Par muzeju

Viena no retajām senajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies pēc 2. pasaules kara, ir Academia Petrina majestātiski skaistā ēka.

Tās sienas rotā vairākas plāksnes, kas vēstī par to, ka šī ir pirmā augstskola Latvijas teritorijā (1775), ka 1815. gadā te nodibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība – pirmā zinātniskā biedrība Baltijā, kuras biedri 1818. gadā nodibināja otro vecāko muzeju Latvijā – Kurzemes Provinces muzeju, kas, savukārt, bija pirmais muzejs ārpus Rīgas.

Stāvot ārpusē, jau uzzinām, ka šajā mācību iestādē zinības apguvuši trīs prezidenti, bet, atverot pamatīgās ārdurvis, saprotam, ka mūsdienās ēkā saimnieko muzejs, kas jau vairāk nekā 40 gadus lepojas ar izcilā latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa vārdu. Skolēni un studenti turpina šurp nākt, lai iepazītos ar vēstures peripetijām no aizvēstures līdz mūsdienām un to, ar ko slavena Jelgava Latvijā un Eiropā.

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam ir visai sarežģīta vēsture, kas ar juridiski korektiem dokumentiem ne vienmēr ir pierādāma.

1818.gadā privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība – izveidoja Kurzemes Provinces muzeju.

Gandrīz pilnus 100 gadus muzejs darbojās netraucēti, sakrājot Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku kolekciju. 20.gs. politiskie satricinājumi – kari, cīņa par varu, autoritārisms, nacionalizācija un centralizācija utt. smagi skāra arī Kurzemes provinces muzeju. Valdot visai nedraudzīgai attieksmei pret vācbaltiem, tika realizēti vairāki represīvi pasākumi – 1935.gadā konfiscēja un nodevā Valsts arhīvam biedrības un muzeja arhīvu kolekcijas, bet 30-to gadu beigās ar nolūku traucēt vācbaltu politisko biedrošanos, no muzeja vadības lika aiziet tā direktoram V.Šlauam. Tika likti šķēršļi biedrības pārreģistrācijai. Šajos gados valstī prioritāti ieguva centralizācijas ideja – zem Latvijas Vēsturiskā muzeja “karoga” ar nodaļas tiesībām bija nodomāts pakļaut visus ārpus Rīgas esošos Latvijas muzejus. Izmantojot vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Kurzemes Provinces muzeju likvidē un 1940.gada 29.maijā Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija izdod Rīkojumu par muzeja kolekcijas nodošanu Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā. Bet pēc nepilniem diviem mēnešiem šo jau likvidēto muzeju padomju varas iestādes pasludina par nacionalizētu(!). Bet savu “guvumu” negrib atlaist arī Latvijas Vesturiskais muzejs – 1940.gada decembrī tas paziņo, ka pārņem savā īpašumā visus dažādo organizāciju muzejus provincē, tātad arī Jelgavā. Vai tas ir “saskaņots” ar nacionalizāciju – nav zināms. Padomju varas pastāvēšanas periods bija par īsu, lai nostabilizētos kādas pārmaiņas muzeju jomā. Pieejamo dokumentu analīze apliecina, ka Jelgavā pirmajā Padomju Savienības okupācijas periodā (1940-1941) nebija juridiski formulēta Jelgavas pašvaldībai piederoša muzeja.

Vācu okupācijas(1941-1944) laikā 1943.gadā novembrī Jelgavā atzīmē Kurzemes Provinces muzeja dibināšanas 125.gadadienu. Kurzemes provinces muzeja ēkā ir atvērta izstāde, kuru sagatavojusi Vēstures muzeja Jelgavas nodaļa. No Rīgas atceļo atpakaļ savulaik pārņemtie likvidētā Kurzemes Provinces muzeja eksponāti un – lielākā daļa no Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas ir atkal vienkopus savā vēsturiskajā vietā un ēkā. Nav ziņu par to, ka Vēstures muzejs būtu reorganizējis savu struktūru un Jelgavas nodaļa kļuvusi par patstāvīgu muzeju.
1944.gada vasaras kaujas par Jelgavu šo pilsētu pārvērta gruvešos. Liela drupu kaudze bija arī vietā, kur savulaik atradās muzeja ēka. Kas noticis ar muzeja kolekciju? Precīzu atbildi uz šo jautājumu nezin neviens. Divus mēnešus pilsētā saimniekoja Padomju armija un zinot, ka šajā armijā bija ļoti aktīvas t.s. trofeju vākšanas komandas, var tikai pieņemt, ka pie viņu rokām “pielipa” arī drupās atrastās muzejiskās vērtības. Katrā ziņā tad, kad pilsētā atļāva atgriezties civiliedzīvotājiem un daži interesenti skolotājas Marijas Akermanes vadībā pārmeklēja muzeja drupas, daudz tur nekā nebija. Pilnīgi iespējams, ka arī vācu okupācijas iestāžu varasvīri, pametot Jelgavu, ”piemiņai no senču zemes” paņēma kādu “suvenīru”, vēlāk pievienojot tos jau agrākajos gados legāli un nelegāli aizvestajiem eksponātiem. Valsts Ārkārtējā komisija vēlāk konstatēja, ka no Kurzemes Provinces muzeja nelikumīgi uz Vāciju ir aizvesta ap 6500 eksponātu liela arheoloģisko priekšmetu kolekcija (to Jelgavas Novadpētniecības muzejam atdeva 50-to gadu sākumā).

