Piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam

Pirms 105 gadiem, 1919. g. 5. janvārī, kad Jelgavā uzturējās Latvijas Republikas valdība (un šai ziņā mēs varam saukt Jelgavu par valsts “pagaidu galvaspilsētu”), dzima arī Latvijas bruņoto spēku priekštecis – tiesa gan, toreiz vēl tikai viens vienīgs bataljons Baltijas landesvēra sastāvā. Tam par godu pie vēsturiskās ēkas 1934. gadā tika atklāta piemiņas plāksne, kuras liktenis izrādījās diezgan dramatisks.

Piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam

Tēln. T. Zaļkalns, 1934

Tēln. R. Kalniņa-Grīnberga, 1990/2000/2019

Kara ministrs J. Balodis atklāj piemiņas plāksni. Foto no laikraksta “Jaunākās Ziņas”, Nr. 265, 1934. g. 22. novembrī

1919. g. 5. janvārī Jelgavā tika izveidots Latviešu atsevišķais bataljons Baltijas landesvēra sastāvā. Tā komandieris pulkvedis-leitnants Oskars Kalpaks (1882–1919) pavēli par bataljona izveidi parakstīja pagaidu štābā krievu biedrības “Kružok” ēkā Pasta ielā. Jaunizveidotais bataljons devās uz Olaines pozīcijām, taču drīz vien atkāpās Kurzemē. Latvijas Neatkarības kara iznākumu pats Kalpaks nepiedzīvoja, viņš krita pēc 2 mēnešiem.

1919. g. 21. novembrī, Jelgavas atbrīvošanas 15. gadadienā, pie ēkas, kurā toreiz atradās Zemgales klubs, klātesot Latvijas kara ministram Jānim Balodim, arhibīskapam Teodoram Grīnbergam, Kalpaka bataljona mācītājam Ernestam Stangem, mācītājam Krauklim, prāvestam Jānim Reinhardam un Jelgavas garnizona priekšniekam pulkvedim Augustam Apsītim, tika atklāta un iesvētīta piemiņas plāksne.

Tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972) veidotā bronzas plāksnē tika attēlots Kalpaka bareljefs un zemāk iekalts teksts:

PULKVEDIS OSKARS KALPAKS PIRMAIS LATVIJAS ARMIJAS VIRSPAVĒLNIEKS ŠAI NAMĀ 1919. GADA 5. JANVĀRĪ DEVA PIRMO PAVĒLI SAVAM BATALJONAM. 21 XI 1934

Zemgales kluba ēka ar plāksni pie fasādes. 1930. g. foto. JVMM 1899

1940. gadā, padomju varai nodibinoties, plāksne tika noņemta, bet saglabāta. Nacistu okupācijas laikā 1941. gadā tā tika nodota apriņķa priekšniekam M. Vagulānam, vēlāk – toreizējai Latvijas Valsts vēsturiskā muzeja Jelgavas nodaļai. Visticamāk plāksne zudusi Jelgavas kauju laikā 1944. g. vasarā.

“Kružoka”/Zemgales kluba ēka stipri cieta kaujās, daļēji nojaukta, vēlāk tai piebūvēta jaunā ēka pionieru pils vajadzībām. 1990. g. 6. martā, O. Kalpaka nāves 71. gadadienā, pie ēkas tika atklāta atjaunotā plāksne, ko darinājis meistars Jānis Staņa pēc tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas (1936) meta. Naktī uz 1992. g. 11. jūliju tā tika nozagta. Par ziedojumiem Lietuvā tika izgatavota vēl viena plāksne, drošības apsvērumu dēļ to novietoja pie Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona ēkas Dambja ielā 12 un atklāja 2000. g. 21. novembrī. Atzīmējot simtgadi kopš Kalpaka bataljona izveides, plāksne atkal atgriezās vēsturiskajā vietā Pasta ielā 32 un no jauna atklāta 2019. g. 5. janvārī.

O. Kalpaka bareljefs veidots pēc slavenās 1919. g. fotomontāžas, kura savukārt veidota pēc 1908.–1911. g. foto (no Latvijas Nacionālajā arhīva), kad podporučiks Kalpaks dienēja 183. Pultuskas kājnieku pulkā Krievijas impērijas armijā. Fotomontāžā Kalpakam tika aizkrāsoti Krievijas armijas uzpleči un uzzīmētas Latvijas armijas pulkveža zīmotnes.

