Jelgavas muzejs
Pieminekļi Latvijas Valsts prezidentam
Jelgava bija un paliek par vienīgo pilsētu, kurā publiskā telpā ir uzstādīts piemineklis pirmajam Latvijas Republikas prezidentam Jānim Čakstem (1859–1927). Neskatoties uz 1930. g. pieminekļa dramatisko likteni, arī mūsdienu Jelgavā atjaunotais piemineklis atrada goda vietu.
Piemineklis Jānim Čakstem pie Academia Petrina
Tēln. K. Jansons, 1930
Piemineklis J. Čakstem. 1930. gadu fotopastkarte. JVMM 15129
Čakstes dzīve bija cieši saistīta ar Jelgavu: šeit viņš mācījās, strādāja par advokātu, bet no 1887. līdz 1901. un no 1904. līdz 1906. gadam bija Jelgavas latviešu biedrības priekšsēdētājs.
Uzreiz pēc prezidenta nāves Jelgavā tika nodibināts J. Čakstes piemiņas fonds, kuram Jelgavas latviešu biedrība ziedoja 500 latu. Tieši Jelgavā tika nolemts celt pieminekli Čakstem – pirmo prezidenta pieminekli Latvijā.
Par vietu izvēlējās laukumu pie vēsturiskās Academia Petrina ēkas. Celšanu finansēja arī valsts un Jelgavas pašvaldība, kopā sakrājot 18 tūkst. latu. 1930. g. augustā Ministru kabinets piešķīra fondam 3000 Ls pabalstu pēdējiem izdevumiem. Aktīvi ziedoja privātpersonas un organizācijas: Jelgavas klasiskā ģimnāzija ziedoja 2000 Ls, bet Amerikas latviešu kopiena atsūtīja 700 Ls.
Skulptūras modelis K. Jansona darbnīcā “Siļķēs”.
Foto no grāmatas: Līgotņu Jēkabs. Jelgavas latviešu biedrība 50-gadu kultūras darbā. 1930.
Tēlnieks Kārlis Jansons (1896–1986) 1920. gadu beigās bija plaši pazīstams kā māksliniecisko kapu pieminekļu autors. Prezidenta tēls kļuva par viņa pirmo lielo monumentālo pieminekli. Čakstes bronzas figūra veidota dinamiskajā oratora pozā. Presē rakstīja, ka figūra esot “bez samēra un cienības” un turklāt nejēdzīga: ar mēteli virs gariem svārkiem. Toties zviedru mākslas vēsturnieks H. Kjellīns atzina darbu par vienu no interesantākajiem Latvijas tēlniecībā un rakstīja: “Tā nav klasiska figūra. Brīvā stāvoklī ar uz priekšu izceltu labo kāju, ar papīru rulli labajā rokā, bet kreiso turpretim iespraustu sānos, stāv viņš un skatās tālumā. Pārāk garš un liels ir mētelis, rupji zābaki ir viņam kājās, vispārīgi kāda parādība, kas liekas daudz nevērtē šīs ārējās lietas. Ir spēks un griba šai vienkāršajā tēlā un visā piemineklī”.
Pieminekļa montāža. 1930. g. vasara. Foto: JVMM digitālais krājums
Monumenta pamatu mūrēšanā aktīvi piedalījās Jelgavas klasiskās ģimnāzijas audzēkņi. Postamenta iesvētīšana notika 1929. g. 20. oktobrī, klātesot ministru prezidentam H. Celmiņam. Pieminekli atklāja Valsts prezidents Alberts Kviesis 1930. g. 31. augustā, dienu pēc Jelgavas latviešu biedrības 50. gadadienas un reizē ar II Zemgales dziesmu svētkiem. Pēc prezidenta vārdiem, “kā sabiedrisks darbinieks Čakste piederēja Zemgalei, bet kā valstsvīrs – visai latvju tautai”. Ceremoniju, kurā piedalījās ap 9 tūkst. cilvēku, filmēja operators Ed. Kraucs. Vēlāk hronika tika demonstrēta visos kinoteātros.