Lai gan atjaunotā padomju okupācijas vara nebija ieinteresēta pagātnes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, muzeju tradīcijas pilsētā bija spēcīgas. Bez Kurzemes Provinces muzeja 30-to gadu beigās Jelgavā tika noorganizēts vēl viens – Zemgales mākslas muzejs, tā organizētāja bija Jelgavas pašvaldība. Vēlāk šis muzejs labprātīgi (?) savu kolekciju nodeva Vēstures muzeja Jelgavas nodaļai un Latvijas Kara muzejam. Vācu okupācijas laikā Zemgales muzejs atjaunoja savu darbību vairāk vai mazāk kā privāts – Zemgales muzeja biedrības – muzejs.

Pēc vācu okupācijas karaspēka atkāpšanās no Jelgavas, te atgriezās un atjaunoja darbu Padomju Savienības teritorijā uzturētās padomju okupācijas iestādes.Par šo periodu ir saglabājies ļoti maz arhīva dokumentu, tie ir fragmentāri un nedod iespēju izsekot atsevišķām parādībām, tajā skaitā arī muzeja darbības uzsākšanai, juridiskajiem aspektiem šajā sakarā utt. visā pilnībā.Par muzeja darbību, tā juridisko statusu iespējams spriest analizējot pastarpinātus dokumentus.

Tā 1944.g.21.novembra pilsētas IK sēdē, apspriežot 1945.gada paredzēto jaunbūvju titulsarakstu – tajā figurē “Jelgavas pilsētas muzeja un bibliotēkas ēka Uzvaras un Dzirnavu ielas stūirī t.t. bij.Kurzemes provinces muzeja ēkas vietā ( vēlāk muzeja vajadzībām paredz atjaunot Pētera Akadēmijas ēku). Vietējā laikrakstā “Zemgales Komunists” 1944.g. 16.decembrī parādās informācija, ka “.. Jelgavā atkal nodibināts vēsturiskais muzejs…, “.. direktores pienākumi uzticēti vēsturniecei M.Akermanei..”.. Bet 1952.gada decembrī muzejs tiek izvietots atjaunotajā Academia Petrina ēkā.

Tā kā par muzeju IK sēdēs ziņo IK Tautas izglītības nodaļas vadītājs tad var secināt, ka muzejs ir šīs nodaļas struktūrvienība un speciāls dibināšanas dokuments tātad nav bijis nepieciešams. (Arhīvā nav saglabājušies dokumenti par šīs nodaļas darbību, tādēļ detalizētāka analīze nav iespējama, secinājums izdarīts uz analoģijas pamata).

No dažādu dokumentu analīzes, kuros vienmēr tiek lietots termins “atjaunojis darbību..” ir noprotams, ka Jelgavas pilsētas vadība šo muzeju neuzskata par kaut ko jaunizveidotu, bet par bijušā Kurzemes provinces muzeja ( ne Latvijas Vēstures muzeja Jelgavas nodaļas!) darba turpinātāju. To apliecina arī 1968.gadā ļoti plaši atzīmētā Kurzemes provinces muzeja 150-gades svinēšana – svētkus rīkoja un apsveikumus pieņēma Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, neļaujot šaubīties par tiesību pēctecību. Atskaitot gadījumu, kad Jelgavas muzejam nodeva uz Vāciju izvestās un vēlāk atgūtās Kurzemes provinces muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcijas daļu – 6500 vienības, pilsētas vadība nav pieteikusi savas tiesības vai izrādījusi interesi par to Kurzemes Provinces muzeja kolekcijas daļu, kas atrodas Latvijā citu muzeju krājumā.

Muzeja pārvēršana par sociālisma ”sasniegumu” slavinātāju bija neizbēgams noteikums ne tikai Jelgavas muzejam vien. Pateicoties muzeja ilggadējai direktorei Skaidrītei Siliņai, muzeja kolektīvs vairākkārt saņēmis augstus novērtējums dažādās muzeju darba skatēs. Līdzās padomju perioda materiālu vākšanas un krāšanas darbam, muzeja krājums vienmēr ir papildinājies ar t.s. pirmspadomju perioda kultūras vērtībām. Muzejā strādājošajiem vienmēr ir bijusi privilēģija zināt vairāk un dziļāk – neļaujot aizmirst noieto ceļu.

Latviešu glezniecības vecmeistars Ģederts Eliass (1887–1975) ir atstājis bagātu radošo mantojumu – vairāk nekā 1 000 eļļas gleznu, ap 600 akvareļu, ap 200 pasteļu, kā arī pāris tūkstošus zīmējumu. 1975. gadā muzejam piešķīra mūsu novadnieka gleznotāja Ģ. Eliasa vārdu un muzejā ar īpašu LPSR KM pavēli nonāca gandrīz viss Ģ. Eliasa radošais mantojums.

