P.   SLĒGTS
 O.  11 - 18
 T.  11 - 18
 C.  11 - 18
 P.  11 - 18
 S.  11 - 18
 Sv.  11 - 18

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Šogad aprit 200 gadi kopš Jelgavā uzsākta vērienīga hercoga Jēkaba kanāla rekonstrukcija, kuras rezultātā mūsu pilsēta ieguva toreiz modernāko hidrotehnisko būvi Baltijā. Atmiņu par šo notikumu glabā mūrnieka ķellīte, kas atrodas muzeja ekspozīcijā.

1918.gada 18. novembrī tika dibināta Latvijas valsts, par jaunās valsts iekārtu pasludināja parlamentāru republiku. Taču, lai to varētu realizēt, bija nepieciešams izstrādāt juridisko pamatu – Satversmi ( šādu terminu 1869. gadā ieteica Kronvaldu Atis un šo terminu valsts konstitūcijas nosaukumam mēs lietojam arī mūsdienās).

Šogad, 1. maijā, aprit 100 gadi, kopš darbu sāka Latvijas Satversmes sapulce un 4. maijā 30 gadi, kopš tika pieņemta vēsturiskā deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” – divi notikumi, atšķirīgs laiks, cilvēki, motivācija, drosme, pārliecība īstajā laikā un vietā, tāpēc pagātne un nākotne satiekas šodienā, kad mēs esam brīva valsts.

Šogad 15. aprīlī apritēja  225 gadi, kopš Krievijas ķeizariene Katrīna II parakstīja Manifestu par Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanu Krievijas impērijā Kurzemes guberņas statusā.

Latviešu svinamās dienas ir mūsu tautas gara mantojuma vēstures parādīšanās ikdienas dzīvē, un arī to vēsture ir valsts atmiņas daļa. Latviešu zemnieku ievērotās dabas parādības un ar tām saistītās svinamās dienas ir spēcīgs emocionāls vēstījums no pagātnes līdz mūsdienām.

2020.gadā Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs turpina saņemt vērtīgus dāvinājumus. Šoreiz vēlos pastāstīt par kādu retu Jelgavā izdotu grāmatu, kuru muzejam 19.martā uzdāvināja Ozolnieku iedzīvotājs Guntars Akmentiņš. 

Vincenta Smakauska gleznas "Kapitulācija pie Vilagosas, 1849.gads" I daļā iepazinām garo stāstu, kas pavadīja šo gleznu - notikumu, pasūtītāju, mākslinieku un restaurācijas darbu. II daļā muzeja restauratore Saiva Kuple izpēta formas tērpus, to vēsturi, pievēršot uzmanību vissīkākajai detaļai vērienīgajā batālijā, kas mums, lasītājiem, ļauj labāk iepazīt un izprast attēloto notikumu. 

 

Glezna ,,Kapitulācija pie Vilagosas, 1849.gads ” ir pagātnes notikumu un kultūras lieciniece, tā bija daļa no Kurzemes Provinces muzeja ekspozīcijas, ir viena no retajām batālijām Latvijas kultūras mantojumā, un ir vērtība, kas satur virkni saistošu stāstu par 19.gadsimta vidus Krievijas impēriju un Baltijas guberņu.

Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas – tā mēs saucam pavasara atnākšanas svētkus, kas svinēti sensenos aizlaikos un ko svinam arī mūsdienās.