Pieminekļa atklāšana 1930. g. 31. augustā. Uzstājas Valsts prezidents A. Kviesis. JVMM 24688
1944. g. Jelgavas kauju laikā piemineklis cieta no lodēm un šāviņu šķembām, bet kopumā saglabājās labi, pat bronzas burti uzrakstā. Taču saskaņā ar pilsētas Izpildkomitejas 1949. g. 17. maija lēmumu “buržuāziskais” piemineklis tika novākts. Pēc nostāstiem, monuments ticis saspridzināts, bet tā nav taisnība: celtniecības kantora darbinieki atcerējās, ka figūru noņēma no postamenta un pārveda uz dārzkopības teritoriju, kurā jau tika aprakti saskaldīti Lāčplēša fragmenti. Teritorijā bronzas skulptūra atradās ap gadu, tad atbrauca priekšniecība un pavēlēja to pārvest uz Rīgu. Skulptūras liktenis nav zināms, bet visticamāk tā tika pārkausēta.
Academia Petrina ēka pēc kara (JVMM Fng 379) un sašautais J. Čakstes piemineklis (K. Rakes foto, LVVA)
Piemineklis Jānim Čakstem pie Trīsvienības baznīcas torņa
Tēln. A. Dumpe, 2003
I. Veiliņa foto, 2022. g. JVMM Plgk 14953
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva aktuāls jautājums par jauna pieminekļa uzstādīšanu Valsts pirmajam prezidentam. Arī šoreiz to nolēma celt Jelgavā.
1999. g. 12. septembrī, neilgi pirms J. Čakstes 150. dzimšanas dienas, skvērā pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa tika atklāts Dzintras Jansones veidots akmens ar veltījuma uzrakstu, ka šajā vietā tikšot celts piemineklis. Svēta vieta tukša nestāv: izdevīgā vietā pašā pilsētas centrā 1955.–1961. gadā stāvēja Ļeņina un Staļina piemineklis, bet vēlāk – pilsētas galvenā sociālistiskā darba pirmrindnieku Goda plāksne. Savukārt vēsturiskā J. Čakstes pieminekļa vieta pie Academia Petrina ēkas jau bija aizņemta ar pieminekli Ģedertam Eliasam.
JVMM kolektīvs pie veltījuma akmens 2000. g. 14. septembrī. M. Stumbra foto. JVMM arhīvs
Jauno monumentu veidoja tēlniece Arta Dumpe (1933), kuras projekts “3452” ieguva pirmo prēmiju. Projekta īstenošanai nepieciešamo summu 40 tūkst. Ls vērtībā savāca no ziedojumiem, 10 tūkst. atvēlēja Jelgavas pašvaldība un vēl 5 tūkst. Saeima.
Pieminekļa maketēšana 2002. g. 30. aprīlī. M. Stumbra foto. JVMM arhīvs
Tēlnieces iecere bija panākt, lai Čakstes piemineklis būtu saprotams un pieņemams tautai, bez liekiem modernizējumiem, akcentējot pirmā prezidenta vēsturisko nozīmību. Tas veidots kā bronzas skulptūra uz zema apaļa postamenta, kam aizmugurē veidots sarkanu granīta bluķu pusaplis uzlecošas saules veidolā kā jaunās Latvijas valsts simbols. Puslokā iekalts citāts no J. Čakstes 1920. g. 18. novembra runas: “Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk”. Aizmugurē iekalti ziedotāju vārdi.
Pieminekli atklāja 2003. g. 18. novembrī – Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 85. gadadienā. Atklāšanā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un J. Čakstes mazdēls Jānis Konstantīns Čakste, kurš teica: “Mans vectēvs ne tikai daudz deva Jelgavai, bet arī daudz saņēma – te viņš nodibināja ģimeni, te piedzima astoņi no viņa deviņiem bērniem. Te mans vectēvs izauga par pārliecinātu demokrātu un tiesiskas valsts aizstāvi”.