Muzejs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde, kas funkcionāli atrodas arī Kultūras ministrijas pārraudzībā jautājumos, kas saistīti ar Nacionālā krājuma pārvaldību – Jelgavas muzeja krājums atrodas valsts aizsardzībā un ietilpst Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā.

Jelgavas muzeja darbība balstās uz “trim vaļiem” – krājuma veidošana, t.i. pilsētas un novada kultūrvēsturisko artefaktu uzkrāšana, glabāšana, kas ietver arī rūpes par tā saglabāšanu, proti, restaurāciju, uzkrāto artefaktu izpēte saistībā ar vēstures notikumiem un uz izpētes bāzes jaunu artefaktu meklēšana, kā arī visas savāktās informācijas apkopošana un nodošana atpakaļ sabiedrībai pastāvīgo ekspozīciju, izstāžu, lekciju un citu muzeja komunikācijas darba formu veidā.

1996. gadā ir pieņemts Muzeju likums, kas definē ikviena muzeja uzdevumus un pienākumus. Viena no muzeja darbības vērtējuma formām ir muzeja akreditācija – tā funkciju audits, lai novērtētu muzeja spēju pildīt tam uzliktos pienākumus. Jelgavas muzejs jau 4. reizi saņēmis pozitīvu akreditācijas komisijas vērtējumu. Pēdējais novērtējums ir spēkā līdz 2024. gadam.

Gita Grase
JVMM direktore

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Mēs vēlamies, lai par norisēm muzejā uzzina sabiedrība, tāpēc muzeja pasākumos var tikt veikta foto un video fiksācija, kas vēlāk atspoguļojas interneta sociālajās vietnēs.

Ja nevēlaties , ka tiekat fotografēts/filmēts,  lūdzam informēt fotogrāfu vai muzeja darbiniekus.

Paldies par sapratni!

Plašāka informācija lasāma šeit.

Noteikumi, kas jāievēro muzeja apmeklētājiem

1. Atnākot uz muzeju, apmeklētājiem ir pienākums iegādāties biļeti un saglabāt to līdz apmeklējuma beigām, kā arī pēc pieprasījuma uzrādīt to muzeja personālam.

2. Ieeja muzeja telpās tiek pārtraukta 30 minūtes pirms muzeja darba laika beigām. Ja nepieciešams, muzeja darbinieki atgādina apmeklētājiem par muzeja darba laika beigām un uzaicina doties prom.

3. Personām ar kustību traucējumiem ekspozīcijā atļauts pārvietoties ratiņkrēslā.

4. Vecākiem ar zīdaiņiem atļauts pārvietoties ekspozīcijā ar bērnu ratiņiem.

5. Grupu apmeklējumi notiek grupas vadītāja pavadībā, kas uzņemas atbildību par šo noteikumu ievērošanu.

6. Ekskursijas muzejā vada tikai Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja personāls vai gidi, kuri saņēmuši muzeja atļauju.

Vispārīgie noteikumi apmeklētājiem:

11. Apmeklētājiem aizliegts muzeja telpās:

11.1. ienest ieročus,

11.2. ienest uzliesmojošas vielas,

11.3. ienest lielgabarīta priekšmetus, t. sk. lielizmēra somas

11.4. ievest dzīvniekus, izņemot suņus – pavadoņus un

mazus dzīvniekus, kas tiek nesti rokās,

11.5. atrasties telpās alkohola vai narkotisko vielu reibumā,

11.6. smēķēt,

11.7. izmest atkritumus tiem neparedzētās vietās,

11.9. vākt līdzekļus labdarībai,

11.10. bez saskaņošanas ar muzeja vadību veikt apmeklētāju aptauju,

11.11. bez iemesla aiztikt ugunsdzēsības vai trauksmes ierīces,

11.12. skriet, grūstīties, sēdēt uz kāpnēm,

11.13. traucēt citus apmeklētājus,

11.14. bez saskaņošanas ar muzeja vadību izvietot plakātus vai paziņojumus;

11.15. bez atļaujas atrasties telpās, kas nav paredzētas konkrētā pasākuma norisei,

11.16 patvaļīgi pārvietot priekšmetus (eksponātus un mēbeles) muzeja telpās,

11.17. bez atļaujas atvērt logus un durvis.

11.18. ienest ekspozīcijas telpās slapjus lietussargus,

12. Bez saskaņošanas ar muzeja vadību veikt profesionālu fotografēšanu, filmēšanu, radio vai televīzijas ierakstus.

13. Profesionāla fotografēšana, foto sesijas, fotografēšanās tērpos, ar rekvizītiem (arī privāti) un filmēšana atļauta, saskaņojot ar muzeja administrāciju.

14. Muzeja apmeklējuma laikā atbildību par nepilngadīgām personām uzņemas pilngadīgās personas (vecāki, pavadošās personas, personu likumiskie pārstāvji).

Drošība muzejā

15. Par jebkuru negadījumu ziņot Muzeja personālam.

16. Ugunsgrēka gadījumā, saglabājot mieru, apmeklētājiem jāveic evakuācija atbilstoši evakuācijas plānam un muzeja darbinieku norādēm.

