme. Apvienojot bijušo grāfa kabinetu ar zāli, tika izveidota jauna zāle 300 cilvēkiem. Blakus tai tika ierīkots atturības biedrības “Apziņa” veikals ar bezalkoholisko bufeti. Augšstāvu īrēja Jelgavas strādnieku biedrību un sekciju biroji, savukārt sētas celtnes tika piemērotas organizācijai “Strādnieku sports un sargs” (SSS jeb siseņi) un Patērētāju biedrības labības iepirkšanas punktam. Nama dārzu saglabāja biedrību sapulcēm un aktivitātēm. Pārbūve tika pabeigta 1928. g. februārī.

Kr. Barona iela 10. 1943. g. LNB (Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija).

Jelgavas Tautas namā tika rīkotas biedrību un organizāciju sapulces, vēlēšanas, literārie vakari, darbojās dažādu arodu kursi. Arodbiedrību biedriem bezmaksas pakalpojumus sniedza juridiskais birojs. Pēc Ulmaņa apvērsuma biedrības telpās tika ierīkoti dzīvokļi, bet biedrību mantas pārdošana izsolēs turpinājās vēl dažus gadus.

1944. g. kaujās nams izdega, taču jau 1950. g. jūlijā tika atjaunots ar 18 dzīvokļiem. Interesanti, ka sākotnēji tika saglabātas gan divas ieejas, gan atikas virs fasādes. Taču nams kļuva līdzīgs citām Staļina laika celtnēm, pēc tā laika modes logu nišas tika dekorētas ar slēgakmeņiem, bet nama stūri – ar rustojumu. Vēlāko remontu laikā durvis no ielas puses likvidēja, fasādi vienkāršoja, arī balkoni zaudēja savdabīgo formu. Diez vai mūsdienu Barona ielas 10. nama iemītnieki zina, ka dzīvo kādreizējā grāfu namā, bet viņiem kaimiņos reiz atradies siseņu birojs.

Pa kreisi: Demonstrantu gājiens Oktobra revolūcijas 30. gadadienā. Tālumā – sagrautie nami Kr. Barona ielā 8 un 10. 1947. g. JVMM 3435. Pa labi: Asfaltēšanas darbi Lielajā ielā. 1954. g. Tālumā – atjaunotais nams Kr. Barona ielā 10. JVMM 26943.

Kr. Barona iela 10. 2021. g. Autora foto.

Jasmaņa patversme (Kr. Barona iela 8)

Cimdu meistars Bogislavs Georgs Jasmanis (1749–1821) 1774. gadā ieradās Jelgavā no Berlīnes. 1820. g. testamentā viņš novēlēja mantu ar nosacījumu, ka tiklīdz kapitāls sasniegs 100 tūkstošus rubļu, tā procenti jāizlieto Jelgavas bāreņu patversmes celtniecībai. Summa tika sakrāta 1870. gadā un1872. gadā Jelgavas maģistrāts par 16 tūkstošiem rubļu nopirka namu Skrīveru ielā un 1875. g. ierīkoja patversmi ar vienu skolotāju. Sākumā tā tika paredzēta 10 tirgotāju kārtas zēniem un 10 zēniem no amatniekiem, turklāt tiem obligāti bija jābūt luterāņiem. 1887. g. šeit strādāja jau divi skolotāji un tika aprūpēti līdz 50 audzēkņiem no visām sociālajām kārtām. Skolotāji pasniedza reliģijas mācību, krievu valodu, rēķināšanu un citas zinības. Kādu laiku šeit par skolotāju strādāja arī vēlākais valodnieks un grāmatizdevējs Jēkabs Dravnieks (1858–1927).

Jasmaņa patversme Kr. Barona ielā 8. 1943. g. Pētera Ārenda foto. NKMP PDC.

