Jelgavas muzejs
Vērtīgie laukakmeņi
Jelgavā tikai dažās ielās, tostarp Vecpilsētas ielas kvartālā, var ieraudzīt seno, no apalakmeņiem darināto bruģi. Tas tāpat kā daudz kas cits aizgājis līdz ar laiku, ko tas pārstāvēja. Taču vēl salīdzinoši nesen – vien pirms 225 gadiem 1796. gada 6. martā Jelgavas rāte izdeva rīkojumu, ka katram zemniekam, kas iebrauca pilsētā, jānodod divi vidēja lieluma laukakmeņi ielu bruģēšanai. Pāris gadu desmitu laikā pilsētas galvenās ielas bija nobruģētas, un iedzīvotājiem vairs nevajadzēja izrādīt īpašu veiklību, lecot no viena akmens uz otru, lai gan bieži vien izejamais tērps tāpat tika sabojāts, iekrītot kārtējā dubļu peļķē.
Salīdzinot ar Eiropas pilsētām, kur ielu bruģēšanai bija senas tradīcijas (pirmais bruģētais ceļš “Via Appia” uzbūvēts Itālijā 312. g. p. m. ē.), mūsu pilsētā tā ienāca vēlu. Varbūt arī tāpēc, ka Zemgales līdzenumā nemaz tik daudz akmeņu nebija. Viss mainījās Jelgavai kļūstot par guberņas galvaspilsētu, kurai vajadzēja titulam atbilstošu un cienīgu izskatu, tajā skaitā arī iespēju droši pārvietoties. Iespējams, jaunais Kurzemes gubernators ideju, ka lauciniekiem jāved uz pilsētu akmeņi, “aizņēmās” no cara Pētera I, kurš tādu rīkojumu izdeva laikā, kad tika celta Pēterburga.
Attēls: Vecpilsētas iela no Dobeles ielas puses, E. Umbraško