17. Muzejs neuzņemas atbildību par negadījumiem vai zaudējumiem, kas radušies, neievērojot šos noteikumus.

Muzejā tiek veikta videonovērošana, lai novērstu noziedzīgus kaitējumus un nodarījumus. Videonovērošanas tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas f) apakšpunkts.

APSTIPRINĀTS
ar Jelgavas valstspilsētas domes
23.09.2021. lēmumu Nr.14/14_____
(protokola Nr.14)

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes
“Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs”
N O L I K U M S

Izdots saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”
41.panta pirmās daļas 2.punktu

 I Vispārīgie jautājumi

1. Nolikums nosaka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs” (turpmāk – Muzejs) dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, Muzeja darbības mērķi un funkcijas, darba organizāciju un citus ar Muzeja darbību saistītus jautājumus.
2. Muzejs ir Jelgavas valstspilsētas domes (turpmāk – dome) izveidota Jelgavas valstspilsētas  pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) iestāde. Muzejs atrodas pašvaldības izpilddirektora pakļautībā.
3. Muzeju dibina, reorganizē vai likvidē dome, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi.
4. Muzeja nolikumu un tā grozījumus apstiprina dome.
5. Muzeja juridiskā adrese: Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001.
6. Muzejam ir viena filiāle – Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, kas atrodas Filozofu ielā 3, Jelgavā.
7. Muzejs darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Muzeju likumu, likumu “Par pašvaldībām”, Fizisko personu datu apstrādes likumu, Jelgavas valstpilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, šo nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.
8. Muzejam ir patstāvīgas juridiskas personas tiesības, tam ir noteikta parauga veidlapa un zīmogs, kā arī norēķinu konti kredītiestādēs.

II Muzeja darbības mērķis, funkcijas, pienākumi un tiesības

9. Muzeja darbības mērķis ir apzināt, vākt, glabāt, pētīt un popularizēt liecības par Jelgavas vēsturi, parādot Zemgales kultūrvēsturiskā novada lielākās pilsētas savdabību un īpašo nozīmi pasaules, Eiropas un Latvijas kultūrvidē, rūpējoties par valstspilsētas un tās apkārtnes  pagātnes garīgo un materiālo vērtību, kā arī mūsdienu vēstures liecību vākšanu, saglabāšanu un izpēti.
10. Muzejam ir šādas funkcijas:
10.1. izstrādāt un aktualizēt Muzeja darbības un attīstības stratēģiju;
10.2. komplektēt Muzeja krājumu atbilstoši Muzeja krājuma politikas nostādnēm;
10.3. nodrošināt Muzeja krājuma atbilstošu aprūpi, saglabāšanu, uzskaiti un pārvaldību;
10.4. veikt Muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecību;
10.5. veikt sabiedrības izglītošanu, materiālās un nemateriālās kultūras popularizēšanu, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar Muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus;
10.6. atbilstoši kompetencei veikt ekspertīzes, sniegt konsultācijas un metodisku palīdzību, piedalīties nozares darbinieku apmācībā;
10.7. sagatavot un publicēt informatīvus un pētnieciskus izdevumus.
11. Muzejam ir Muzeju likumā noteiktie muzeja pienākumi.
12. Muzejam ir Muzeju likumā noteiktās muzeja tiesības, kā arī tiesības:
12.1. sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar domes apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi;
12.2. veikt saimniecisko darbību, tai skaitā, veikt suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību, ja tā ir nepieciešama Muzeja pamatfunkciju un darbības veicināšanai;
12.3. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei;
12.4. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos;
12.5. veikt iepirkumus Muzeja krājuma papildināšanai;

III Muzeja organizatoriskā struktūra

13. Muzeju vada Muzeja direktors (turpmāk – direktors), kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata dome, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi.
14. Muzeja organizatorisko struktūru izstrādā un apstiprina direktors. Muzeja amatu sarakstu apstiprina direktors, saskaņojot to ar pašvaldības izpilddirektoru.
15. Muzeja filiāle darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu un to vada filiāles vadītājs.
16. Direktors veic Muzeju likumā noteiktos uzdevumus, kā arī direktora kompetencē ir:
16.1 vada, plāno, organizē un kontrolē Muzeja darbību un uzdevumu izpildi, nodrošina tā darbības nepārtrauktību un tiesiskumu;
16.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Muzeju visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiesu instancēs, citās institūcijās un attiecībās ar juridiskām un fiziskām personām;
16.3. ir atbildīgs par Muzeja resursu un finanšu līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietojumu atbilstoši tā uzdevumiem;
16.4. organizē Muzeja darbības plāna un budžeta izveidi, ir atbildīgs par to izpildi;
16.5. pieņem darbā un atlaiž no darba Muzeja darbiniekus, apstiprina darbinieku amatu aprakstus;
16.6. nodrošina normatīvajos aktos noteikto atskaišu un citu ziņu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām;
16.7. iesniedz pašvaldības izpilddirektoram kārtējo gada pārskatu par Muzeja funkciju izpildi un finanšu resursu izlietojumu;
16.8. veic darījumus un slēdz līgumus Muzeja darbības nodrošināšanai;
16.9. atver un slēdz kontus kredītiestādēs, rīkojas ar Muzeja mantu un finanšu līdzekļiem;
16.10. nodrošina darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas normu ievērošanu Muzeja darbībā;
16.11. nodrošina Muzeja darbu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi, apstiprina tos un kontrolē to izpildi;
16.12. izdod rīkojumus un pilnvarojumus Muzeja darbiniekiem;
16.13. nodrošina personāla, lietvedības, grāmatvedības un citas dokumentācijas kārtošanu, izpildi un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem;
16.14. veic citas darbības Muzeja funkciju izpildei.