1919. g. patversme pārtrauca darbu, bet Jasmaņa kapitāls nu jau 161 tūkstoša rubļu vērtībā tika ieguldīts Krievijas vērtspapīros, kas gāja zudumā Pirmā pasaules kara laikā. Bāreņu nams atsāka darbību 20. gs. 20. gados, taču finanšu līdzekļu nepietika, tāpēc 1937. g. pilsētas galva Hugo Štolcs grozīja dāvinājuma noteikumus. Turpmāk uzkrātais kapitāls tika izlietots stipendijai 1200 Ls apmērā, kuru piešķīra “luterticīgiem, trūcīgiem, centīgiem Jelgavas pilsētā dzīvojošiem amatnieku, tirgotāju bāreņiem – zēniem, kuri mācās kādā pamat- vai arodskolā”. Savukārt stipendiātiem tika uzdots katru gadu oktobrī, Jasmaņa nāves dienā, nolikt vainagu viņa atdusas vietā Jāņa kapos.

Pēckara gados Bogislava Georga Jasmaņa kaps kopā ar tūkstošiem citu apbedījumu vietu tika likvidēts, izveidojot Alunāna parku. Bijušajā bāreņu namā 1958. g. jūnijā atvēra pilsētā vienīgo drēbju ķīmiskās tīrīšanas un krāsošanas punktu. Savukārt 60. gadu sākumā namā tika iekārtots Rīgas trikotāžas fabrikas “Māra” 3. cehs, kur adīja džemperus, jakas un bērnu apģērbu. 20. gs. 90. gados fabrikas Jelgavas filiāle tika slēgta, taču mūsdienās šeit aizvien darbojas privāts šūšanas uzņēmums.

Kr. Barona iela 8. 2021. g. Autora foto.

Vecticībnieku lūgšanu nams (Viestura iela 8)

Kādu mirkli kadrā parādās skats uz vecticībnieku lūgšanas nama torņa smaili.

Pa kreisi: Kadrs no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g. Pa labi: Vecticībnieku lūgšanu nams Viestura ielā 8. 20. gs. 50. gadi. JVMM 36732

Kopš 1875. g. Jelgavas vecticībnieku draudzei piederēja ēka Dobeles un Aleksandra, vēlāk Viestura, ielas stūrī. Jau 1894. g. tika plānots šajā vietā uzcelt jaunu dievnamu, taču toreiz pilsētas valde darbus aizliedza. Jaunais lūgšanu nams celts 1935. g. pēc arhitekta A. Lazdiņa projekta.

Neliela taisnstūra ēka ar astoņskaldņu zvanu torni pārdzīvoja Otro pasaules karu, taču 1966. g. Jelgavas galvenais arhitekts Voldemārs Priednieks ierosināja to nojaukt, jo šī teritorija tika plānota daudzdzīvokļu ēku apbūvei. Nojauktā dievnama vietā vecticībniekiem tika ierādītas telpas bijušajā Sv. Trīsvienības luterāņu draudzes kapličā Miera ielas kapos, kura šim nolūkam tiek izmantota vēl šodien.

Vecpilsētas ielas kvartāls

Rakstā par filmu 1984. g. 21. jūlijā laikraksta “Darba Uzvara” 113. numurā Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Ausma Freimane ieminējās: “Filmā ir kadrs: ģenerālis Krivenko iznāk no frontes štāba un sēžas automašīnā – tas uzņemts Ausekļa ielā”. Te ir jāpatur prātā, ka padomju gados Ausekļa iela bijusi daudz garāka nekā mūsdienās. Pēckara rekonstrukcijās Lielās (kopš 1960. g. Ļeņina) ielas trase tika iztaisnota, bet kādreizējais līkumainais gals tika pārtraukts, apbūvējot to ar dzīvojamajām mājām. Palikušais vecās ielas fragments tika pievienots Ausekļa ielai. 1989. g. 24. februārī pilsētas izpildkomiteja pārdēvēja to par Lielo ielu. Savukārt 1990. g. 26. aprīlī Ļeņina iela atguva vēsturisko Lielās ielas nosaukumu, bet agrākā Lielā iela tika pārdēvēta par Vecpilsētas ielu.

Kadrs no k/f “Lielais lūzums”. Ļenfiļm, 1946. g.

Filmas epizode uzņemta vienā no mūsdienu Vecpilsētas ielas namu pagalmiem. Diemžēl precīzāk noteikt šo vietu pagaidām neizdevās, jo aina uzņemta tumšā laikā. Identifikācija tiek apgrūtināta arī ar to, ka dažas Vecpilsētas ielas koka mājas tika nojauktas jau vēlākajos gados.

Autors
Edgars Umbraško,
galvenais speciālists