Kalniņas-Grīnbergas plāksne atšķiras no Zaļkalna oriģināla: portrets pagriezts otrādi un vienkāršots. Teksts atveidots oriģinālā šriftā un izkārtojumā, bet mūsdienu ortogrāfijā. Abu plākšņu tekstos pieļauta faktoloģiskā kļūda: 1919. g. janvārī Kalpaks vēl bija pulkvedis-leitnants (apakšpalkavnieks), bet par pulkvedi paaugstināts 28. februārī, īsi pirms nāves. Netika atjaunota rinda ar oriģināla atklāšanas datumu, bet labajā apakšējā stūrī piestiprināta neliela plāksnīte ar ziedotājiem veltītu tekstu:

PIEMIŅAS PLĀKSNE ATJAUNOTA PAR “LATVIEŠU FONDA”, BJC “JUNDA” UN KLUBA “HERCOGS JĒKABS” ZIEDOJUMIEM

Sakarā ar Pasta ielas ēkas rekonstrukciju Jelgavas valstspilsētas un novada dzimtsarakstu nodaļas vajadzībām plāksne kārtējo reizi tika noņemta – šoreiz uz īsu laiku. Pēc rekonstrukcijas noslēgšanas plāksne O. Kalpakam Jelgavā tiks uzstādīta jau piekto reizi.

Domes priekšsēdētājs A. Rāviņš, Aizsardzības ministrs R. Bergmanis un Bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors I. Mogiļnijs atklāj plāksni vēsturiskā vietā 2019. g. 5. janvārī. I. Veiliņa foto. JVMM Plgk 13577

***

PAVĒLE PAR LATVIEŠU ATSEVIŠĶO BATALJONU NR. 1.

5. janvārī 1919. g. Jelgavā.

§ 1. Ar Apsardzības ministrijas priekšrakstu no 5. janvāra š. g. zem Nr. 55 es esmu iecelts par latviešu atsevišķā bataljona [komandieri ar atsevišķā bataljona] komandiera tiesībām.

 Latviešu atsevišķajam bataljonam tiek piedalītas: 1) virsnieku instruktoru rezerves rota, 2) Latgales virsnieku rota ar savām nodaļām, 3) Latgales apakšvirsnieku rota, 4) Cēsu rota, 5) otrā zemessargu rota, 6) trešā zemessargu rota.

§ 2. Visas augšā minētās rotas tiek apvienotas divās rotās, kuru sastāvs būs sekošs:

I rota:

1. a) Virsnieku rezerves rota

2. b) Latgales virsnieku rota

Rotas kdris kapitans Balods.

II rota:

1. a) Cēsu rota

2. b) otrā Latv. apsardz. rota

3. c) trešā “ “        “

4. d) Latgales apakšv. rota.

Cēsu rotas k-r. št. kapitans Skujiņš

Piezīme: Cēsu rota tiks skaitīta II rotā kā pirmais posms, ar poručiku Puriņu kā posma komandieri. Latgales apakšvirsnieku rota un Otrā latviešu zemessargu rota kā otrais posms ar poručiku Gribovsky kā posma komandieri, trešā latv. zemessargu rota kā trešais posms ar poručiku Pētersonu kā posma komandieri.

§ 3. Pamatojoties uz man dotām tiesībām, ieceļu:

1) Par saimniecības pārzini Latgales apakšvirsnieku rotas komandieri – poručiku Rubuli.

2) Par saimniecības pārziņa palīgu no Latgales virsnieku rotas – poručiku Ērgli.

3) Par bataljona adjutantu – no Latgales virsnieku rotas – praporščiku Libertu.

4) Priekš sakaru uzturēšanas no virsnieku rezerves rotas – praporščiku Ķīseli.

5) Par naudas maksātāju – praporščiks Rubulis.

6) Par rakstvedi – Jānis Rubulis.

Latviešu atsevišķā bataljona komandieris ap. palkavnieks Kalpaks

VĀRDNĪCU TERMINI

Turpinājumi sekos lasītavas sadaļā un zemāk:

Jelgavas pieminekļi laikmetu griežos

Pirmās piemiņas zīmes. Pieminekļi baznīcās

Pirmie Jelgavas pieminekļi

Pieminekļi Latvijas Valsts prezidentam

Kapu pieminekļi

Autors Edgars Umbraško vēsturnieks, pētnieks