IV Muzeja manta un finanšu līdzekļi

17. Muzeja mantu un finanšu līdzekļus veido:
17.1. valsts un pašvaldības budžeta līdzekļi;
17.2. ieņēmumi no sadarbības programmām un projektiem, maksas pakalpojumiem;
17.3. ziedojumi, dāvinājumi un citi ieņēmumi;
17.4. valdījumā esošā pašvaldības manta.

V Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana

18. Muzeja darbības tiesiskumu nodrošina Muzeja direktors.
19. Muzeja darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt Muzeja direktoram.
20. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt domē.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes
“Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs” direktore G. Grase

N O L I K U M S

PAR Ģ. ELIASA JELGAVAS VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJA

 STRUKTŪRU

Izstrādāja: G. Grase, muzeja direktore 15.12.2019.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (Reģ.Nr.90000210334) aicina darbā uz nenoteiktu laiku vēsturnieku, pētnieku (prof. kods  2633 02  ).

Galvenie amata pienākumi ir apzināt un pētīt vēstures avotus, literatūru, artefaktus, kas palīdz atklāt un izprast sabiedrības vēsturi un attīstību Latvijā un īpaši Jelgavas pilsētā, tostarp izstrādāt un realizēt pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu plānus.   Apzināt un vākt artefaktus, lai papildinātu muzeja krājumu ar vēsturiskiem priekšmetiem, dokumentiem un fotogrāfijām. Piedalīties muzeja izstāžu un citās komunikācijas programmās.

Kompetences un prasmes:

Zināšanas kultūras vēsturē, mākslas vēsturē, antropoloģijā vai citā radniecīgā jomā, kā arī specifiskas zināšanas par muzeju darbību un zinātniskās izpētes metodēm. Vācu un/vai krievu valodas prasme tiks vērtēta kā priekšrocība.

Pretendentam jāprot skaidri un precīzi izteikties mutiski un rakstiski, klausīties un saprast citus cilvēkus. Jāpiemīt kritiskās domāšanas un analītiskajām prasmēm tostarp prasmei izdarīt izvēli, izmantojot dažādus datus.

Teicamas digitālās  prasmes.

Profesionālā kvalifikācija: Augstākā izglītība vēstures, socioloģijas, antropoloģijas, etnogrāfijas, kultūras mantojuma vai kādā no citām saistītām (humanitārajām) jomām.

Piedāvājam: atbildīgu darbu sabiedrības viedokļa veidošanai par Jelgavas pilsētas vēsturi no aizvēstures līdz mūsdienām, izmantojot Jelgavas muzeja artefaktu krājumu. Iespēju radoši realizēt savas idejas, veidojot izstādes, publikācijas vai prezentācijas.

Iespēju paaugstināt kvalifikāciju kursos un semināros gan specifiskajos muzeja darba jautājumos, gan arī individuāli iepazīstoties ar citu muzeju pieredzi.

Amats tiek klasificēts 35. saimes III līmenī, kas atbilst 9. mēnešalgu grupai un 2024. gadā paredzētais atalgojums amatam ir 1103,00 EUR pirms nodokļu nomaksas

Iesniedzamie dokumenti:

CV (EUROPASS)

Augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopija

Motivācijas vēstule vai eseja ( līdz 1500 rakstu zīmēm) par kādu Jelgavas vēstures notikumu.

Pieteikuma dokumentus gaidīsim līdz 2024. gada 01. oktobrim. Nosūtīt elektroniski uz e-pastu: muzejs@ muzejs.jelgava.lv norādot “Vēsturnieka, pētnieka vakance”. Konsultācijai tālrunis 26460617 vai 63027948.

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja struktūrvienībā “Zemgales Restaurācijas centrs” Vecpilsētas ielā 14. Tur atrodas metāla, tekstila un keramikas izstrādājumu restaurācijas darbnīcas, kuru aprīkojums atbilst mūsdienu restaurācijas darbu specifikai un vajadzībām.

Šogad tur sākuši strādāt trīs restauratori. Speciālistu pamatdarbs ir apkopt un restaurēt Jelgavas muzeja krājuma priekšmetus, taču viens no uzdevumiem ir arī palīdzēt seno priekšmetu saglabāšanā ikvienam – gan citiem muzejiem, gan jebkuram interesentam. Tā stikla un keramikas restauratorei Ancei Ūdrei ir prasmes ne tikai stikla un keramikas priekšmetu restaurācijā, bet arī vitrāžu izgatavošanā. Tērpu atdarinājumu un modes speciāliste Zanda Zariņa darbosies tekstila saglabāšanā un restaurācijā, savukārt metāla restaurators Dmitrijs Gordijenko vispirms turēs rūpi par muzeja krājumā esošajiem metāla priekšmetiem, taču ir gatavs palīdzēt arī privātpersonu kolekcijās esošo priekšmetu restaurācijā un konservācijā.”Priekšmeti, par kuriem var interesēties, var būt jebkas, kas cilvēkam ir vērtīgs un palicis kā dārga piemiņa, tomēr tiem jāatbilst restauratoru specializācijai – keramika/stikls/porcelāns, tekstilijas, metāla priekšmeti, gleznas un ikonas. Jau šobrīd Restaurācijas centra speciālisti konsultē par monētu un gleznu apkopi mājas apstākļos un izvērtē, piemēram, saplīsušas porcelāna tasītes restaurāciju,” stāsta Restaurācijas nodaļas vadītāja un stājglezniecības darbu restauratore Saiva Kuple.

Pieteikties konsultācijām par priekšmetu aprūpi un restaurāciju var pa tālruni 29158241 vai e-pastu saiva.kuple@muzejs.jelgava.lv. “Muzeja mājaslapā www.jvmm.lv, sadaļā “Maksas pakalpojumi”, pieejams darbu cenrādis, tomēr katra priekšmeta atjaunošanas izmaksas tiks noteiktas individuāli,” uzsver S.Kuple.

Vispārēja informācija:

http://www.km.gov.lv Latvijas Republikas Kultūras ministrija
http://www.km.gov.lv/lv/ministrija Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļa
http://www.jelgava.lv Jelgavas pilsēta
http://www.kultura.jelgava.lv/ Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra KULTŪRA
http://www.tornis.jelgava.lv/page/93 Jelgavas Sv.trīsvienības baznīcas tornis
http://www.tornis.jelgava.lv/page/94 Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
http://www.visit.jelgava.lv Tūrisma iespējas Jelgavā, Jelgavas novadā, Ozolnieku novadā
http://www.muzeji.lv Latvijas Muzeju biedrība
http://www.nmkk.lv Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs

Citi muzeji vai to filiāles Jelgavā:

http://www.jvmm.lv Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
http://www.railwaymuseum.lv materiāli par Latvijas un Jelgavas dzelzceļa vēsturi
http://www.rundale.net pastāvīgā ekspozīcija “Kurzemes hercogu kapenes” Jelgavas pilī
http://www.jelgavaspils.lv/ Jelgavas pils un LLU muzejs

Informācija par Latvijas vēsturi:

http://www.etilts.lv/svd/lat/svd.htm eksperimentālā arheoloģija
www.letonika.lv Latvijas vēstures enciklopēdija
http://www.bautz.de/bbkl/ informācija par Latvijas teritorijā darbojošos garīdznieku biogrāfijām un bibliogrāfija (vācu valodā) http://www.deutschbalten.de/ vācbaltiešu mājas lapa (vācu valodā)
http://www.deutschbalten.de/ informācija par vācu bruņniecības vēsturi Livonijā (vācu un angļu valodās)
http://www.livonia.narod.ru/list.htm 13./14.gs. hroniku teksti (krievu valodā)
www.historia.lv informācija par Latvijas vēsturi

Informācija par Kurzemes un Zemgales hercogisti:

http://de.wikipedia.org/wiki/Herzogtum Šķirklis no interneta enciklopēdijas “wikipedia” par Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi
http://fotw.net/flags/lv-cour.html Kurzemes un Zemgales hercogistes karogi
http://www.baltische-ritterschaften.de Kurzemes bruņniecības vēsture vācu valodā
http://www.von-stackelberg.de/ahnenforschung.htm Fon Stakelbergu (von Stackelberg) dzimtas vēsture
http://www3.acadlib.lv/greydoc Disertācijas kopsavilkums “Ebreji Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561-1795)”
http://www.zum.de/whkmla/region/eceurope/courland15611641.html
http://www.zum.de/whkmla/region/eceurope Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsture un vairākas papildus interneta saites par vēsturi
http://genealogy.euweb.cz/other/biron.html Ernsta Johana Bīrona dzimtas ģenealoģija
http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=664&letter=M ebreji Jelgavas vēsturē
http://www.jewishencyclopedia.com Šķirklis no interneta “Ebreju enciklopedijas” saistībā ar Kurzemes un Zemgales hercogisti
http://www.edwardvictor.com/Jelgava_Mitau.htm Ebreju sinagogas Jelgavā fotogrāfija
http://www.jewishgen.org/Courland/rosenthal.htm Hermaņa Rozentāla (Herman Rosenthal) raksts par ebreju vēsturi Kurzemē un Zemgalē

Šajā paziņojumā aprakstīts, kā Jelgavas muzejā tiek veikta personas datu apstrāde. Mēs pieņemam, ka pirms personu datu iesniegšanas jūs esat izlasījuši šo paziņojumu un esat akceptējuši šo datu apstrādi.

Mēs apstrādāsim Jūsu personas datus atbilstoši tiesisko interešu realizācijai, normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei, līgumos noteikto saistību izpildei, sabiedrības informēšanas nodrošināšanai, kā arī citiem iepriekš paredzētiem nolūkiem.

Jelgavas muzejs apstrādā Jūsu personas datus, ievērojot konfidencialitātes prasības un rūpējoties par mūsu rīcībā esošo personu datu drošību. Jelgavas muzejs izmanto dažādus drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi datiem, datu izpaušanu vai citu neatbilstošu personu datu izmantošanu. Mūsu iestādē tiek nodrošināta pienācīga šīs informācijas apstrāde, uzglabāšana, datu integritāte ar atbilstošu drošības līmeni. Saskaņā ar šo mēs izmantojam samērīgas un piemērotas fiziskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļus, lai aizsargātu mūsu apkopoto un apstrādāto personu datu informāciju. Realizētie drošības pasākumi tiek pastāvīgi pilnveidoti atbilstoši drošības izvirzītajām prasībām.

Jelgavas muzejā ir atbildīga un apstrādā personu datus ar līdzekļiem, kuriem jānovērš personu datu ļaunprātīga izmantošana, neatļauta atklāšana, izmainīšana.

Jelgavas muzeja rīcībā turpmākai informācijas apstrādei pieejami šādi personu dati elektroniskā un papīra formā:

1. vispārīgā kontaktinformācija, vārds, uzvārds un e-pasta adrese;

2. fotoattēli, video un balss ieraksti, kas uzņemti Jelgavas muzejā un sabiedriskos pasākumos ārpus mūsu telpām;

3. drošības pasākumu nodrošināšanai ēkās tiek veikta video novērošana;

4. informācija par fizisko personu (piemēram, Jelgavas muzeja sadarbības partneru – mākslinieku, mākslas vēsturnieku, kuratoru utt.) izglītību, darba pieredzi, pašreizējo nodarbinātību, amatiem, profesionālo darbību, politisko piederību, interesēm, dzimšanas dienu, vecumu, dzimumu un citi personu identificējoši dati;

5. Jelgavas muzeja pārraudzībā esošajās informācijas sistēmās pieejami reģistrēto un publisko lietotāju piekļuves dati, lietotājvārds, informācijas izvēles parametri, datplūsmas informācija un IP adreses informācija. Veicam iegūtās IP adreses salīdzināšanu ar ģeogrāfisko karšu pakalpojumu datiem, lai uzzinātu Jūsu aptuveno atrašanās vietu;

6. tīmekļa vietnēs tiek izmantoti sīkfaili, kas ļauj mums iepazīties ar informāciju par apmeklētāju aktivitātēm, lapu skatījumiem, avotiem un vietnē pavadīto laiku – šo informāciju iegūstam, lai uzlabotu tīmekļvietnes apmeklētāju ērtības, nodrošinātu tīmekļvietnes funkcionalitāti, kā arī lai izvērtētu un uzlabotu vietnes darbības efektivitāti.

Personu datu aizsardzību realizējam ar datu šifrēšanas līdzekļiem, ugunsmūra aizsardzību, kā arī ar citiem datu tīkla drošības pārkāpumu atklāšanas risinājumiem.

Jūsu personas datus iestādē uzglabājam tikai tik ilgi, cik nepieciešams tiem mērķiem, kuriem tie tika iegūti. Darbinieki, kuriem ir piekļuve personas datiem, ir apmācīti strādāt saskaņā ar datu drošības normatīvo regulējumu.

Muzejisko funkciju veikšanai saskaņā ar muzeju nozari regulējošajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem  Jelgavas muzejs uzkrāj un apstrādā ar personas datiem saistītus materiālus muzeja zinātniskajā dokumentu arhīvā un muzeja krājumā zinātniskās pētniecības, vēstures pētniecības, kā arī statistikas nolūkos.

Jelgavas muzeja darbinieku pienākumos ietilpst personu identificēšana, pieprasot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus vai atlaižu statusu apliecinošus dokumentus ar mērķi korekti un atbilstīgi sniegt muzeja pakalpojumus noteiktām apmeklētāju grupām, kā arī ar mērķi aizsargāt Jelgavas muzeja īpašumu.

Jelgavas muzeja publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm.

SĪKDATNES

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai palīdzētu uzlabot vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās teicamu darbību.

KAS IR SĪKDATNES

Sīkdatnes ir mazas burtu un skaitļu datnes, kas tiek lejupielādētas un saglabātas jūsu datorā vai citā ierīcē (piemēram, mobilajā tālrunī, planšetdatorā), un saglabātas jūsu tīmekļa pārlūkā vietnes apmeklējuma laikā. Tās var izmantot, lai sekotu līdzi, kādas lapas vietnē apmeklējat, lai saglabātu jūsu ievadīto informāciju vai atcerētos jūsu izvēles, piemēram, valodas iestatījumus, vietnes pārlūkošanas laikā.

KĀDU KATEGORIJU SĪKDATNES MĒS IZMANTOJAM

KO NOZĪMĒ PIEKRIŠANA SĪKDATNĒM

Mēs izmantojam dažāda veida sīkdatnes, kas tiek izvietotas pēc noklusējuma (piemēram, “obligāti nepieciešamās sīkdatnes”), taču par atsevišķām sīkdatnēm, kas tiek izmantotas analītiskiem mērķiem, mēs prasām jūsu piekrišanu.

Sniedzot piekrišanu sīkdatņu joslā, kas tiek parādīta, kad apmeklējat tīmekļa vietni, jūs izvēlaties, vai atļaujat izmantot noteiktas sīkdatņu kategorijas.

Attiecībā uz “nepieciešamajām” sīkdatnēm lietotāja piekrišana netiek prasīta, jo šīs sīkdatnes nodrošina pilnīgu un nepārtrauktu www.jvmm.lv tīmekļa vietnes satura attēlošanu.

ANALĪTISKĀS SĪKDATNES

Šī vietne izmanto Google Analytic rīku, kas ļauj noteikt datplūsmu uz vietni un saprast, kā vietne tiek lietota. Rīks ģenerē vairākas sīkdatnes, kas ļauj uzzināt, vai esat vietni apmeklējuši jau iepriekš. Šādi mēs varam noteikt gan unikālo individuālo lietotāju skaitu, gan katra lietotāja vietnes apmeklēšanas biežumu. Šīs sīkdatnes tiek izmantotas tikai statistikas vajadzībām – tās netiek izmantotas individuālo lietotāju identifikācijai.

Ja Jūs nevēlaties, lai Google Analytics iegaumētu vai izmantotu informāciju par Jums, varat uzstādīt atteikuma sistēmu (opt-out) Jūsu pārlūkprogrammā, nospiežot šeit.

KĀ IEROBEŽOT UN IZDZĒST SĪKDATNES

Jā Jūs vēlaties ierobežot, bloķēt vai izdzēst sīkdatnes, tad šāda iespēja ir nodrošināta, mainot Jūsu lietotās pārlūkprogrammas iestatījumus.

Lai iegūtu vispārīgu papildinformāciju par sīkdatnēm un uzzinātu, kā tās pārvaldīt, lūdzam iepazīties ar informāciju  www.aboutcookies.org

Piekļūstamības paziņojums

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” (turpmāk – noteikumi Nr. 445) apņemas savu tīmekļvietni veidot piekļūstamu.

Šis piekļūstamības paziņojums attiecas uz:

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs- http://jvmm.lv/jvmm/

Tīmekļvietnei veikts Vienkāršotais izvērtējums. Izmantotā metode – VARAM sagatavotās “Vadlīnijas iestāžu tīmekļvietnēm noteikto piekļūstamības prasību ievērošanas ietekmes izvērtēšanai un nesamērīgā sloga pamatošanai”.

Piekļūstamības izvērtēšanas protokols pieejams šeit.

Cik piekļūstama ir šī tīmekļvietne?

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs tīmekļvietne daļēji atbilst MK noteikumiem Nr. 445 turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Neatbilstība prasībām, kas minētas noteikumos Nr. 445

Dažas sadaļas šajā tīmekļvietnē var nebūt pilnībā piekļūstamas.
Piemēram:
– lapai daļēji nodrošināta piekļūstamība no tastatūras, nav redzams tastatūras fokuss
– sadaļām nav nodrošināta “viegli lasīt” funkcionalitāte.

Šī tīmekļvietne pēdējo reizi tika izvērtēta 30.08.2023.

Piekļūstamības alternatīvas

Lai saņemtu saturu, kas šobrīd nav piekļūstams, citā formātā, piedāvājam turpmāk minētās alternatīvas. Ja ir nepieciešams saturs citā formātā, sazinieties ar mums, zvanot uz tālruni +371 64373566 vai, rakstot e-pasta vēstuli uz adresi: Sanita.Visnauska@muzejs.jelgava.lv.

Atsauksmēm un saziņai

Mēs nepārtraukti cenšamies uzlabot šīs tīmekļvietnes piekļūstamību.

Ja Jūs konstatējat kādas problēmas vai nepilnības, kas nav minētas šajā paziņojumā vai vēlaties saņemt nepiekļūstamo saturu citā formātā, sazinieties ar mums:

E-pastā: Sanita.Visnauska@muzejs.jelgava.lv.

Zvaniet: 64373566

Mēs izskatīsim Jūsu pieprasījumu un sniegsim atbildi .

Sūdzību iesniegšana

Pārraugošajā iestādē atbildīgais ir Sanita Višņauska, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Ja rodas kādas problēmas, kas nav uzskaitītas šajā lapā, būsim pateicīgi, ja par nepilnībām sazināsieties ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja administrācijas Sabiedrisko attiecību speciālisti, zvanot: +371 64373566, rakstot e-pastu: Sanita.Visnauska@muzejs.jelgava.lv vai nosūtot vēstuli uz adresi: Akademijas iela 10, Jelgava, LV-3001..

Ja neesam atbilstoši reaģējuši uz Jūsu iesniegumu vai sūdzību par tīmekļvietnes satura piekļūstamību, Jums ir iespēja iesniegt sūdzību Latvijas Republikas Tiesībsargam:

Tiesībsarga birojs: Baznīcas iela 25 Rīgā, LV-1010

Tālrunis: +37167686768

E-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/kontaktinformacija

Ziņas par paziņojuma sagatavošanu

Šis paziņojums pirmo reizi tika sagatavots 30.08.2023. un atkārtoti pārskatīts .

Šo paziņojumu apstiprināja Sanita Višņauska Sabiedrisko attiecību speciāliste .